Īstenībā vecu vecais raksts, kas daudzos izraisīja pretīgumu, jūtīgumu, nepatiku. Bet nu – ne jau visi ir bez aizspriedumiem.
Raksts bija par LIELĀKO DZIMUMLOCEKLI EVER AND EVER.
Bija kāda 2dienas diena, kad satiku tādas personas kā Mārīte un vēl un vēl un es viņai uzdevu mūsu sen sasāpējušos jautājumu – cik liela ir valenes maksts.? Tas jautājums radās kādā angļu valodas stundā un moka vēl aizprojānm.
p.s. Mēs zinām, ka vaļa dzimumloceklis ir gandrīz klases izmērā – mazliet vairāk par 3 m.
Un tad Mārīte mūs šokēja ar jautājumu. Cik ir lielākais putna dzimumloceklis?
Sākumā bija jāmin kuras sugas putnam tas ir. Es uzminēju, sakot, ka pīlei. Tālāk sekoja cincīša garuma minējumi. Vislielāko skaitli izteica Ieva. Apmēram 25-30 cm? Ja nekļūdos.
Un tad Mārīte mums parādīja bildi. Es no šoka nevarēju kādu laiku parunāt un tad spēju izdvest vienu vienīgu vārdu – Ej Tu nost!
Viņas vidēji sver puskilogramu, ir 40 cm garas. Vienvārdsakot – parasta pīle. Bet viņa māk paslēpt savu gigantu. Viņas gigants ir ~40 cm. Garākais laikam konstatēts – 42.5 cm. Erekcijas stavoklī tas izskatās kā savirpināts makaronu zobens. Bet, kad lnestāv – tad tas ir ~10 cm garš vēl vairāk savēlies makaronu zobens.
Ar ko ir skaidrojuma šī anomālija [man jau liekas, ka tas ir normāli]. Nu skaidrojums ir apmēram šāds. Māte daba šo pīli ir apveltījusi ar tādu draudziņu tāpēc, ka šīm pīlēm ārkārtīgi patīk seksoties, un viņas to dara bieži. Un šis garais dzimumloceklis ir domāts, lai tā īpašnieks var iztīrīt pīlenes maksti no iepriekšējā pīļtēviņa spermas. Un vēl pasakat, ka daba nav gudra?
Lai arī jau kādu laiku man liekas, ka man vajadzētu sajukt prātā – tomēr tas vēl nav noticis, bet ar Holivudu gan.
Vai man vienīgai liekas, ka pēdējā gadā Holivuda [un ne tikai] ir mazliet ķerta uz pārdabisko un mistisko?
Viss sākās ar to vampīru būšanu. Meiere izdeva savu četrloģiju par vampīru puiku un pelēko peli uz kuru neiedarbojas nekas, kā tikai vampīrēna mīla. Visas meitenes sāka jukt prātā. Un tā visa iespaidā Holivuda uzčinī divas filmas pēc šo grāmatu motīviem. Un nu meitenes tic, ka kkur mīt īsta mīla ar vampīriem priekšgalā. Edvards, Edvards. Viņš ir tik cmukiņš. Un Džeikobs..viņa augums. Arrrr..Rrr.rrR. Nu es jau neteikšu, ka neesmu izlasījusi šīs grāmatas. Esmu. Man patika. Lai arī otrā daļa bija pilnīgs mēsls, tomēr arī es esmu tikai meitene. Un skatoties filmu 1. reizi es zināju lielāko daļu dialogus no galvas, jo nez kāpēc tie bija tādi paši kā grāmatā. Bet, jo visa šī lieta kļuva tik komerciāla un jo vairāk meitenes juka prātā – jo vairāk mani sāka mākt antipātijas. Nu esmu neitrāli, jo man patīk labas grāmatas, un Meiere ir pacentusies.Un mēs tač` zinām, ka runājam par “Krēslu”?
Bet ar to viss jau tikai sākās. Tālāk nāca nākamais vampīru vilnis. Mēs viņu dēvējam par The Vampire Diaries. Latvijā šis vēl nav tik ļoti uzbangojis, bet pie amīšiem gan. Saturs gandrīz tāds pats kā Tvailaitam, tik VISI aktieri ir nenormāli izskatīgi. To vīriešu dēļ man acis ir kubā un meitene man vispār liekas kā princese. Vienīgais prieciņš, kas mani mierina un liek domāt, ka tas nav plaģiāts ir tāds, ka baumo, ka The Vampire Diaries bija pirms Twilight(a). Bet to es neesmu pārbaudījusi un tikmēr ļaušos tam valdzinājumam, ka Vampīru Pieraksti bija pirmie. Seriālu es tik tiešām iesaku noskatīties. Saturā ir tipiskais love story par parasto nevampīru meiteni, par simpātisko vampīru puisi, un par viņa ļauno vampīru brāli, kurš izskatā ir vēl seksīgāks nekā viņa bračka. Stāstā tipiskā koledžas dzīve un blā blā blā. Tikai šeit pagaidām nav vilkaču.
Bet pēc šiem abiem supergrāvējiem man sāk šķist, ka vampīri pārņem pasauli un, ka kkur mani gaida vampīrpuika. Wooohoo.
Bet es vēl spētu samierināties ar vampīriem un dzīvot vampīru idillē, kur pa visam mitinās kāds iekārojams vilkacis, bet tam pāri gāzās citi mošķi. Transformeri, citplanētieši, terminatori, burvji un elfi. Visa pasaule ir pilna ar brīnišķīgiem brīnumiem, tik man vēl dzīvē nav paveicies un es nevienu no šiem brīnumiem neesmu skatījusi savām acīm.
Man jau atmiņā dziļi savas pēdas ir ieravējuši Transformeri. Sākumā man šitas likās bezjēdzīgs storys, bet noskatījos viņu tik tāpēc, ka tur tēloja visulaiku viens no seksīgakajiem un man bērnībā mīļākajiem aktieriem Shia LaBeouf un tur bija dzeltens vāģis galvenajā lomā. Jūs jau zināt, cik ļoti es dievinu dzeltenas mašīnas. Nu tad tā. Skatos un manas acis žilbina Megana Foksa, bet sirds pieder Šaijam un tam kā ķirsītis virsū – dzeltenā Kamene. Beigās mana sirds aizlūzt, kad Kamenei draud nāve un sāku raudāt. Brālis par mani smejas. Bet cepuri nost. Vēl aizprojām ceru, ka mana pirmā mašīna arī būs kā Kamene.
Tātad mūsu ķēde tgd ir izveidota no Vampīriem un Transformeriem.
Nākamis Holivudas fantāzijas auglis ir Terminators. Viņš jau aizsākās sen ar Švarcnegeru galvenajās lomās, bet man viņš riebās – līdz ar to man riebās arī Terminators. Līdz mani aizvilka uz pēdējo Terminatora daļu. Un tur man sirds plīsa otro reizi. Bet nu, kā teica viens slavens domātājs – Sirds, kas nav lauzta – nav sirds. Brīdī, kad terminators bija tik cēls un atdeva savu sirdi cita dzīvības dēļ – tas lika man atkal raudāt kā mazam bērnam. Pēc šīs filmas es ceru, ka man topošais vīrietis arī būs tik pat cēls, ka manis dēļ atdos sirdi, ja nu es izdomāšu negaidīti atstiept kātus.
Bet pirms šiem bija jau vēl tādi bestselleri kā burvju puika Harijs, un elfi no Gredzenu Pavēlnieka. Tie ļāva man sagatavoties šiem pārdabiskajiem spēkiem. Paldies jums.
Tagad mums ir savienojums – vampīri+vilkači+transformeri+terminatori+burvji+elfi.
Bet vēl viens plusiņš nenāks par ļaunu un šoreiz tie būs citplanētieši. Kā pēdējo Holivudas darbiņu pieminēsim Ceturto Kategoriju. Šo filmu tomēr neesmu redzējusi, jo man nekad nav simpatizējuši citplanētieši, bet Milas [lasīt: Mila Jovoviča] dēļ gan es varētu aizkātot un noskatīties. Un citplanētiešiem es ticu jau no bērna kājas, kad pa kluso pa durvju spraugu skatījos X-failus. Tāpēc formula tiek veiksmīgi papildināta.
Bet 2010. gads nenāk viens – un tam līdzi jauns atklājums. Avatari. Nu šo filmu es arī neesmu redzējusi – tāpēc laikam nevaru neko spriest – un tas būtu pāri visām etiķetes normām, BET daudzi, kuri šo filmu ir redzējuši, teic, ka tā vizuāli esot gana laba, bet saturiski – vēl viens mēsls. Nu tad esmu dillemas priekšā. Bet nu šis esot kkas sensacionāls un tehnoloģiski tehnoloģisks.
Un tā manu formula papildina vēl jaunas sēkliņas. Tā nu summējot visu kopā sanāk kkas līdzīgs šim: vampīri+vilkači+transformeri+terminatori+burvji+elfi+citplanētieši+avatari=pasaulē vispār vēl ir kādi nepārdabiskie?
Nu ar šito visu es vēlējos tikai paziņot savu neizpratni par to, ka viss kļūst aizvien pārdabiskāks un neviens vairs netaisa filmas un multenes par Vinniju Pūku, Zaķīšu pirtiņu vai filmas no sērijas Limuzīns Jāņu Nakts Krāsā, Bīstamās spēles ū tē tē.
Un es jau šiem pārdabiskajiem sarakstiem neesmu pievienojusi tādus supervaroņus kā Gludekļu cilvēks [Iron Man], Halks, Karību pirātus un miroņus, Šreku, Zirnekļu cilvēku, WALL-E, Henkoku un visus pārējos. Tas jau ir ļoti jauki, ka cilvēkiem ir fantāzijas lidojumi un viņi tos rada gandrīz reālus un dalās ar mums savās fantāzijās, tomēr ņemot pēdējo gadu, varbūt divus, tas viss ir ārkārtīgi daudz, jo man jau tā liekas, ka pasaulē es būšu vienīgā, kura nav redzējusi nevienu no šiem fantāzijas augļiem. Man pietrūkst arī tādi komerciāli darbi kā Sex And The City, Get Smart, Titanic uttt :D
Bet še kur re ku ieskats dažos dižgaru darbos.
1. “Krēslas 2. daļa.Vilkacis ir tik seksīgs.
2. Visi izskatīgie vampīrēni.
3. Šite 2. filma, trešajai vēl nevarēju atrast oficiālo treileri.
4. Čau, Mila! NLO ir te pat.
5. Izskatās jau dikti forši. Es neko tādu nemācētu.
Pirms šī biju iesākusi rakstīt divus rakstus. Nevienu neesmu publicējusi, jo nevies netika pabeigts. Abi tika iesākti rakstīt naktī, jo tad es varētu sarakstīt grāmatu, bet pēc stundas darba tika pārtraukti, jo miegs vnm ņēma virsroku. Tā nu es neesmu viņus saņēmusies pabeigt un nemaz netaisos.
Šodien ir lielais Ziemassvētku priekšvakars. Wooohooo. Man Ziemassvētki ir riebušies kopš 10 gadu vecuma. Kāpēc? Tāpēc, ka tie ir ģimenes svētki, tāpēc, ka tad visi sūta nekam nederīgus apsveikuma pantiņus, izmantojot opciju copy-paste, visi streso un izmet naudu visādos sūdos un blā blā blā.
Reti kurš vairs svin Ziemīšu tā kā to darīja senlatvieši. Lai arī tas šķiet smieklīgi un dumji – toties tas Ziemassvētkus padarīja interesantus un ne tik komerciālus. Bluķa velšana, iešana budēļos. Labi, ka vismaz tiek likti galdā deviņi ēdieni, it īpaši, ja viens not tiem – ir zirņi.
Un šogad bija doma nesvinēt Ziemassvētkus. Es būtu samērā apmierināta ar to, bet vakar plāni laikam mainījās. Aizbraukšu uz laukiem pierīties. Starp citu, man Ziemassvētku noskaņa bija. Pirms diviem mēnešiem tā uzradās. Sapņoju par sniedziņu, par to, kā cepšu pīrāgus un piparkūkas, iešu ieprikt dāvanas un saiņošu tās, meklēsim eglīti un to pušķosim, būs pilns ar mandarīniem, klausīsimie BTH – Last Christmas.mp3, dzersim sarkanvīnu un man kājās būs Ziemassvētku zeķes ar Rūdolfu virsū. Kāda idille. Nesen tā izplēnēja kā dūmi no aizpērnā ugunskura. Varbūt tāpēc, ka jau trešo dienu sēžu gultā, puņķojos un nonstopā dzeru upeņu tēju. Man sāk likties, ka drīz čurāšu upenes.
Lai arī eglīte vakar desmitos vakarā tika atvesta, tomēr viņa izskatās vientuļi. Tāda nekāda. Vispār nav kupla un vienā pusē nokārusies ar bumbuļiem vairāk nekā otrā. Brālis rotāja, lai arī to parasti daru es. Un ārā ir sniegs – nekas vairāk par Ziemassvētkiem neliecina.
Ārī davanas es neesmu sapirkusi. Vienīgo dāvanu es nopirku tēvam pirms kādiem diviem mēnešiem. Rīgā skrēju un gandrīz paskrēju garām grāmatnīcai, kurā bija outlet. Shame on me. Protams, nespēju noturēties un nenopirkt vienu jauku un samērā lētu grāmatu. Tēvs ir labu grāmatu fanāts – tā pat kā. Līdz ar to labums tiks mums abiem. Pārējiem gan dāvanas neesmu sapirkusi. Domāju, ka brālsi arī neko nav pircis. Bet par vecākiem es nezinu.
Bet nu, lai jums priecīgi Ziemassvētki un blā blā blā.
Klases prāta pērles šajā mācību semestrī. Paldies Ingai, Dārtai, Initai un man par sadarbību :D
Vēsture.
Skolotāja: Kas ir Lāčplēša diena?
Rihards: Kad lācis cīnījās ar čomiem.
/Skolotāja sauc k.d. jautājumus/
Karīna: Jūs jau zināt, kas būs kontroldarbā?
/Runājam par Pipinu īso./
Sanda: Pipelis īsais.
Ķīmija.
Skolotāja rāda iežus.
Sabīne: Kur tādus var dabūt?
Skolotāja: Nozagt var.
Sabīne: Bet es runāju nopietni.
Skolotāja: Es arī.
Krišs piestā pieš cukuru.
/Klusums/
Džo: Cik jauka skaņa.
Sabīne: Šī skaņa aiziet līdz sprandai.
Sabīne veido atomu krabi.
Sabīne: Skaties, tas ir krabis.
Skolotāja: Pazūdi ārā ar visu savu atomu krabi. Rakstīsi paskaidrojumu.
Karīna: Tā ir, ka veido krabi.
Skolotāja: Redzēs, kā ir, ka veido krabi.
Skolotāja: Skābeklis ir laupītājs.
Ķīmijas stundas atziņa: Jauns galerijas nosaukums dr.lv albumam – “me oksīdos”
Karīna: Kā izgudroja ķīmijas tabulu?
Kāds no klases: Nosapņoja.
Karīna: Tāpēc jau tas ir murgs.
Skolotāja:Cukura formula ir C12H22O11
Džo: Man lūdzu 3 karotes C12H22O11
Ģeogrāfija.
Skolotāja: Ārprāc, mums taču ir divas stundas.
Mārtiņš: Diezgan stulbi – vai ne?
Skolotāja: Ej, Tu nost!
Skolotāja: Man kā ģeogrāfenei…
Matīsam esejā ierakstīts: Vācija krustojas ar daudzām valstīm.
Skolotāja komentē smalkā balstiņā, plaukšķinot rokas: Bioloģijas skolotāja Kriškāne priecātos, ka trusītis baltais kurostojas ar trusīti melno.
/Skolotāja runā par esejām. Sauc visas pēc kārtas. Pienāk Gundara kārta.
Skolotāja: Gundars.. [pauze]
Mārtiņš:..Normāls čalis.
Skolotāja—>Kristiānam: Kā Tev ar ģeogrāfiju?
Kristiāns: Nu pārāk spēcīgs nejūtos.
Skolotāja: Tu neatšķir debespuses.
Vizuālā māksla.
Karīna: Rihard, iedosi sarkanu zīmuli.
/Rihards dod/
Karīna: Ne jau tik garu.
/*knikt* Rihards zīmuli pārlauž uz pusēm/
Rihards: Še.
Politika.
Atnāk sms.
Skolotāja: Tas bija man?
Klase: Jā!!!
Skolotāja: Hmm..cik interesanti.
Skolotāja: Demokrātija.
Rihards: Veidosim ludziņu.
Dārta: Tu būsi Čakste.
Skolotāja zīmē sirpi.
Kristers: Ko Tu tur saskati?
Sabīne: Karlsonu.
Džo: Krītošu zvaigzni.
Sabīne: Krītošu Karlsonu.
Literatūra.
Ilvija lasa tekstu klases priekšā.
Ilvija: Kāds manī vispār klausās?
Klase: NĒĒĒ!!!
Kristers lasa dzejoli.
Skolotāja: Par ko ir dzejolis?
Kristers: Par meitenēm, kuras kož mantībā.
Gaiķe: Man jau liekas, ka man puse dzīves ir nodzīvota.
Simona: Vairāk kā puse.
Dārta: Es nesaprotu.
/Skolotāja paskaidro/
Skolotāja: Saprati?
Dārta: Nē.
Skolotāja: Es pati nesaprotu, ko paskaidroju.
Kristers: Man galva pilna ar liriskajām muļķībām.
Skolotāja: Kr. Valdemārs bija viens no pirmajiem latviešiem, kurš atzina savu nacionalitāti. Kurš vēl to izdarīja pirms viņa?
Krišs: Bēthovens.
Angļu valoda.
Čīkst galds.
Skolotāja: Es nezinu kādi fizikas likumi tur darbojas.
Krišs: Izklausās, ka tur putniņš ir galdā.
Esmu kā smaržīgs, viegls un seksīgs citrons. Ar to iesākās visa nakts.
Parādu jūra skolā. Kāpēc skolotāji ir tik dulli, ka sabāž svarīgus darbus vienā dienā? Kāpēc man ir tik daudz parādu?
Pirms nedēļas man bija 14 parādi. 5dien vairs tikai 7. Šodien vairs tikai 4.
Mācību slogs man nedeva atlaides. Attapos 7dienas vakarā, kad sapratu, ka nu ir auzas. Nolēmu, ka visu nakti mācīšos un neiešu gulēt. Tajā brīdī vēlmes laikam bija stiprākas par spējām.
ap 23:00 draugiem.lv dienasgrāmatā aizsākās vakars.
Kkas no ieraksta,
Sākums: 23:00
Mērķis: negulēt un izdarīt darbus.
Darāmie darbi: Noskatīties divas filmas, iemācīties publisko runu latviešu valodā, iemācīties stāstīt par globālo sasilšanu angļu valodā, izlasīt politiku, izlasīt ģeogrāfijas grāmatu, uztaisīt prezentāciju kultūr` vēsturē, un noskatīties zvaigžņu lietu ap 24:00.
Beigas: ???
Iespējas: Jūs varat mani izklaidēt un pamodināt, ja aizmiegu. Nedusmošos. Bet nezvanīt laikā no 03:00-04:00.
Nu jā. Biju plānojusi izdarīt daudz darba, produktīvu vakaru un lieliskas atzīmes.
Kuru gan es tobrīd muļķoju?
Līdz diviem es neko no paredzētā neizdarīju. Sarunājos virtuālajā pasaulītē ar Ūdra jaunskungu, arī ar Miku un vēl kādiem indivīdiem. Pa vidam dzēru pretīgu angļu vīnu. Pēc pus pudeles biju jau ķirsī un jutos kā ķirsis, nevis kā citrons.
Nolēmu, ka varētu palūkoties debesīs. Varbūt pelēcīgā debess jums ir pagājusi maliņā un atvēlējusi man debešķīgu skatu no pirmā stāva loga [jo ārā kāju es nesperšu], bet nekā. Zvaigžņu lietu kā neredz – tā neredz ;(`
Tālāk turpinu čillot un sāku skatīties filmu.
Ap trijiem man nereāli sagribas ēst, bet nēēēēē. Nekādu ēdienu. Nevar ēst. Ne-var. Meitenes neēd naktīs. A man pajāt. Makaroni ar sieru ir labākais, ko varu uzčinīt.
Ap četriem noskaos filmu All About Steve. Feina jau. Vismaz beigas nav tādas kā parasti, bet nu nekāds action arī nav.
Šeit var lasīt ierakstus dr.lv dienasgrāmatā.
-) Plkst. ir gandrīz pusviens un es gribu ballīti. Es varu piedāvāt vīnu un kandžu
-) Plkst. ir gandrīz pusdivi un jūtos kā ķirsis..vai kā ķirsī. Bet nu katrā gadījumā es smaržoju pēc ķiršiem un garša mutē kā rūgtiem ķiršiem. ķiršu vīns ķirši
-) Plkst. ir gandrīz divi un debesis nav skaidras. Es gribu zvaigžņu lietu!
-) Plkst. ir gandrīz trīs un es gribu ēst. Jādomā, ko uztaisīt. Makaronus ar sieru? Vai varbūt pankūkas?
-) Plkst. ir gandrīz četri un es noskatījos filmu. Neko neesmu mācījusies. Fak.
Sāku žāvāties un domāju visam atmest ar roku. Neko tā pat neesmu izdarījusi. Bet kāda jēga tad bija palikt augšā? Nē…es izturēšu. Tāpēc sāku zubrīt iekšā publisko runu. Divas reizes skaļi mājās nodeklamēju un gatavs. To es māku. Tālāk pierediģēju tekstu angļu valodā. Pārējam uzmetu. Laika rādis rāda jau 05:35 un es nolemju uz kādu stundiņu atstiepties.
Bet kā nevar – tā nevar aizmigt. Jau gandrīz seši. Notikuma gaitu no gandrīz sešiem līdz 07:00 es neatceros. 07:00 aizmetu telefonu. Guļu tālāk. Zemapziņā sāku domāt, kas šodien jādara – atceros par četriem darbiem, kas jānokārto. Fuck yourself. Pēc divdesmit minūtēm izrāpjos no gultas.
Jāsteidzas. Skolā jābūt. Skrienam. Nežēlīgi auksts. Skolā ieskrienu ar minūtes nokavēšanos. Un uzzinu, ka šodien nemaz nenotiek pirmā stunda. Ir taču pirmdiena. Pirmdienās stundas sākas ar otru. Piszģec ir vienīgais, ko varu pateikt.
Skolā viss jauki, viss izdodas. Parādus nokārtoju un ar Strazdiņu no skolas izejam pirms pieciem.
Ārā ir kādi -50 grādi. Žokli vairs nejūtu. Gribu vasaru. Man jau riebjas ziema. Es no viņas gribu tikai ragaviņas, plēvi, dēli un sniegavīrus. Neko vairāk. Pa ceļam ieskrienam veikalā pēc tanženīriem, jeb tautā saukatjiem mandarīniem.
Tagad dzeru citronu tēju un ēdu tanženīrus.
Varētu aiziet pagulēt, bet vēl ir palikuši trīs parādi un šovakar ir Mājsaimnieces.
Šoreiz nerunāsim par mīlestību. Par to ir gana runāts, aprunāts un izrunāts. Un tā pat vēl neviens nezina, kas tā tāda ir.
Parunāsim par iemīīīīīlēēēēēšanos. Tā ir otra skaistākā lieta pasaulē pēc brīvības. Bet nu tā domāju es, un Tev varbūt otra skaistākā lieta būs “Apinīša” kaste vai uzvara UFC demo versijā.
Viss sākās sen. Kādos 12 gados. Es tad iemīlējos pirmo reizi. Tas bija ilgstoši. Apmeram divu gadu ilgumā. Pirmās sajūtas, kas manī iestājās bija – what the hell is that? Es biju pilnīgi norauta. Man trīcēja kājas, drebēja sirsniņa, pāātrinājās pulss, asinis riņķoja un ik pēc minūtes domas aizņēma viņš. Es biju pilnīgi samīlējusies. Viņš bija krievs. Gadu jaunāks kā es. Ne īpaši simpātisks un ļoti slikti runāja mūsu tēvzemes valodā. Bet man viņš bija vislabākais. Es gandrīz sajuku prātā no tā, kas ar mani notika, no tām izjūtām, kuras es agrāk, bērns būdams, nepazinu. Nu jā..bet šī iemīlēšaās ar to beidzās, ka pēc diviem gadiem viņš man apnika, jo es viņu redzēju aizvien retāk – es sāku iemīlēties citos.
Nākamais upuris bija man ļoti labs draugs. Es nekad nejaucu draudzību ar intīmākām jūtām. Šoreiz gadījās lielāka šmuce. Kad sapratu, ka nu ir ziepes – nelīdu no gultas ārā divas dienas. Domāju, domāju un pārdomājos. Man sāpēja sirsniņa no iemīlēšanās, jo zināju, ka tur nekas nebūs. Pēc divām dienām mamma aizveda mani ieēst soļanku, jo es divas dienas neko īsti neesot ēdusi. Iemīlēšanās beidzās ar to, ka kļuvām vēl labāki draugi un es atradu citu iemīlēšanāns upuri.
Šoreiz neatceros kādu, jo tad sekoja iemīlēšanās viena pēc otras. Sekoja attiecības, vienas nakts bučošanās pēc, kurām varētu sekot iemīlēšanās [bet tā nekad nenotika, jo es nekad negribēju neko] un blā blā blā. Man vienkārši patika pati doma, ka esmu iemīlējusies. Man nevajadzēja pretiemīlēšanos, jo man bija labi tā pat.
Kad esi iemīlējies Tev visu ir pajāt [nu vismaz lietas, kuras nevajadzētu pajāt]. Un iemīlēšanās vienmēr uzlaboja garastāvokli. Tu cēlies no rīta ar domu, ka šodien viņu varētu satikt, ka varētu parunāt, ka varētu uz viņu paskatīties :D. Tu visu dienu dzīvojies ar domu, ka varētu viņam uzskriet virsū, ka viņš varētu atrakstīt sms un blā blā blā. Tu ej gulēt ar domu, cik forši, ja viņš tagad būtu Tev blakus. Naktī Tu guli un redzi viņu kailu savā sapnī. Izklausās smieklīgi, bet tā ir. Vismaz ar mani.
Iemīlēšanās mūs dara izklaidīgākus, priecīgākus. Bieži notiek garastāvokļa maiņas. Izdalās daudz endrofīna (sun)
Un vēl tās fantāzija. Ei Tu pa gaisu, cik tās ir foršas. Tu guli un fantazē kāds jums būs sekss, kur tas būs un kā tas būs. Tu fantazē par pirmo randiņu un visām tā blakusparādībām. Tu sasapņojies par kaisles pilnām vasaras naktīm, par romantiskām pastaigām, par avantūriskām brīvdienām.
Un ik pa laikam Tevī iesējas šaubu sēkla. Aha – tā tas ir. Tu sāc domāt vai viņam ir kādi mīnusi [jo visu laiku līdz šim, tač ir bijuši tikai plusi], Tu sāc domāt, ko viņš dara šobrīd [varbūt viņš šobdrī pavedina kādu citu]. Ai tā jau vairs nav skaistā iemīlēšanās. No tādas drīzāk nervi ir čupā un garastāvokļa nav, nekā ir kāds labums.
Galvenis ir jāmācās iemīlēties nesavtīgi. Nedomājot par to, kas būs un kā viss būs. Ja Tu vienkārši iemīlēsies – mazāk problēmu un vairāk prieka. Un iemīlies no visas sirds. Un pie kājas, ja piedživo vilšanos. Jo kā teicis viens megaslavens rakstnieks “Sirds, kas nav lauzta – nav sirds”
Un nekādi nejauc iemīlēšanos ar mīlestību. Tās ir pilnīgi divas dažādas lietas.
Davai – iemīlamies un varbūt Jaunajā gadā būs ar ko skūpstīties vai vismaz būs iemesls ievēlēties vēlēšanos.
Un kāds bija iemesls šim rakstam? Es vēlējos pateikt, ka esmu atkal iemīlējusies (sun)
Rudens brīvdienās man mamma ieskaitīja kartē naudu, lai samaksāju par internetu, bet es aizmirsu. Atbraucot viņa atklāja, ka es to neesmu izdarījusi. Izdarīju to 6dien. Naudu, tātad, ieskaitīja tik 1dien. Bet 1dien es jau biju ceļā uz Baltinavu [par to es jums izstāstīju]. Internetu pieslēdza. 3dien atgriežos mājās un māte paziņo, ka brālis ir nometis pc un tagad tas atrodas pie meistara. Nolēmu pagaidīt pāris dienas un atkal tikšu pie viņa. Bet to pāris dienu laikā izšpļāvu joku par to, ka mani met ārā no skolas. [Māte domā tā vēl aizprojām.] Tā nu viņa atteicās vest datoru mājās, kamēr es panākšu to, ka mani neizmet. Šī joka dēļ es neredzēju datoru. Tagad es viņu redzu un viņš ārkārtīgi gļuko.
Runājot par to, kas ir sadarīts, kopš 18. novembra. hmm…man pārāk klibo atmiņa. arī savu personisko papīra dienasgrāmatu es neesmu rakstījusi ārkārtīgi ilgi.
Tomēr vienu lietu gan es izdarīju.
Es papildināju savu TO DO lietu sarakstu.
Tagad tur ir jaunas un man vēl nezināmas lietas. Viena no tām ir iemācīties slidot. Ceru to realizēt šogad.
ķirši 
