Sapņot nav aizliegts
Diena kā diena..tik tāda draņķīga. Divas dienas atpakaļ es gulēju vienā gultā ar Annu. Bet pāris stundas pirms tam mēs ar Annu runājam par to, ka mums pirms neilga laika bija sapnis. Sižeta līnija bija vismaz līdzīga. Viņas sapnis: viņa guļ ar meiteni un gandrīz sasniedz orgasmu. Un saprot to, ka tas ir afigena. Mans sapnis: es guļu ar meiteni. Viņa man sniedz orālo. Un es saprotu to, ka gribu būt lesbiete.
Labi. Es negribu būt lesbiete, jo vīrieši ir kaut kas..kaut kas tāds kam nav īsti vārdu. Bet sapnis bija tik reāls. Es pamodos un biju svēti pārliecināta, ka man starp kājām ir kāda sievišķā būtne.
Un vispār klāt jau ir rudens. Fonā man skan Juan Serrano. Un tu esi apjukumā. Apjukumā starp spāņu ģitāras ritmiem, starp lietu otrpus logam un prāta trīsām galvā. Īstenībā nevienu jau nepiš, kas man ir galvā un, kas notiek aiz mana loga un, kas skan manās ausīs. Visus piš tikai viņu dzīve. Nav jau slikti. Man ir tā pat.
Es secinu, ka manā dzīvē kkas pietrūkst. Bet kas gan? Mīlestība, vīrieša pieskāriens, draugi, atpūta, kāda laba grāmata? hmmm..nē. ledusskapis ir īstā atbilde. kādam gadījumā nav lieks?
Nē man nav tev dimantu ko dāvināt.
