Grādīgais. Alkoholiķi..

Nekad nebiju iedomājusies kā cilvēks jūtas, ka ir atkarīgs no kkā.  Gunda Vernere “Velna Dzira”. Ārkārtīgi skaudrs un reāls stāsts par to, kā viņa dzēra, par to, kā bija alkoholiķe. māte, sieva, meita – žūpa.  Brrr…

Še citāts:
Zvana modinātājs. Pulkstenis ir seši. Ģimene vēl guļ. Es pieceļos. Man sametas melns gar acīm. Uzmācas nelabums. Rokas trīc, sviedri plūst straumēm.
“Nē, ” es domāju, “tas taču nav iespējams! Tikai ne šodien, tikai ne šodien!”
Kungs, Dievs, Kungs, Dievs, ja tu esi, palīdiz man!
Vienīgi šodien! Lūdzu, lūdzu, lūdzu, ļauj man izturēt šo dienu!
Ne jau manis dēļ, bet manu bērnu dēļ! Lūdzu, lūdzu!
Ar mokām nokāpju no kāpnēm. Es salstu un drebu.
“Tur vainīgs tikai aukstums un pagurums, un…”
Tūkstoš iemeslu es atrodu, lai attaisnotu savu stāvokli.
Es taču nespēju sev atzīties, ka mans ķermenis kliedz.
Ka alkst pēc alkohola, ka ikviena mana ķermeņa šķiedriņa tvīkst pēc alkohola.
Nu vairs nelīdz nekas. Es iegāžu degošajā rīklē četrkāršu viskiju. Tas iedarbojas. Man strauju kļūst labāk.

Bet ne jau par to ir stāsts, cik ļoti mani satrieca tās sajūtas, bet gan par to, ka iespējams mani draugi, mani līdzcilvēki arī kkad kļūs par alkoholiķiem. Šīs grāmatas autore sāka dzert kādos 14 gados. Mēs arī. Viņa sāka ar svētku reizēm. Mēs arī. Vēlāk arī weekendos. Mēs arī. Tad pēcpusdienās pie pusdienām. Mēs varbūt arī. Vēlāk pirms miega – lai vieglāk aizmigt. Mēs varbūt arī.  Vēlāk tas sākās regulāri. Varbūt ar mums ar tā būs.
Tik riebīgi apzināties, ka liela daļa no mums ir topošie alkoholiķi. Viņi vairs nespēj ieodmāties brīvdienas bez sejas pielikšanas, ekskursijas bez dzeršanas, dzimšanas dienas bez grādīgā. Jāāā..tas ir jautri, tas ir forši. Patiesi
Es tā regulāri alkoholu sāku lietot kādos 11 gados. Izmēģinājusi, manuprāt, esmu gandrīz visu. Nu jau kādu krietnu laiku nedzeru. Šad tad. Brīvdienās iztieku bez vella dziras, draugu kompānijās man ir labi tā pat. Bet es to daru tāpēc, ka grādīgajā aiziet labs piķis. Tā vietā es labāk pierijos. Ko arī daru. Arī tāpēc, ka man neprasās. Tikai šad tad. Bet tas nav mans pašmērķis. Kā ir ar Tevi?
Un šis nav pārmetošais rakstu darbs. Tik secinājums. Varbūt kādreiz pašai man rādīsies delīriji, būs abstinence un būšu žūpa. Bet nē. Laikam esmu parāk konservatīva.

But wish you luck