Par, ko ta citu, ja ne par Ziemassvētkiem?
Ziniet..brīžiem man ir sajūta, ka mani izseko. Tas laikam tāpēc, ka esmu twitterī. Un tie, kas to dara – tie jau zina, ka lēju laimes. Vispār jau cerēju izliet, kaut ko feinu un kaut ko tādu, ar ko varētu normāli palielīties. Bet tas nav raksturīgi man. Tad nu ilgi kūpināju savu laimes pakavu uz sveces liesmas [jo gāzes nebija] un ar blīkšķi iemetu ūdenī. Kā jau normāliem cilvēkiem – ietrāpās velni, pūķi, koki, eņģeļi utt. Bet man? Man laiva. Un loceklis. How cool is that? Tad nu tgd draugos.lv atlasu tos, kuri ar stūri manevrē Jūras akadēmijā vai tamlīdzīgā vietā. Nesmādēju jau arī zvejnieku dēlus un tos, kuri izīrē jahtas un buru laivas. Par locekli runājot. Es labāk nerunāšu. Paši jau zinat, kas un kā.
Un man tik ļoti sāk patikt Ziemassvētki. Tajos es palieku traka uz televizora skatīšanos cauru dienu, uz balzāmu un šampanieti, uz ēšanu un uz vīriešiem. Nu labi. Uz pēdējiem nē. Tad jau tas būtu pārāk apātiski.
Un beigu beigās es jums Ziemassvētkos novēlu izlasīt internetā pāris stāstiņus par Ziemassvētku mīlas priekiem. Tas tiešām ir forši. Jo Ziemassvētki ir īstais laiks, lai ļautu vaļu fantāzijai. Un internetā jau var lasīt visādus brīnumus – par kailu sieviete zem eglītes [protams, ietītu lentē], par lomu spēlēm SantaKlausa un Sniegbaltītes izpildījumā utt. Un kad tad piepildīt Ziemassvētku brīnumus, ja ne Ziemassvētku laikā?
Veiksmi! Brīnumu! Un prātu!
