Nakti no 7dienas uz 1dienu pavadīju uz kalna, laižoties lejup ar bļodām un kkādiem iepirkuma maisiņiem. Ticiet man. Tā bija viena no manām foršākajām, jautrākajām nakīm ever. Kad jau pulkstens bija sitis pusnakti – gājām mājup. Atcerējos, ka no rīta jābut darbā un atcerējos, ka man tač tikko palika dvacārs, lai gan pati biju aizmirsusi par to. Ko es darīju? Sacepos par to, ka vēl neviens no klātesošajiem mani nav apsveicis. Arī mana labākā draudzene ne. Parādīju fakuci un dūru taisni uz māju pusi. Tas jau nekas, ka neviens neiznāja, cik ir pulkstens un vai vispār jau 23.janvāris ir klāt, un tas nekas, ka es pati biju par to aizmirsusi. Protams, ka manas dusmas ātri izplēnēja. Kuram gan patīk, ja viņam iebāž sejā to, ka jau trešajā desmitgadē iekšā ar vienu kāju. Man nē.
Interesanti ir tas, ka cilvēki man novēl standarta daudz laimes [uz, ko man dziļi pajāt] un daudz seksa – it kā zinājuši, ka man seksa nav bijis kopš septembra. Āāā..un naudu arī, kā arī bučas. Tas gan man patīk. Nauda un bučoties. Divas labākās lietas manos 20 gados. Paldies, jums čomi!
Ko vēl es varu pateikt? To, ka esmu fakin spešal meitene. Jo Šodien ir pilnmēness, Ķīniešu Jaunais gads, kā arī kkāds astroloģiskais NY un, protams, mana dzimene. Tāpēc šādā dienā uzrakstiju vēstuli. Pilnu ar manām vēlmēm. Ja nepiepildīsies – tad vairs nejutīšos īpaša.
Bet vislielākais paldies manai mammai! Viņa ir visīpašākais cilvēks! Jo bez viņas es nebūtu tur, kur tagad – darbā ar sāpošu muguru. Bet, 
ja nopietni – tiešām paldies. Viņa ir ir ti, tik, tik ļoti svarīga!
La jums čillīga diena!
