Nu ir tā, ka sirds mēdz būt pilna un gribas to iztukšot..iztukšot to tikpat veiksmīgi kā, piemēram, tukšojot glāzes, kurās iekšā ir kkas sirdi un kuņģi sildošs. Bet nesanāk..nav īsti kam un kur to kratīt. Sāksim ar to, ka man sāk besīt Viasat. Negaisa laikā viņš lāga neķer un nerāda. ir taču 21. gs – tač varēja izdomāt 21. gs šķīvi, kas ķer vienmēr un visur.
Sēžu klusumā un klausos Et Si Tu N`Existais Pas un citus Džo Dasēna gabalus. Tas atkal sirdi piepilda ar tādām kristāltīrām sajūtām. Pie kristāltīrajām es pieskaitu – man pie pakaļas sajūtu, esmu ūber laimīgs(a) sajūtu, esmu iemīlējies(usies) un tizls(a) sajūtu, esmu izbadējies(usies) sajūtu, gribu seksu sajūtu un man nāk miegs sajūtu. Uzminiet nu – ar kuru no šīm kristāltīrajām sajūtām esmu tgd piepildīta? Pateikšu priekšā – ūberlaimīga es vēl šodien neesmu, iemīlējusies es neesmu, jo nav kamī, tikko saēdos sēņu mērci ar piedevām a.k.a. magic mushroom..nom nom nom., seksa man nav bijis 4 mēnešus, gulējusi esmu 3 stundas no 29 stundām un pie pakaļas man ir tikai dīvāns. Pagriežu atpakaļ Linkin Park, jo ar Džo Dasēnu šodien nebūs aršana.
Nu ko. āāā..es vēl meklēju darbu – piedienīgu, maniem principiem atbilstošu, ar vismaz minimālo algu, ilgnoturīgu, ar karjeras izaugsmēm, rīgā, ar pēc iespējas lielāku algu tomēr.
un pēdējais, par ko vēlējos izkratīties – ja nu es izdomāju sarīties drosmi un aiziet no mājām, ko es jau te tik ilgi mammai solu – vai būs kāds labdaris, kas mani paņems paspārnē uz laiciņu?
paldies, ka uzklausījāt. jūs esat lieliski. jūs esat brīnišķīgi. es varētu jūs pat mīlēt.




