Nakti no 7dienas uz 1dienu pavadīju uz kalna, laižoties lejup ar bļodām un kkādiem iepirkuma maisiņiem. Ticiet man. Tā bija viena no manām foršākajām, jautrākajām nakīm ever. Kad jau pulkstens bija sitis pusnakti – gājām mājup. Atcerējos, ka no rīta jābut darbā un atcerējos, ka man tač tikko palika dvacārs, lai gan pati biju aizmirsusi par to. Ko es darīju? Sacepos par to, ka vēl neviens no klātesošajiem mani nav apsveicis. Arī mana labākā draudzene ne. Parādīju fakuci un dūru taisni uz māju pusi. Tas jau nekas, ka neviens neiznāja, cik ir pulkstens un vai vispār jau 23.janvāris ir klāt, un tas nekas, ka es pati biju par to aizmirsusi. Protams, ka manas dusmas ātri izplēnēja. Kuram gan patīk, ja viņam iebāž sejā to, ka jau trešajā desmitgadē iekšā ar vienu kāju. Man nē.

Interesanti ir tas, ka cilvēki man novēl standarta daudz laimes [uz, ko man dziļi pajāt] un daudz seksa – it kā zinājuši, ka man seksa nav bijis kopš septembra. Āāā..un naudu arī, kā arī bučas. Tas gan man patīk. Nauda un bučoties. Divas labākās lietas manos 20 gados. Paldies, jums čomi!

Ko vēl es varu pateikt? To, ka esmu fakin spešal meitene. Jo Šodien ir pilnmēness, Ķīniešu Jaunais gads, kā arī kkāds astroloģiskais NY un, protams, mana dzimene.  Tāpēc šādā dienā uzrakstiju vēstuli. Pilnu ar manām vēlmēm. Ja nepiepildīsies – tad vairs nejutīšos īpaša.

 

Bet vislielākais paldies manai mammai! Viņa ir visīpašākais cilvēks! Jo bez viņas es nebūtu tur, kur tagad – darbā ar sāpošu muguru. Bet, ja nopietni – tiešām paldies. Viņa ir ir ti, tik, tik ļoti svarīga!

La jums čillīga diena!

 

Par, ko ta citu, ja ne par Ziemassvētkiem?

Ziniet..brīžiem man ir sajūta, ka mani izseko. Tas laikam tāpēc, ka esmu twitterī. Un tie, kas to dara – tie jau zina, ka lēju laimes. Vispār jau cerēju izliet, kaut ko feinu un kaut ko tādu, ar ko varētu normāli palielīties. Bet tas nav raksturīgi man. Tad nu ilgi kūpināju savu laimes pakavu uz sveces liesmas [jo gāzes nebija] un ar blīkšķi iemetu ūdenī. Kā jau normāliem cilvēkiem – ietrāpās velni, pūķi, koki, eņģeļi utt. Bet man? Man laiva. Un loceklis. How cool is that? Tad nu tgd draugos.lv atlasu tos, kuri ar stūri manevrē Jūras akadēmijā vai tamlīdzīgā vietā. Nesmādēju  jau arī zvejnieku dēlus un tos, kuri izīrē jahtas un buru laivas. Par locekli runājot. Es labāk nerunāšu. Paši jau zinat, kas un kā.

Un man tik ļoti sāk patikt Ziemassvētki. Tajos es palieku traka uz televizora skatīšanos cauru dienu, uz balzāmu un šampanieti, uz ēšanu un uz vīriešiem. Nu labi. Uz pēdējiem nē. Tad jau tas būtu pārāk apātiski.

Un beigu beigās es jums Ziemassvētkos novēlu izlasīt internetā pāris stāstiņus par Ziemassvētku mīlas priekiem. Tas tiešām ir forši. Jo Ziemassvētki ir īstais laiks, lai ļautu vaļu fantāzijai. Un internetā jau var lasīt visādus brīnumus – par kailu sieviete zem eglītes [protams, ietītu lentē], par lomu spēlēm SantaKlausa un Sniegbaltītes izpildījumā utt. Un kad tad piepildīt Ziemassvētku brīnumus, ja ne Ziemassvētku laikā?

Veiksmi! Brīnumu! Un prātu!

Kaut kas jāuzcepj. Ne jau cepšanas pēc, bet tāpēc, ka gribas.

Visnotaļ sen neesmu rakstījusi. Vienu brīdi apsvēru šo bodīti klapēt ciet. Bet tad apskatījos skatījumu skaitu un domāju, ka vēl kkā dzīvību pavilkšu. Klapēt ciet gribēju, jo blogs saucās dzhoanna.wordpress.com jeb Džoannas blogs. Nekādas anonimitātes. A, lai rakstītu par seksu, vagīnām, orģijām, sirds mīlestības kūleņiem, vīriešiem, ballīšu sekām utt. – vajag anonimitāti.  Anonimitāte man ļautu labāk izpausties. Šeit jau jāraksta tā pieklājīgi, jo mamma uzskata, ka iegūglēt manu vārdu ir ļoti forši. Red. piez. “Mammu, ja Tu šito lasi – tad zini, ka Tev ir ļoti forša meita un Tev ne par ko nav jāuztraucas.” Un brālis vienkārši mani stalkero, lai varētu pasūdzēties tētim, jo tas viņam dod iespēju būt foršākam, un, jo viņš būs foršāks, jo viņš saņem visādas fīčas no tēta, kā, piemēram, naudu. Laikam tāpēc es tēti neesmu redzējusi kkādus mēnešus pāris. Red. piez. “Tēt, ja Tu māki iegūglēt manu vārdu un lasi šito – tad sveiciens. Mans ir jauns tel.nr. Vari uzzvanīt.”

Bet nu kopumā man klājas ļoti labi. No Cēsu meitenes esmu pārvērtusies par Kreisā Krasta meiteni.  Šodien nonācu pie secinājuma, ka Cēsu alkohola daudzums ir neierobežots un manas aknas ir tīri spēcīgas. Tagad uz Cēsīm atkal nebraukšu pāris mēnešus, lai varētu atpūsties.

Tad nu no vistolerantākās personas esmu pārvērtusies uz mūsu minoritāšu naida kurināšanu. Jeb man vienkārši besī latviešu krievi. Ne jau visi, bet tie, kas nerunā latviski. Nesapratīšu, kur rodas tādi retardi. Tad nu es te kaujos ar viņiem. Ir forši. Iesaku pamēģināt.

Nu ir vēl pāris lietas, ko vēlos pateikt, bet tas jau būs par šerpu.

Tad nu turam buru un izliekamies, ka ārā ir sniegs.

Eju medīt.

arrivederci, fellas.

Nu ir apritējuši 2(!!) gadi kopš manam blogam atvērās acis. Esmu pārlasīju rakstus un secinājusi, ka puse no tiem ir pilnīga huiņa, viena daļa – kkas tāds, ko nesaportu līdz šim brīdim, jo nezināju, ka no manis var dabūt ārā kko tādu..bet, manuprāt, lielākoties tie raksti tapa, kamēr biju apbliezusies. un vēl viena daļa – vienkārši kkas jauks un ikdienišķs.

Bet nu par statistiku.

2 gadu laikā blogs ir apskatīts piecpadsmit tūkstoši un divi simti piecas reizes jeb 15,205 views all-time

Lasītākie raksti:

  1. blow job jeb kā sūkāt
  2. Par priekšspēli..
  3. Orgasms – baudas apogeja.
  4. Erotiskā TO DO saraksta izveidei nepieciešamas erotiskās fantāzijas

Populārākie meklētājā lietotie vārdi:

  1. priekšspēle
  2. страсть картинки
  3. passion
  4. džoannas blogs
  5. erotiskās fantāzijas

Paldies visiem, kas apskatīja un, kas arī izlasīja. Un vēl lielāks paldies tiem, no kuriem dzirdēju jautājumu – kad beidzot būs kāds raksts? vai kāpēc vairs neraksti? Tas liek man sarkt un bālēt.

Paldies!

 

Diena kā diena..tik tāda draņķīga.  Divas dienas atpakaļ es gulēju vienā gultā ar Annu. Bet pāris stundas pirms tam mēs ar Annu runājam par to, ka mums pirms neilga laika bija sapnis. Sižeta līnija bija vismaz līdzīga.  Viņas sapnis: viņa guļ ar meiteni un gandrīz sasniedz orgasmu. Un saprot to, ka tas ir afigena. Mans sapnis: es guļu ar meiteni. Viņa man sniedz orālo. Un es saprotu to, ka gribu būt lesbiete.

Labi. Es negribu būt lesbiete, jo vīrieši ir kaut kas..kaut kas tāds kam nav īsti vārdu. Bet sapnis bija tik reāls. Es pamodos un biju svēti pārliecināta, ka man starp kājām ir kāda sievišķā būtne.

Un vispār klāt jau ir rudens. Fonā man skan Juan Serrano. Un tu esi apjukumā. Apjukumā starp spāņu ģitāras ritmiem, starp lietu otrpus logam un prāta trīsām galvā. Īstenībā nevienu jau nepiš, kas man ir galvā un, kas notiek aiz mana loga un, kas skan manās ausīs. Visus piš tikai viņu dzīve. Nav jau slikti. Man ir tā pat.

Es secinu, ka manā dzīvē kkas pietrūkst. Bet kas gan? Mīlestība, vīrieša pieskāriens, draugi, atpūta, kāda laba grāmata? hmmm..nē. ledusskapis ir īstā atbilde. kādam gadījumā nav lieks?

Nē man nav tev dimantu ko dāvināt.

Nemaz nav vajadzīgs rudens, lai tagad sajustos kā rudenī. Ārā tik līst, līst un līst. Nav vairs karsto vasaras nakšu, silto vasaras vēju un piesvīdušo palagu. Lai arī vasara it kā vēl esot vairāk kā mēnesi, man tā ir beigusies. Vasara aiz sevis atstāja to visu skaisto, romantisko un vēl visādi citādi vitālo. Mazliet jau apnikums bija. Bet iedomājoties par ziemu – kļūst vēl traģiskāk. Tas laiks mani tāāā izbesīs.  Bet es atkal gaidu pavasari. Šogad tas bija tāds čābīgs. Ne krītošos ķiršu ziedus paspēju izbaudīt, ne iemīlēšanās priekus, ne skolas beigšanos jau pavasarī.  Nākamgad sagaidu pavasari – ar miljoniem miljardiem ābeļu ziedu, pamīlēšanos  zem tiem, pirmos pavasara taureņus vēderā un citus romantiskos mēslus.

Un vispār paldies visiem svētajiem, ka šodien līst. Tad tāds depresīvais noskaņojums vismaz ir attaisnojams. Lai gan – ko tur gruzīties. man dzīvē veicas vairāk kā pārējiem. bet mazāk kā citiem. kkā tā. Šodien no dusmām atkal izšķaidīju  savu mūžseno samsungu. Detaļas pašķīda, telefons pajuka, asaras plūda. Beigās nomeklējos stundu, līdz atradu visas detaļas.  Tgd sazvanīt mani var, bet telefons izskatās kā no bomžatņika izvilkts. Pēdējais modes kliedziens.

Ko, lai vēl pastāsta? Ko vēlies zināt? Noteikti, ka kko no manas personiskās dzīves. Tā jau vairumam šķiet vissaistošākā.
Pačukstēšu – šodien ir doma pabučoties. Ar ko? Esi centrā ap kādiem 23:00 un redzēsi.

Un nobeigumā – Ieva virtuālajā zirnekļutīklā atrada bildi, kura ir anormāli līdzīga man. Tad nu nolēmām čakarēt cilvēkiem prāatus. Tikai divi neuzķērās. Gods kam gods – man ir seksīga dvīņumāsa.

Nu ir tā, ka sirds mēdz būt pilna un gribas to iztukšot..iztukšot to tikpat veiksmīgi kā, piemēram, tukšojot glāzes, kurās iekšā ir kkas sirdi un kuņģi sildošs. Bet nesanāk..nav īsti kam un kur to kratīt. Sāksim ar to, ka man sāk besīt Viasat. Negaisa laikā viņš lāga neķer un nerāda. ir taču 21. gs – tač varēja izdomāt 21. gs šķīvi, kas ķer vienmēr un visur.

Sēžu klusumā un klausos Et Si Tu N`Existais Pas un citus Džo Dasēna gabalus. Tas atkal sirdi piepilda ar tādām kristāltīrām sajūtām. Pie kristāltīrajām es pieskaitu – man pie pakaļas sajūtu, esmu ūber laimīgs(a) sajūtu, esmu iemīlējies(usies) un tizls(a) sajūtu, esmu izbadējies(usies) sajūtu, gribu seksu sajūtu un man nāk miegs sajūtu. Uzminiet nu – ar kuru no šīm kristāltīrajām sajūtām esmu tgd piepildīta? Pateikšu priekšā – ūberlaimīga es vēl šodien neesmu, iemīlējusies es neesmu, jo nav kamī, tikko saēdos sēņu mērci ar piedevām a.k.a. magic mushroom..nom nom nom., seksa man nav bijis 4 mēnešus, gulējusi esmu 3 stundas no 29 stundām un pie pakaļas man ir tikai dīvāns. Pagriežu atpakaļ Linkin Park, jo ar Džo Dasēnu šodien  nebūs aršana.

Nu ko. āāā..es vēl meklēju darbu – piedienīgu, maniem principiem atbilstošu, ar vismaz minimālo algu, ilgnoturīgu, ar karjeras izaugsmēm, rīgā, ar pēc iespējas lielāku algu tomēr.

un pēdējais, par ko vēlējos izkratīties – ja nu es izdomāju sarīties drosmi un aiziet no mājām, ko es jau te tik ilgi mammai solu – vai būs kāds labdaris, kas mani paņems paspārnē uz laiciņu?

 

paldies, ka uzklausījāt. jūs esat lieliski. jūs esat brīnišķīgi. es varētu jūs pat mīlēt.

Atsaucoties uz šī bloga meklētāju un tur meklējamajām frāzēm, lielākoties ir tādas frāzes kā “sūkāšana”, “priekšspēle”, “страсть картинки”, “erotiskās fantāzijas”, “sēklinieki”..tad brīžiem rodas sajūta, ka man būtu kkāds seksa blogs, lai gan par tik intīmu lietu man ir uzcepti tikai trīs četri raksti. Tomēr bieži ir arī tāda frāze kā “spēle cepumiņš”. Tad nu šeit pārtulkošu cepumiņa noteikumus, tiem, kas neprot angliski vai kādu citu valodu.

 

 

 

 

 

 

 

 

ā..tautā zināma arī kā spēle Kings cup.

Nepieciešams:

  • vismaz viena kāršu kava no 2 līdz A
  • krūka
  • dāāāudz alkohola
  • pohujisms uz savām aknām

Sākam:

  • Spēli iesākam ar to, ka plača vidu noliekam tukšu krūku [lai gan var būt pildīta arī ar kko alkoholiskāku..atkarīgs no tā, cik ļoti un ātri gribat būt ķirsī]
  • Tad apkārt krūkai saliekam kārtis jauktā secībā ar mugurām uz augšu, lai, protams, neredz kas zem kažociņa tad ir.
  • Pēc tam spēlētāji sasēžas aplī ap krūku un pirmais izvelk vienu random kārti. Katram rokās, protams, savs alkohols.
  • Aplūkojot kārti, tiek meklēts noteikums.

Izlasi noteikumu un sāc spēlēt.

Noteikumi:

Ja izvelc:

2 – “You” – tas nozīmē, ka Tev ir jāizvēlas viens no spēlētājiem ar ko Tu dzersi kopā. Izvēlies un dzer.

3 – “Me” – dzer viens pats

4 – “Whores” – dzer visas sievietes

5 – “Hand Jive”  - jāturpina teikums, līdz viens sajauc. Pasaki vienu vārdu un nākamais pievieno klāt vēl vienu. katram nākamajam ir jāatkārto visi iepriekš minētie vārdi un jāpievieno vēl savs. Dzer tas, kurš sajauc.

6 – “Dicks” – dzer visi vīrieši

7 – “Heaven” – dzer visi

8 – “Drinking Mate” – izvēlies vienu personu, kas arī dzers katru reizi, kad Tu. [Protams, līdz brīdim, kamēr kāds cits neizvelk 8]

9 – “Rule” – izvēlies vienu noteikumu, ja kāds to pārkāpj – tas dzer. [Piemēram, nedrīkst teikt vārdu "jā" vai "dzert", nedrīkst nolikt savu glāzi uz galda utt.]

10 – “I`ve never” – Tev jāsaka kkas, ko Tu nekad neesi darījis. Tie, kas ir – dzer!!!!!!!

Kalps – “Eyes” – tam, kurš izvelk šo kārti, neviens nedrīkst skatīties acīs. Tas, kurš paskatās – dzer. [Persona uz kuru nedrīkst skatīties, mainās tad, kad kāds cits atkal izvelk kalpu.]

Dāma – “Questions” – Tas, kurš izvelk šo kārti drīkst uzdot visādus jautājumus spēles laikā. Ja kāds atbild – tam jādzer.

Karalis – tie, kuri izvelk pirmos trīs karaļus no kāršu kavas – krūkā pievieno kkādu daļu no sava alkohola, tas, kurš izvelk ceturto – DZER visu krūku.

Dūzis – “Waterfall” – Princips ir tāds, ka tas, kurš izvelk šo kārti – sāk dzert, tiklīdz Tu sāc dzert, tā nākamais aiz Tevis pievienojas, tiklīdz nākamais aiz tevis sāk dzert, tā pievienojas trešais. Un tā uz riņķi. Tad, kad dzert beidz Tu..- tad var beigt arī otrais. Trešais beidz dzert atd, akd beidz otrais. Respektīvi domino princips.

Ceru, ka noderēja. Un atcerieties, ka šie noteikumi nav akmenī iekalti, un jūs drīkstat viņus mainīt vai pievienot jaunus.

Ja kādas neskaidrības  - jautā.

 

Es sēdēju pagalmā..savā neērtajā dārza krēslā. Es ieritinājos pledā, lasīju Vonnegūtu, kā arī dzēru svaigu piparmētru tēju no krūzes, ko biju nozagusi vienā viesu mājā. Es to nozagu, jo zināju, ka tā būs skaistākā krūze, no kādas vien būs dzerta tēja. Sajūta nav laba, kad Tu kko nozodz..bet šoreiz es apelēju savai sirdsapziņai. Jo viesu nams nevar dot Tev brokastīs tēju no vienas fakin` skaistas krūzes veselu nedēļu un tad Tev to atņemt. Viņiem to krūžu bija daudz. Gan nepamanīja.

Tā. Grēkus esmu izsūdzējusi. Un ne par krūzi bija stāsts. Stāstam bija jābūt par to, ka mana dzīve ir daudz skaistāka, kā to biju iedomājusies no rīta.  Vēl skaistāku to darītu kaķpēdiņas. Pēdējā laikā mani sajūsmina rozā kaķpēdiņas. Un līdz ar to es gribētu aizmigt rozā kaķpēdiņās un šaut pīles.  Ja tas nesanāktu – tad pietiks ar miesiskas baudas gūšanu, kopā ar kādu, kas arī mīl gulēt kaķpēdiņās. Un vispār – Tev noteikti liekas, ka neesmu pie pilna prāta, jo rakstu kkādus kaķpēdiņiskus murgus.

Starp citu, jeb P.S.  - dzīvi skaistāku padara arī Coldplay. Agrāk man viņi riebās, jo bija pārāk flegmātiski. Bet, kopš man patīk tauriņu sajūta vēderā – viņi man liekas apburoši..jo viņi spēj pielāgoties manu turiņu ritmam vēderā. Un kā nu ne – ja pat mani tauriņi nespēj nedziedāt līdzi Tell me you love me, Come back to haunt me, Oh when I rush to the start. 

Un Vonnegūts ir teicis:” Nav nekāda iemesla, kāpēc labais nevarētu triumfēt pār ļauno, ja vien eņģeļi būtu organizēti pēc mafijas parauga.”

It kā laime esot dāvāta tikai plānprātiņiem. Un it kā neesot tāda optimista, kas spētu vienmēr smaidīt. Un it kā laime lielākoties ir uzspēlēta un iedomāta.  Tad sanāk, ka stulbi ir tiekties pēc laimes, kas it kā ir plānprātiņu privilēģija un, ka tā ir tikai kkāda ilūzija.  Lielākoties neviens no mums nevēlas būt plānprātiņš un tiekties pēc kkā iedomāta [kas nav īsts] arī neviens nevēlas. Tad beigās sanāk, ka laimi neviens negrib..vai arī nemaz netiek līdz tai..jo nemaz pēc tās nesniedzas. Bet, ja to sasniedz – tad Tevi sauc par plānprātiņu vai arī mēģina iestāstīt, ka tā pāries un, ka tas nebūs ilgi un, ka tās ir tikai stulbas iedomas. Līdz ar to mēs sākam noticēt apkārtējiem [jo sev mēs, protams, parasti nenoticam]..un tiklīdz mūs sāk pārņemt neticība un šaubas – mēs sākam zaudēt savu laimi.  Un tad kārtējo reizi mēs nonākam pie secinājuma, ka laime ir neeksistējošs jēdziens pēc kā tiecās visi.

Bet nu tas, ko vēlējos pateikt – lasiet grāmatas, bet neticiet tam, kas tur rakstīts. Vienkārši neņemiet pa pilnu. Izņemot pasaku grāmatas – tur ir vairāk patiesības, kā filozofiskajās apcerēs.

Ak..un, kā man patīk šī burvīgā sieviete. Tā vien gribas dejot.

Es mīlu to, kas notiek ar mani. Ķirši, tulpes, vīrieši, dejas, gulēšana līdz vēlam rītam, saldējums, šķavas, kas līdzinās ceturtdaļai no orgasma, hokejs, vēlās naktis nomodā un tā tālāk un tā joprojām.

Es tgd varētu iemīlēties.  Vai arī vienkārši izbraukt ar riteni.

Fonā man skan The Calling – Wherever You Will Go. Tā man liekas ellīgi kaislīga dziesma. Nu tāda, ka trīsas pārskrien pāri mugurai un paliek nepiepildīti laba sajūta.

Jā..man tagad ir nepiepildīti laba sajūta. Bet tas viss ir maināms un tas viss ir nobeidzams.

***

Tas, kas vienmēr var uzlabot garastāvokli – zemāk esošais viģiks. Ik pa laikam apskatamies un diena atkal kļūst pa dažiem procentiem foršāka. Lai skaista nedēļa!

To the window, to the wall, (to dat wall)
To the sweat drip down my balls (MY BALLS)
To all these bitches crawl (crawl)
To all skit skit motherfucker (motherfucker!) all skit skit got dam (Got dam)
To all skit skit motherfucker (motherfucker!) all skit skit got dam (Got dam)

Sandra rocks (rock)



Hey, wombats! Līdz skolas beigām vairs mēnesis. Bet man jau tgd būs žēl, ka tur vairs nebūšu. Paradoksāli ir tas, ka visus gadus cītīgi bastoju, jo domāju, ka man skola riebjas..bet tagad? Tagad es ilgošos, jo skolas gadi bija zelta gadi. Liela bezrūpība, mazs uztraukums, lielas blēņas. Sentimentāli.

Es gribētu apstāties. Apstāties novecošanā. Apstāties iešanā uz priekšu. Un vēl es gribētu vairāk naudas. Nauda nav nekas slikts. Vēl es gribu vairāk seksa. Krietni vairāk. Kopš vairs nav attiecību, pieļauju tikai bučošanos krūmos. Būtu forši, ja man būtu pilna gulta ar hiacintēm. Man tiešām patīk hiacintes. Visvisvisvisvairāk no visiem ziediem. Vēl es vēlos, lai man istabā ir milzīgi jaudīgas tumbas..tā, lai visa māja rīb..un visa iela.  Sapņoju es arī par milzīgu bīča ballīti, ar krāsainiem kokteiļiem, bumbām [gan vienkāršajām, gan citām], daudziem testosteroniem utt. Un tam visam pāri – VEIKSMI!

Šobrīd es nevēlos mīlestību, veselību, laimi, prieku, bērnus, sapratni utt.  Paldies, vairums no tā visa man pašreiz ir. Kad nebūs – vēlēšos atkal.

Sydney-7 – Dance To … (I wanna fuck you Baby)

Trīs kaķi strīdas, kurš no viņiem ir tas slinkākais.
Pirmais:” Vakar no galda uz grīdas nokrita desa. Man bija slinkums celties, iet tai klāt un to apēst.”
Otrais:” Man saimniece pie deguna nolika pienu. Man bija slinkums pacelt galvu un to izdzert.”
Trešais:” Vakar bļāvienus dzirdējāt? Es ar ķepu netīšām uzkāpu pats sev uz riekstiem, un man bija slinkums to ķepu pacelt.”


Iedomājos par to, ka ne jau tikai runči ir tie slinkie. Arī mēs. Un es pat nezinu vai tas ir slikti, vai nē. Ir labi, ja patīk strādāt un, ka nav jābaksta ar slotu dibenā, lai izslaucītu virtuves grīdu. Bet tai pašā laikā – ir labi, ja Tu vari slinkot un nevienam no tā sliktuma nebūs. Nevienam tu netraucē ar savu bezdarbību. Bet jautājums ir – kurš ilgāk to slinkumu iztur? Tu vai Tev apkārt esošie?

Man jau vairāk kā nedēļu ir brīvs. Nav nekādu pienākumu. Ballītes, vārtīšanās pa gultu, vārtīšanās zālītē un uz jumta, šur tur jaaizbrauc utt. Uz doto brīdi varu teikt, ka esmu parazīts. Sākumā domāju, ka man tas patiks. Divu nedēļu brīvlaiks, kurā no manis, nekas netiek prasīts. Forši. Tomēr nē. Man šī slaistīšanās apnika aizvakar. Es jūtos nekur nederīga. Pieceļoties es neredzu iemeslu, kāpēc man celties, jo nav īsti ko darīt..nav nekādu plānu. Tad nu secināju, ka atpūta bez darba ir salīdzinoši nekāda. Kāds prieks nodot uguņus, ja nav bijusi saspringta darba nedēļa? Protams, doma par mūžīgo ballīti ar nav slikta. Tomēr gandarījums no tā nav ilgstošs.

Šad tad slinkot ir forši. Lai jums jauka darba nedēļa, es atpūtīšos!

Man šodien pienāk vairāk apsveikumi, nekā Ziemassvētkos vai Jaunajā gadā. Un guess what? Šodien ir lieldienu Lieldienas. Pietiekami dīvaini.

Un kas vispār šodien pa dienu? Ja man nebūtu kalendārs pie sienas, es nemaz par to neiedomātos. Šonedēļ ir forši paballēts. Necerēti labi, ilgi un nesāpīgi. Un tgd mājās esmu viena. Pilnīgi viena..pat kaķene ir devies kkur meklēt olas. Bet es olas izvārīt nemāku. Es māku lieliski gatavot. Sākot ar omletēm, pankūkām un makaroniem, beidzot ar kūkām, saldjiem utt. Bet olu vārīšanā man talanta nav. Esmu mājās viena, aizeju nopirkt olas, atnāku, uzvāru, atdzesēju, nolobu..un vienalga ola neizskatās pēc vārītas olas. Tā sākās un beidzās manas Lieldienas. Domāju iet ārā pasauļoties..pagalmā vai uz jumta, bet, lai kur tas būtu – visapkārt pagalmos ir kaimiņi ar saviem ciemiņiem. Un man ir kauns.

Kāpēc es Lieldienās jūtos kā nesvētku dienā? Kā parastā dienā pēc skolas..? Lai arī katra diena ir svētki, tad šodien vajadzētu būt dubultiem svētkiem. Bet šodien ir vienkārši diena..kā svētki..bet ne dubulti.

Ah..un šodien izlasīju rakstu par skvirtu. Desmit plusi rakstam.

Attā. Ejam šūpoties.

Esmu bieži dzirdējusi, ka par mani saka – perversa, ar novirzēm, pārāk daudz atļaujas, bez robežām, galvā tikai neķītrības utt. Bet es par sevi saku – esmu meitene, kurai nav tabu tēmas. Vai arī  - bez acīm redzamiem kompleksiem un dažreiz līdz pretīgumam atklāta.

Un vai tas ir slikti? Nevar uz zemes virsas sadzīvot tikai klusie un noslēgtie, kautrīgie un neatļāvīgie..tas būtu tas pats, ja uz mūsu planētas mitinātos tikai sievietes..vai tikai vīrieši. Tas būtu gana stulbi.

Bet kāpēc mūsdienās perversums ir kkas atbaidošs un vulgārs? Un, kas vispār ir teicis, ka kkas ir perverss. Tač viedoklis par to atšķiras katram [Tā vismaz vajadzētu būt]. Un par to, kas ir perverss, neķītrs un vulgārs, varam strīdēties. Tam nav vienotas definīcijas. Tas būtu tas pats, kas pateikt: “Tavs viedoklis ir nepareizs”

Vai visatļautība un atklātība sievietei piestāv vai nē? Tas ir gluži kā ar kleitu – vienu sezonu tā izskatās satriecoši, bet otru – morāli novalkāta; vienai tā izskatās kā otrā āda, bet otra tajā jūtas kā no Marsa. Tāpat vistļautība un atklātība – ir laiki, kad sievietēm tā nepiestāv un vajdzētu ar to piebremzēt, bet ir laika periods, ka šīs lietas sievieti padara par moderno sievieti ar savu skatījumu uz kko. Šajā gadījumā es laikam nejūtos kā no Marsa, bet gan – īstajā vietā ar īstajām īpašībām.

Sieviete – perversa? Sieviete – neķītra? Sieviete – bez tabu? Sieviete – visatļautība? Who cares? Galvenais, ka sieviete [nu, protams, ka ar savu šarmu, valdzinājumu utt.]

Es nezinu vai tas ir labi vai slikti, ka esmu tik fakin` romantiska. Man tiešām galvā rodas domas par prinčiem melnos un baltos zirgos pie manas mājas sētas, un to, ka viņi varētu nogaudod kādu nenormāli banālu mīlas hītu, vai pie manām durvīm man nemanot nolikt spaiņus ar puķēm, vai veltīt man muzikālo sveicienu LR 2 ēterā. Un es esmu tik naiva, ka nešaubos, ka kādā pasaules nostūrī, tāds princis arī mīt. Man jau gribētos, lai mans princis būtu tik romantisks un es no laimes nezinātu kur likties..bet viņam tā par nelaimi nav stiprā puse, bet varbūt viņam par laimi. Un šī pesimistiskā un bēdu pieredzējusī pasaule to vien kultivē: “Prinču nav, romantikas nav, visi sūkā!”  Un es viņai saku:”Ej pupās! Ir gan. Paskaties kaut vai meksikāņu telenoveles, un tur scenāriju autori lielākoties ir vīrieši.”

 

Par attiecībām. [Es tgd runāju par attiecībām, kas ir seksuāla rakstura un ir domātas, lai atrastu dzīvesbiedru]. Un jau pirms vairākiem mēnešiem, vakar un šodien atradu savus domugraudus par attiecībām.

  • Attiecības ir darbs.
  • Attiecības ir abpusējs darbs.
  • Attiecībās ir jāgrib būt kopā vienmēr.
  • Attiecībās nedrīkst piesaukt pagātni, kurā ‘Tu vēl nepazini otru.
  • Attiecību veiksmīgai uzturēšanai ir vajadzīga nauda.
  • Attiecībās ir jābūt daudz seksam.
  • Attiecību laikā ir jāatrod pietiekami daudz laika vienam priekš otra.
  • Attiecību laikā ir jāatrod laiks prom vienam no otra.
  • Attiecībās nav vienotu likumu un padomu pēc kā vadīties.

Un ir vēēl dāāudz citu atziņu, kas noder un, ko izmantojam, bet ir vakars un man ir slinkums.

Arlabunakti, draugi!

Nekā laba. It nekā. Uz skolu neaizbraucu. Ja es kaut ko dievinu – tad tā ir bastošana. Ārā ir gaļima ziema, nevis pavasaris. Ko darīšu pēc skolas – nav ideju – it nekādu.

Medijos tikai negācijas. Tik lielas negācijas, ka gribas apraudāties un nolādēt valsti un nolādēt to, ka neesmu jau prom. Bet mums viņa tač` ir visskaistākā – tik un tā. Right? Ahahahha.  Un jaunākajai vecmāmiņai ir 23 gadi. Bet man vēl nav pat bērnu. Pasaule griežas par ātru?

Par ātru un par sliktu.

Mani apskauj pesimisma lācis.  Bet tas jau nenozīmē, ka neapjaušu visu labo.

Vakar Īrijā bija Svētā Patrika diena. Bet tas bija vakar. Tā noteikti ir pagātne. Bet šodien ir šodiena. Šodien ir jau kāda septītā īsti pavasarīgā diena. Šodien ir 5diena un vēl viena diena, lai papriecātos.

Vakar vārtījos pa gultu un pie sevis kaut ko spriedelēju. Iedomājos arī par saviem 16, un par saviem 18, un par savu žetonvakaru, un par Jaunajiem gadiem, par ballītēm nedēļas nogalēs un darba dienās, atcerējos par savu bērnību, par 9. klases izlaidumu un visu citu. Iedomājos par to, ko es gribēšu atcerēties vecumdienās un par to, ko gribēšu stāstīt saviem bērniem, bērnu bērniem uttttttt.  Cik sentimentāli.

Un tad es iedomājos par to, ko gan citi varētu stāstīt. Jo ctiem taču ir daudz garlaicīgāka dzīve kā man. Citi vispār nav izbaudījuši savu 16 gadu ballīti, ir tādi, kuri nevar lepoties ar administratīvajiem protokoliem un par trakajiem vidusskolas gadiem. Ir tādi, kuru bērnība ir bijusi nožēlojama un sāpīga. Un stulbākais ir tas, ka Tu tur neko nevari mainīt.

Ja Tu piecu gadu vecumā nodedzināji šķūnīti vai arī apmaldījies mežā, vai noskuvi kaķi – tad tā tas arī ir bijis. Un tās būs spilgtas atmiņas nākotnē. Bet, ja Tu bērnību esi pavadījis mājās ar auklīti vai stingriem vecākiem, un Tavs lielākais blēņudarbs ir bijusi saplēsta glāze – tad tā tas ir bijis un tur neko vairs nevar minīt. Un Tev nekas cits neatliek, kā stāstīt, ka Tava bērnība bija fucking garlaicīga.

 

Tas pats ir ar 9. klases izlaidumu vai vidusskolu. Ja Tu to vien darīji kā paklausīgi sēdēji skolas solā, mājās cītīgi zubrījies un īpaši nevarēji ciest klases un skolas pasākumus – tad Tu arī nevienam atmiņā nepaliksi un būsi daudz ko palaidis garām. Jo padsmit gadi ir tikai vienreiz mūžā.

Un es iedomājos par to, ko es stāstīšu saviem bērniem un kādas būs manas atmiņas. Man laikam nebūs īsti žēl, ka kko neesmu izdarījusi. Varbūt drusciņ – dažas atsevišķas lietas.  Varbūt tas, ka bērnībā tiešām neko neesmu nosvilinājusi, lai gan ļooti to gribēju, gribēju arī uzdejot uz bāra letes žetonvakarā, bet kkā nesanāca, būtu bijis forši arī kādu reizi aizbēgt no mājām, bet tam man nepietika drosmes. Tomēr varu priecāties, ka man bija aizraujoša bērnība kopā ar brāli, arī pamatskolas gadi, kad sākās daudzas pirmās reizes dzīvē, un vidusskola, kad ieguvu kaudzi ar paziņām, izbaudīju lieliskus pasākumus, ceļojumus, brīvdienas un cēlu savu inteliģenci. Man laikam nav īsti ko nožēlot, bet ir lietas, ko gribētu, lai tas būtu noticis.

Tieši tas ir tas, kas ir par vēlu. Man vairs nekad nebūs ne 15, ne 6, ne 18. Jā…es varētu daudzas lietas izdarīt 20 gados vai 30, bet tas vairs noteikti nebūs tas.

Nav jauztver tā, ka ja Tu agrā jaunībā neesi nonstopā bijis ķirsī, vai arī Tu vnk esi bijis mazliet prātīgāks kā citi – Tu esi garlaicīgs. Nē, ne , nē, ne. Katrs dzīvo tā kā viņam patīk, un katrs dzīvo tā kā viņam nav kauns. Tomēr mans uzskats ir tāds, ka ir jābūt reizēm, kad Tu izlien no rāmjiem un dari visu stulbo, bet reizē tik foršo.

Tieši tāpēc pavasara padoms – baudam šodienu jau ar šo minūti. Baudam savus 16, savu 19, savus 30, savus 45. Lai pēc tam nav nekāda bēda.

Adiós Amigo!

Kāpēc mums visu dzīvē patīk tik ļoti sarežģīt? Kāpēc mums nepatīk visu darīt vienkārši?  Varbūt tāpēc, ka tad jau vairs nebūtu tā dzīves “jēga”, varbūt tāpēc, ka tā mums šķiet pareizi, varbūt tāpēc, ka savādāk nemākam.? Ej, nu uzzini.

Arī es neko nedaru vienkārši. Arī man visu sanāk padarīt nevienkāršu un bieži vien arī galīgi garām. Man patīk nenākt uz skolu, arī tad, kad ir paredzēts pārbaudes darbs, tests un prezentācija [bet, protams, ka vienkāršāk ir pēc tam skraidīt pa konsultācijām]. Man patīk uzvilkt svārkus, kad zinu, ka vakarā būs -15 grādi, un pēc tam čīkstēšu, ka man sāp kakls. Un vēl  man patīk strīdēties, lai gan zinu, ka to daru par sīkumiem un pilnīgi [lielākoties] bez iemesla.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tad nu darot visas šīs nejēdzības un absurdās lietas, es mēdzu iedzīvoties nepatikšanās, stresā, steigā un dusmās. Un vienmēr uzdodu sev jautājumu:”Kāda velna pēc man vajadzēja to visu darīt? Kāpēc es nevarēju laicīgi piecelties, kāpēc es nevarēju uzvilkt slēpošanas bikses un kāpēc es nevarēju paturēt ciet muti?” Un atbilde nekad neseko. Manas smadzenes klusē kā partizāni. Tad parasti rodas sajūta, ka man galvā ir skaidas.

Tomēr visu darīt vienkārši, arī nav forši. Tad atkrīt visas tās lietas, kas dzīvei piederas – tas pats stress un dusmas, čīkstēšana, neizpratne, lamāšanās un arī mācība. Nevar teikt,ka laimīga un lieliska dzīve ir tikai tad, kad Tev ir tauriņi vēderā, kad Tev kabatā ir kādi piecdesmit piecīši, kad Tev ir mašīna, Tu esi pieēdies, Tev ir regulārs sekss, un tad, kad Tev nav raižu. Tā nav laimīga dzīve. Tā ir kkādu dumju dulburu un parazītu dzīve. Kā Tu vari zināt, cik labi ir mīlēt, ja neviens Tevi nav pametis? Kā Tu vari zināt, ka žūksnis ar naudu dod neatkārtojamu baudu, ja Tev nekad tās nav pietrūcis. Un kā Tu vari zināt, ka Tev ir lieliska dzīve, ja Tev nav bijušas problēmas. Ir kaut kas jāpiedzīvo, jāzaudē, jāpamet, jāaizmirst [utt], lai būtu labi un pat lieliski.

 

 

 

 

 

Es neiesaku sačakarēt visu un būt idiotam, bet iesaku nepārdzīvot tik ļoti, ja kkas nav tā kā to pieprasa paradīze un snobi.

Būtu jau labi, ja šajā homo sapiens un homo sapiens sapiens vidē dzīvotu laimīgi pāri un tādi, kuri pat nespēj iedomāties šķiršanos. Bet tā ir tikai tāda utopija, jo cilvēki šķiras. Bet nu ir arī tādi, kuri to nedara, bet vēlas. Kāpēc? Jo nepietiek drosmes, jo izjūt žēlumu, jo tas otrs nesaprot, bet gavenokārt, jo Tu esi pārāk liels bailulis. Tad nu šeit būs padomi kā vieglāk izšķirties, lai Tu nejustos vainīgs. Šis gan ir vairāk domāts vājajam dzimumam, nevis sievietēm, jo vīrieši bieži vien visu šo spētu piedot.

1. Krāpšana.

Šī ir pirmā lieta par ko Tev būtu jāiedomājas. Šī ir arī viena no visiedarbīgākajām. Bet, ko darīt, ja Tava morāle to neļauj? Izliecies, ka krāp. Sarunā kādu, par kasti alus, ka tas apgalvos, ka es lielisks gultā utt. Drīzāk jau tā. Galvenais padari to zināmu savai otrajai pusītei.

2. Dīvaini hobiji un fetiši.

Beigtu dzīvnieku krāšana kastītē? Savu nogriezto kāju nagu turēšana makā? Vēlēšanās, lai seksa laikā viņa tēlo bruņurupuci vai surikātu? Jo labāk. Jo dīvaināki, jo stulbāki un , jo pretīgāki hobiji, jo lielāka iespēja, ka viņa uzskatīs, ka neesi normāls. Galvenais, lai Tev pašam nav pretīgi u, lai šīs baumas netiek izplatītas tālāk.

3. Mīlestība pret sevi. Un tikai.

Seksa laikā palūdz to visu iemūžināt kamerā, bet beigās noskatoties visu materiālu, draudzene secina, ka visu laiku esi redzams tikai Tu. Uzdāvini kartiņu ar savu bildi virsū, un apsveic viņu dzimšanas dienā. Nomaini visas bildes rāmītī, pret savējām. Saki, cik šausmīgi būtu apzināties, ka, lai izglābtu pasuli, vienam no jums ir jāiet bojā un, cik ļoti tas nevēlies būt Tu un mēģini viņu pierunāt, ka šādā situācijā jāziedojās būtu viņai, jo savādāk pasaule bez Tevis būs bēdu sagrauta.

4. Čurā izlietnē.

Tas vienkārši ir stulbi, bet iedarbīgi. Izdari to tieši pirms tam, kad viņa iet tīrīt zobus.

5. Izmanto viņas bijušo.

Sapazīsties ar viņas bijušo. Tik ļoti, lai 6dienas vakaru uzmestu savai draudzenei un pēkšņi paziņotu, ka doties dzert alu ar viņas ex-čali. Vēlāk viņam stāsti visādas pretīgas un apkaunojošas lietas par savu draudzeni.Var būt arī nepatiesas.  Bet pts galvenis – beigās neaizmirsti to visu izstāstīt draudzenei.

6. Drēbes.

Katru otro nedēļu nopērc draudzenei kādu apģērba gabalu, bet ar noteikumu – tam noteikti ir jābūt vismaz divus izmērus par lielu. Saki, ka ieraudzīji veikalā un nodomāji, ka tas būs kā uzliets viņai uz auguma.

7. Romantisks vakars.

Sarīko kādu romantisku vakaru. Vakariņas pie upes, pastaiga saulrieta laikā, ziedi, sveces uttt. un tad, lai negaidot, ierodas Tavi draugi. Ar alus kastēm un čipsiem. Saki, ka aizmirsi draudzeni pabrīdināt, bet šī ir lieliska reize, kā visu apvienot. Tad sāc dzert un sākat runāt par Meganu Foksu un tā. Uz atvadām iedod drudzenei buču un iedod numuru, lai izsauc taksi uz mājām.

8. Vārds.

Uzraksti viņas vārdu vai mīļvārdiņu, vai iesauku kopā ar mīlas apliecininājumu (piem. Zaķenīt, apsveicu Tevi mūsu 3 gadu jubilejā (lai arī jums palika 4 gadi)) uz kādas jaukas vietas, piemēram, uz miskastes kontainera.

9. Pazūdi.

Pazūdi uz pāris dienām ikreiz, kad viņai sākas mēnešreizes. Nesaki, kur dosies, bet, kad viņa zvana, saki, ka nevari šo visu izturēt.

10. Kredītkarte.

Ejot vakariņās dažreiz vari teikt, ka esi aizmirsis savu kredītkarti mājās un palūdz, lai viņa samaksā. Tomēr vēl efektīvāk būs, ja katru reizi teiksi:”Mīļā, samaksāsi lūdzu” vai “Mīļā, nopirksi man šito un šito.” Izmanto viņu, kā savu finansiālo nodrošinājumu.

Tas arī viss. Ideja nāca no kāda nejauši uzskrieta raksta. Paldies. Veiksmi jums :)

Ja godīgi, tad šis raksts nāca ar mocībām. Viss sākās ar to, ka nezināju tēmu par ko rakstīt. Vispār pēdējā laikā ar rakstīšanu neaizraujos vai arī man trūkst laika. Un tad, kad sapratu, ka man vajag ko uzrakstīt – kā iedvesma nāca bloga statistikas apskatīšana. Un tur – jau pāris reizes lasītā frāze – KĀ SŪKĀT? Šī frāze, kas bija atrodama pie “Meklētājos lietotie vārdi”, nebija redzēta pirmo reizi. Ik pa laikam tā uzzibsnī manā priekšā. Tad nu nolēmu par to uzrakstīt.

Cilvēki ir sūkājuši pirms gadiem 1000, tie sūkā arī tagad un tie sūkās līdz tam brīdim, kad zeme un debesis apgriezīsies otrādi. Sūkājuši vai sajutuši šo baudu kaut reizi dzīvē ir tik daudzi cilvēki. Nešaubos, ka to ir darījušas apmēram 95% mūsu vecmāmiņu. Tad nu, no kā gan mums kaunēties? Darīsim to vismaz pēc labākās sirdsapziņas.

Sāksim ar definīciju. Kas tad ir felācija, jeb tautā sauktā sūkāšana vai ņemšana mutē.

Felācija –  Vārds cēlies no latīņu valodas fellātus. Kas varētu būt pielīdzināms mūsu vārdam sūkāt. Felācija ir dzimumlocekļa kairināšana ar muti.

Un tagad primitīva instrukcija, kuru jūs varat interpretēt un papildināt un pielīdzināt savām vēlmēm un vajadzībām.

1. Attieksme.

Nekas nenotiek bez attieksmes. Tev nav pat jābūt tik ļoti izkoptai tehnikai, lai veiksmīgi sūkātu. Galvenais ir izbaudīt šo procesu, priecāties par to, ko Tu dari. Darīt to aizrautīgi, ar lepnumu un neslēptu prieku. Ir jābūt vēlmei sūkāt. Viss pārējais nāks ar praktizēšanos.
Jā..ir meitenes, kurām ir talants ņemt mutē jau ar pirmo reizi. Ir tādas, kuras jau pirmajās reizēs to dara ieliski, bet nav meitenes, kuras nevarētu to visu iemācīties. Ja būs vēlme, tad to visu Tu iemācīsies. Un tad vīrietis varēs teikt, ka bija reiz meitene, kura viņam atsūkāja vienkārši lieliski.

Tu nedrīksti izrādīties garlaikota, nomākata vai tā it kā tas būtu pienākums. Penis tač` ir viens no jūtīgākajiem vīrieša ķermeņa punktiem. Tāpēc apejies ar to saudzīgi un ar maigumu. Tev taču arī nepatiktu, ja viņš Tev laizot neizrādītu interesi, darītu to montoni un izturētos necienīgi.

Tāpēc pozitīvu attieksmi un ķeramies pie darba.

2. Priekšdarbi.

Lai viss noritētu veiksmīgi šis tas ir jāsagatavo pirms visa procesa.
Izmantojam lubrikantu. Var gadīties, ka Tev būs jāsūkā ilgi, siekalas var tik daudz nesaražoties, tāpēc lubrikants būs kā dāvana no debesīm. Izvēlēties vari arī lubrikantu ar garšu. Tev, iespējams, būs patīkamāk to darīt, ja mutē sajutīsi sintētisku ķiršu vai meža ogu garšu.

Vēl neaizmirsti tuvumā nolikt kko dzeramu, ūdeni, sulu vai to, kas Tev labpatīkas. Orālā seksa laikā tad varēsi padzerties un sajusties vēl labāk.

Padomā arī par savu izskatu. Neviens neparasa, lai notievē par 50 kg un palielini krūtis līdz Andersones izmēram. Tomēr par labu izskatu nedrīksti aizmirst. Nevelc vecmāmiņas pantalonus, likvidē lieko apmatojumu, nomazgājies, iztīri zobus,  uzvelc kko pavedinošu, vai nevelc neko. Ja esi nolēmusi, viņu pārsteigt restorānā zem galda, vai kluba tualetē – tad drēbes vari atstāt virsū un uz sejas ik pa brīdim uzlikt smaidu un dzirkstošas acis. Šo komplektu neaizmirsti paņemt līdzi arī citos brīžos, kad apmierināsi vīrieti.

Pie priekšdarbiem piederās arī tādas lietas, kā atmosfēras noformējums. Ja vien tas nav vīrietis, kas ienācis no ielas, lai palūgtu Tev šo pakalpojumu, vai arī Tu tiešām esi nolēmusi to fiksi nodarīt, tad apkārtējo vidi vari nemainīt. Bet, ja runājam par felāciju augstākajā pakāpē, tad vismaz savāc izmētātās drēbes, saklāj gultu un izmet kaķi no istabas.

3. Pozīcija.

Sākot viņu apmierināt ar muti, ieņem abiem ērtu pozīciju. Ja nejutīsies ērti – tad Tevi vēl traucēs blakusdomas par to, ka Tev ir neērti, un kāds gan tur vairs var sanākt blow jobs.?

Tāpēc iekārtojies ērti. Vari pamēģināt kādu no šīm variācijām.

  • Vīrietis ir nogūlies uz muguras un Tu paej lejā līdz Tava mute ir līdzīgā līmenī ar viņa draudziņu.
  • Vīrietis stāv kājās, bet Tu esi notupusies uz ceļiem. [Šī metode lieliski der liftā vai tamlīdzīgās vietās.]
  • Vīrietis sēž dīvānā, krēslā, uz gultas utt. un Tu notupusies sniedz viņam baudu. Gādā, lai viņa sēžamā vieta būtu ērta.
  • Izmanto pozu 69. Tā ir gana ērta un patīkama abiem.
  • Kkas cits, kas ienāk jums prātā.

Tagad esam iekārtojušies ērti, tāpēc pārejam uz 4. soli.

4. Tehnika.

Šeit ir mazi pamatprincipi, ko un kā darīt.  Visu sīki nevaru iztirzāt, jo katra to dara savādāk un katram ir jāpielāgojas. Bet no šo te vari ņemt vērā.
Sākumā Tu dzimumlocekli vari noskūpstīt, nolaizīt, noglāsīt, vari samīļot viņa lācīšus. Ja Tev tas nepatīk, tad vari mēģināt ķerties klāt viņa puikam uzreiz.

Pats felācijas proces it kā ir vienkāršs. Ar roku pieturi dzimumlocekli pie pamatnes un ar mēli laizi visā garumā augšup un lejup. Pēc tam, kad visu dzimumlocekli pārklāj Tavas siekalas, saņem to ar lūpām un slidini to mutē iekšā un ārā.

Bet ir dažas lietas, ko Tev der atcerēties:

  • Mute. Nav tā, ka lielāka mute, jo labāk sūkā. Lieliski sūkāt var arī meitenes ar salīdzinoši mazu muti. Galvenais atceries par tās tīrību un par to, cik daudz jauku lietu tā tagad var paveikt. Ar muti Tu vari sūkt dzimumlocekli. Vari to izmantot, lai sūktu tikai dzimumlocekļa galviņu
  • Mēle. Tā var izraisīt milzīgu eksploziju un padarīt Tevi par sūkāšanas meistari. Mēli izmanto, lai apļotu to ap peņa galviņu, lai laizītu visos iespējamajos virzienos, lai valstītu dzimumlocekli pa muti. Ar mēli vari veikt dažādas straujas, satraucošas kustības. Ar mēli pieskaries ne tikai dzimumloceklim un tā galviņai, bet arī viņa riekstiem. Palaizi un pasaūc tos. Esi radoša un inovatīva.
  • Zobi. Neizmanto tos orāli apmierinot vīrieti. Tas arī viss. It kā jau var iemācīties tos likt lietā, bet labāk neriskēt. Vairāk sliktuma, nekā labuma.
  • Rokas. Tās ir lielisks palīgs sūkāšana. Tu vari kairināt dzimumlocekli gan ar muti, un tai pašā laikā arī ar rokām. Ja vēlies muti atpūtināt, tad tikmēr kairini peni ar rokām, imitējot to pašu, ko darīji ar muti. Bet pirms tam arī rokas varētu ieziest ar lubrikantu. Ar rokām vari dubultot viņa baudu, aiztiekot ar tām viņa lācīšus, kairinot posmu starp anālo atveri un dzimumlocekli.  Dari tā, lai Tavas rokas varētu devēt par “zelta rokām”. Bet atceries, ka tās ir tikai palīgs un, ka tām nevajadzētu pildīt galveno uzdevumu.
  • Olas. Neatstāj novārtā arī tās. Tās, kā nekā pieder pie viņa draudziņa, tāpēc parūpējies arī par tām. Arī tajās ir daudz jūtīgu vietiņu.

Lai šo visu procesu padarītu vēl neaizmirstamāku, ik pa laikam izmanto dziļo minetu, jeb paņem dzimumlocekli mutē, tik dziļi, cik vien vari. Ir tikai loģiski, ka šo metodi neizmantosi visu laiku, tāpēc šī metode ir kā ķirsītis uz tortes.
Sāc ar to, ka dzimumlocekli mutē vadi pakāpeniski. Vari mēli piespiest žokļa pamatnei vai arī mēli piespiest aukslējām. Dzimumlocekļa pamatni pieturi ar roku, lai vari regulēt dziļumu un visu pārējo. Nebūtu patīkami, ja Tu aizrītos vai sāktu rīstīties. Ja šo metodi Tev izdosies veiksmīgi praktizēt, tad vīrietis būs Tuvu eksplozijai.

5. Kkas cits.

Vēl daži padomi, kas varētu noderēt, lai labāk praktizētos.

  • Pavēro viņa sejas izteiksmi un ieklausies viņa emocijās. Tad, kad kko dari, vai izmēģini, ko jaunu – paskaties uz viņa sejas izteiksmi, vai ieklausies viņa emocijās. Tikai pirms tam Tev ir jānoskaidro kā viņš izpauž savas pozitīvās emociju, jo ir visādi tipiņi, kuriem daudz, kas darbojas otrādāk. Un, ja nav tādas iepsējas – tad nāksies Tev vien uzminēt.
  • Runā. Šajā gadījumā nav ieteicams runāt nonstopā un runāt par Kalvīti vai jauno Max Factor kolekciju. Runā maz, bet tad, kad to dari – tad īstajā brīdī. Uzslavē viņa dizmumlocekli, vai arī pasaki kko neķītru, vari runāt arī par to, cik Tev ļoti patīk sūkāt viņam un skatīties uz viņu. Runā, smaidi un saki kko jauku un iederīgu.
  • Izmanto palīglīdzekļus. Izmanto zīda šalles, lai viņu sasietu, izmanto ledu, putukrējumu vai šokolādi. Variē viņa sajūtas.

6. Nobeigums.

Tad, kad viņš gatavjas nobeigumam – neatslābinies. Noved viņu pilnīgā ekstāzē. Tad, kad nobeidz, Tu vari sēklu norīt, noķert salvetē, atļaut beigt uz ķermeņa vai ar vienkārši atļaut noķekselēt sienas. Tas ir atkarīgs no Tevis pašas. Ja Tev sperma negaršo – tad nedari to, kas Tev nepatīk un nerij. Sēklu var arī vienkārši izspļaut. Bet vairumam vīriešu patīk, ja tomēr sieviete atļauj viņam beigt mutē un sēklu norij.

Kad viņš ir nobeidzis, tad nekautrējies pateikt, cik tas bija lieliski. Ja viņš Tev ir mīļotais vīrietis [kas, manuprāt, arī ir vislabākais variants], vari viņu noskūpstīt vai apskaut. Nebaidies jautāt pēc komentāriem. Pajautā viņam viņa viedokli. Esi droša un pozitīva arī pēc tam.

Tas arī ir tas, ko vēlējos uzsvērt saistībā ar šo tēmu. Domāju, ka kādam tas arī noderēs.

Arrivederci!

Sāksim ar to, ka šī diena ir skaista..tik pat skaista kā visas pārējās, tik mēs par to reizēm aizmirstam un dodam priekšroku problēmām.


Manās acīs katra diena kļūst aizvien labāka..un skaistāka..un vērtīgāka.

/And the grass is getting greener each day/

Es bieži iedomājos par problēmām, kas ir tik nebūtiskas manā dzīvē..par tiem sīkumiem, kas beigās Tevi iedzen depresijā.

Bet es vnm atceros, ka tie tik tiešām ir tikai sīkumi, kuriem nevajadzētu būt nozīmīgiem. Un tad es tiem iesperu ar kāju.

Un vispār..es esmu laimīga.

Man pienāca kaste ar dažādām sirdīm..

bet tikai viena mani laimīgu padarīja…


Pavasaris blogošanai nav aktīvs mēnesis. Vismaz ne priekš manis. Bet, nu esmu saņēmusies par prieku citiem, par prieku sev. Un šeit mans izlolotais raksts. Raksts par ORGASMU.

Nu, ja esam godīgi un atklāti – tad varam teikt, ka orgasms ir kkas ļoooti intīms, bet par to tomēr tiek runāts, tas tiek sasniegts un tas ir kkas vienreizējs.

Tomēr orgasma tēmu skar ļoti daudz mīti, stereotipi, izdomājumi un neuzticības. Kāpēc? Jo par orgasmu ir tik daudz fakti, tik daudz viedokļi un tik daudz redzējumi.

Šīs rindas par orgasmu izdomāju rakstīt, jo izlasīju LIELĀ O grāmatu. Jeb Lou Peget – “The Big O”. Teikšu godīgi – zelta grāmata. Tā būs noderīga gan jauniešiem, gan pāriem pēc 50, gan vīriešiem, gan sievietēm, gan orālā, gan vaginālā, gan anālā seksa piekritējiem. Tā būs noderīga pat tiem, kas nedomā nekad dzīvē nodarboties ar seksu.

Tā. Kas tad īsti ir orgasms? Kā reiz kāds izteicies, tad orgasma definīcija ir piliena meklēšana okeānā. Arī autore nenonāk pie kādas konkrētas fefinīcijas, arī es nē. Bet zinu tikai to, ka orgasms ir kā punktiņš uz “i” seksa laikā, ka orgasms ir augstākā baudas virsotne, ka orgasms ir kkas vienreizējs.

Bet, lai sasniegtu orgasmu – līdz tam ir jānoiet kāds gabaliņš. Varbūt garš, varbūt īss, bet katrā gadījumā patīkams.

Viss sākas ar attiecībām. Nav nozīmes vai īslaicīgām, vienas nakts, vai ilglaicīgām – bet tās visas ir attiecības. Seksuālas attiecības ir tas, kas var sagādāt orgasmu. Bet izrādās, ka orgasmu var sasniegt arī bez seksuālām attiecībām,bet par to vēlāk.

“Īsteni seksuāls ir tāds vīrietis, kuram patiesi patīk sievietes, kurš vienmēr tām izrāda uzmanību un kuram patīk sagādāt  sievietēm prieku.” Citāts no Pedžates grāmatas. Jāāā..tas patiešām ir īsteni seksuāls vīrietis..vismaz, manuprāt. Un tad nav ilgi jāgaida, lai sieviete vieglāk sasniegtu orgasmu. Viss sākas jau no partnera [šoreiz homoseksuālas attiecības un orgasmu tajās īsti neaplūkosim].

Tātad, ja Tu iekāro partneri un viņš Tevī izraisa seksuālu uzbudinājumu – tad tas ir viens no soļiem uz orgasmu. Tālāk ir jāmāk neņemt vērā sabiedrības uzspiestie stereotipi un mīti. Ir jāprot uzticēties sev. Uzticies pats sev un savai pieredzei, it īpaši – uz seksu un tā augstāko virsotni – orgasmu” /”The Big O”/ Jo tikai tad, kad būsi pārliecināts/a par sevi, par savu ķermeni, par saviem spēkiem – tad izjust orgasmu Tev nebūs grūti. Ir jāmāk nolikt malā visas sadzīviskās rūpes un problēmas, visas sliktās domas. Visas negācijas un negatīvās emocijas Tevī nav domātas orgasmam. Orgasms tās nevar ciest.

“Seksuālā bauda katram cilvēkam ir tikpat individuāla kā viņa izcelsme, izglītība, dzīves pieredze, pasaules uzskati un reliģiskā piederība.” Jā..Tev nevajag uztraukties, ja Tu domā, ka Tavs orgasms varētu nelīdzināties tām kādu to apraksta Tava draudzene vai mamma. Katrs to sasniedz savādāk un katram tās ir dažādas emocijas un izjūtas. Un tieši tas Tavu orgasmu padara unikālu.

Ja runājam par sievietēm, kuras domā, ka viņas nekad neizjutīs orgasmu, ka viņas ir frigidas – tad jūsu smadzenēs ir iesēdies neliels errors. Nē..nekāds neliels, bet LIELS. “Orgasmu var sasniegt visas sievietes. Bet, ja tas vēl nav sanācis – tad ir cītīgi jāvingrinās, jāpēta savs ķermenis un tā īpatnības. Ja jūs pārzinat savu ķermeni, protat atslābināties un esat iegaumējusi, kas jūs uzbudina, tad orgasma sasniegšana kļūs pavisam vienkārša.” Atceraties – viss ir jūsu galvās. Kāpēc ar orgasma sasniegšanu vieglāk klājas vīriešiem? Jo viņus nevajā stereotipi par frigidiem, par to, ka vīrieša orgasms ir kkas mistisks, viņi spēj atslābināties un ļauties sajūtām un gūt no tām baudu. [Bet vnm ir arī izņēmumi, bet arī tos var labot]

Tālāk ir jāzina kā sasniegt orgasmu. Jūs esat pētījuši savu ķermeni, savas sajūtas un izjūtas baudas laikā, esat kļuvuši pārliecinātāki un drošāki. Tālākais ir tas, kas palīdz vēl tikt līdz orgasmam. Laizīšanas un sūkāšanas metodes, seksa pozas un variācijas, roku un pirkstu darbības, apkārtējā vide ū tē tē.
Tu nedrīksti aprobežoties tikai ar to, ka zini, ka laizīt var tikai vienā virzienā – uz augšu-uz leju. Tu nedrīksti aprobežoties tikai ar to, ka zini, ka sūkāt var tikai montoni – uz augšu-uz leju. Tu nedrīksti aprobežoties tikai ar vienu pozu vienā variācijā. Pat vienkāršajai misionāri pozai ir tik daudz variāciju. Tu nedrīksti aprobežoties ar to, ka pirksti ir domāti tikai frī kartupeļu ēšanai vai klavieru spēlēšanai. Un Tu nedrīksti aprobežoties tikai ar to, ka mīlas prieki notiek gultā..un vienīgi. Paņem rokās kādu seksuāli izglītojošu grāmatu, paņem rokās smadzenes un sāc domāt, ko var izdarīt vairāk, ko var variēt, ko var darīt, lai sasniegtu orgasmu. Aizej uz seksšopu un izpēti tur piedāvāto rotaļlietu, lubrikantu, palīgierīču klāstu. Tādas rotaļlietas kā dildo, pērļu trusīši, pērļu kaklarota, vibratori, kutinātāji, pulsējošās bumbas, dzimumlocekļa gredzeni, vaginālās bumbiņas, pornožurnāli, pornofilmas,  lubrikanti ar smaržu..ar garšu. Tas viss Tev un Tavam partnerim ļaus sasniegt baudas apogeju.  Bet atceries – pirms tam noteikti aprunājies ar savu partneri. Ne jau visi spēs akceptēt to, ka pēkšņi no pagultes izvilksi pērļu trusīti un iebāzīsi to vagīnā. Partnerim tomēr ir jāzina, ko es nodomājis darīt.

Vēl viena lieta par ko ieminējos sākumā, bet nepabeidzu.Par to, cik orgasma veidu ir sievietei un par to, cik vīrietim.

Sievietēm – 10 orgasma veidi. Vīriešiem – 7. Sievietes orgasma veidi:

1) kutekļa orgasms
2) maksts un dzemdes kakla orgasms
3) G punkta un priekšējās velves orgasms
4) urīnizvadkanāla orgasms
5) krūšu un krūtsgalu orgasms
6) mutes orgasms
7) anālais orgasms
8)  jauktais orgasms
9) zonālais orgasms
10) fantāzijas izraisīts orgasms

Vīriešu orgasma veidi:
1) dzimumakts
2) dzimumlocekļa kairināšana ar rokām
3) dzimumlocekļa kairināšana ar muti jeb tautā sauktā sūkāšana, jeb blow job
4) priekšdziedzera vai anālās atveres kairināšana
5) fantazēšana
6) krūšu un  krūtsgalu orgasms
7) seksuālo rotaļlietu izmantošana

Varbūt kāds šajos veidos saskata pretrunas, un domā, ka seksuālās rotaļlietas var pieskaitīt arī pie sieviešu orgasma veidiem, bet, ja sieviete izmanto seksuālās rotaļlietas – tad viņa ar tām kko kairina un tad tas noved pie kāda no iepriekš minētajiem orgasma veidiem. Tā pat ir ar pārējo.

Un tgd, kad zinām, cik daudz veidos mēs var sasniegt vienu no augstākajām baudām – mums atliek tik mēģināt, darīt un gribēt.

Ja vēlies uzzināt ko vairāk par to, kā labāk sasniegt, kā vispār sasniegt, kā vienmēr sasniegt orgasmu – tad izlasi Lū Pedžates grāmatu “Lielais O”, vari pajautāt arī man un es Tev atstāstīšu, ko izlasīju šajā grāmatā, ko izlasīju citās grāmatās, ko izlasīju internetā, ko zinu pati  ū tē tē. Vari paņemt arī grāmatu kalnus no bibliotēkas vai no kādiem draugiem. Vai arī vienkārši griezties pie kāda seksologa vai kāda cita specializējoša seksa guru. Jo mums visiem ir viens mērķis – raust piķi vai arī no sirds palīdzēt cilvēkiem sasniegt svētlaimi.

Un nobeigumā:“Sekss var būt izprieca. Sekss var būt kaislība. Sekss var būt fiziskas baudas avots. Taču tas var būt arī garīgs.” Un ne vienmēr jūs sasniegsiet svētlaimīgu orgasmu īslaicīga drāziena laikā, vienas nakts sakarā vai kādā citā tāda veida izpriecā.
Tomēr pie otra ķermeņa ir jāpierod, ir jāuzzina tā vajadzības un to, kas tam sagādā prieku. “Ja sieviete un vīrietis kādu laiku ir dzīvojuši kopā, vienalga, cik ilgi vai neilgi, viņi zina, ka par seksuālo attiecību svaigumu ir jārūpējas abiem un, ka galvenais, kas to ietekmē ir viņu abu savstarpējā attieksme. Jums gluži vienkārši kopā pavadītais laiks ir jāuzskata par svarīgāko jūsu dzīvē”


Paldies, ka izlasīji. Veiksmi Tev arī turpmāk!

Pasaulē 2006. Gadā HIV inficēto cilvēku skaits pārsniedza 39 miljonus, 2. 9 miljoni AIDS slimnieku nomira, tā rezultātā 15 miljoni bērnu ir kļuvuši par bāreņiem.

Pasaulē katru dienu ar HIV inficējas aptuveni 14 000 cilvēku. Viena puse no viņiem ir jauni cilvēki vecumā no 15 – 24 gadiem.

Āfrika ir līdere šajā statistikā. Tajā dzīvo 70% no visiem pasaules HIV inficētajiem, bet pacientu ārstēšanai tik izlietoti tikai 1% no visiem modernajiem HIV ārstēšanas medikamentiem .Kas tam ir par iemeslu? Un kāpēc katru gadu šis cilvēku skaits pieaug, nevis samazinās?
Šis ir stāsts par to, ka uz šīs zemeslodes, kur dzīvojam arī mēs, ir cilvēki, kuri iet pretim nāvei, un viņi šoreiz ir pret to bezspēcīgi.

Kamēr tu lasi šīs rindas, AIDS Āfrikā paņem vairākas dzīvības, iznīcina ģimenes un nogalina cerības.

Par pamatcēloni AIDS izplatībai Āfrikā kļuva 1960.-ajos un 1970.-ajos notikušās sociālās izmaiņas. Šajā laikā daudzi cilvēki pārcēlās no laukiem uz pilsētu. Šī urbanizācija radīja pārapdzīvotību, bezdarbu un veicināja prostitūciju. Šādi apstākļi bija labvēlīgi AIDS izplatībai.

Vissliktākie statistikas rādītāji ir Subsahāras reģionā, Botsvānā, Zambijā, Malāvijā, Nigērijā, Dienvidāfrikā. Šajos reģionos ik pēc 30 sekundēm nomirst kāds ar AIDS slims bērns.
Bet kā palīdz pārējie pasaules iedzīvotāji, lai mazinātu AIDS izplatību „Melnajā kontinentā”?
Pašreiz ir pietiekami daudz organizācijas, kas nodarbojas ar brīvprātīgo apmācību Āfrikā. Mums ir iespēja palīdzēt AIDS slimniekiem! Atceries – AIDS nav iesnas! Tās nepielips, ja sniegsi palīdzīgu roku.

Mēs nevaram iznīcināt AIDS, bet mēs varam mēģināt dot kādam cerību, vēlmi un drosmi pēc gaišākas nākotnes. Pat ja mums nav iespējas viņus atbalstīt finansiāli vai materiāli, mēs to varam izdarīt savādāk.

Atceries par starptautisko AIDS dienu 1. Decembrī. Paud savu vēlmi palīdzēt AIDS skartajiem, pie sirds pieliekot sarkanu lentīti. Šīs dienas sauklis „Stop AIDS slimībai! Izpildi solījumu!” Un, ja esi drosmīgs, piesakies kādā organizācijā par brīvprātīgo un palīdzi apturēt AIDS.
AIDS ir ceļš uz nāvi – mokošu un bezpalīdzīgu.

http://www.lightlove.eu/lv/index.php?option=com_content&view=article&id=121:ceojums-pretim-nvei-aids-frik&catid=7:read-stories&Itemid=57

Ja man liktu izvēlēties starp pliku seksu vai priekšspēli..es nešauboties izvēlētos otro.

Bet kā? Sekss taču ir galvenais ceļš uz baudas apogeju. Sekss ir stresa izlāde, sekss ir pilnīga ķermeņa apmierināšana un blā blā blā.

Es nesen sapratu to, ka priekšspēle [īsta priekšspēle] mani padara traku, liek trīcēt manām kājām un kost lūpā, lai nesāktu kliegt.
Jāā..es nesen piedzīvoju varenu priekšspēli..un tikai priekšspēli.


Es nezinu vai man vajadzētu iedziļināties sīkumos, jo tas man ir pārāk intīmi, tomēr virspusēji es varu pastāstīt.

Tā vakara/nakts doma bija jauki pavadīt laiku. Skatīties filmas, uzspēlēt futbolu uz pc, dzert karsto šokolādi un izbaudīt masāžas eļļas aromātu.

Tas viss arī tika izdarīts.


Lieki teikt, ka nevienu filmu no sākuma līdz beigām, bez pārtraukuma nenoskatījāmies. Otro nenoskatījāmies pat ne līdz galam. Bet tieši ar to arī otrā filma ir tik zīmīga.  Šīs filmas laikā es piedzīvoju karstākās minūtes manā mūžā. Kāda ir sajūta diviem kopā salipušiem ķermeņiem zem divām segām? Labāka, kā jebkurā pirtī.

Bet viss sākās jau pirms tam. Man pietika viņu ieraudzīt iznākam no dušas, kad man gribējās uzlēkt viņam virsū, nogāzt gar zemi un saskūpstīt visu viņa puskailo ķermeni. Bet esmu ļoti savaldīga.








Bet par visa, visa sākumu es uzskatu, kad sajutu viņa rokas uz manas muguras. Es dievinu to sajūtu, kad manam ķermenim pieskaras citas rokas, kas nav manējās. Tas tāpēc, ka es nezinu, tieši kurā  kvadrātcentimetrā viņš mani noglāstīs. Un tas manī rada patīkamu satraukumu un baudu reizē.

Un tad viņš man uzlēja virsū masāžas eļļu. Rožu un lavandas sajaukums. “Āāā..mhhhhmmm..āāāāā..” bija vienīgais, ko spēju izdevst.
Bet arī tas neturpinājās ilgi. Jo ilgāk viņš glāstīja manu muguru, jo grūtāk man bija nociesties neapgriežoties apkārt nesākot viņu apbērt ar skūpstiem.

Bet arī tā bija tikai viena no daudzajām intīmajām un baudpilnajām lietām.  Starp to visu vēl bija elpošana [cik, gn smieklīgi tas izklausās]. Vai labāk būtu teikt – elsošana? Sinhrona un vienmērīga.  Tas, ka Tu dzirdi viņa sirdspukstus dauzāmies Tev uz krutīm, tas, ka Tu  elpo vienā ritmā, vienā garumā, vienā skaņā, tas, ka Tu lūkojies cieši acīs, kamēr bauda to vien liek, kā aizvērt tās ciet. Tā ir pilnīga baudas izjušana. Nu gandrīz pilnīga. Jo kā mēs runājām, tad, lai sasniegtu pašu baudas virsotni, kulmināciju, pašu gala punktu, tad ir vajadzīgs sekss. Tomēr sekss šādā gadījumā paliek tikai kā punktiņš uz “i”. Visa pamatā šoreiz ir priekšspēle.

Un šeit nav runa par ātro, fikso un visādi citādi sasteigto seksu. Tas ir, kas mazliet vairāk.


Un atgādinājums jums, – šādam seksam nav jābūt katru reizi. Tomēr kaut pāris reizes mūžā to vajadzētu izdarīt. Un nav nozīmes kur jūs to darāt, kā un cik ilgi. Nozīme ir tajā, ka jūs cenšaties sasniegt maksimālo baudu, pieredzēt vēl nebijušas sajūtas un vēl visu pārējo, kas tur piederās.



Jutekliskai un baudpilnai priekšspēlei ir jābūt katra nefrigidiska cilvēka TO DO sarakstā.

So let`s do it, la la la la la, let`s do it

Pēdējās dienās no cilvēkiem dzirdu, ka man vajadzētu ko uzrakstīt. Šeit..atkal..

Es nezinu, ko, lai raksta. Nē..īstenībā zinu, bet nespēju saņemties.

Ja rakstītu – man būtu lērums lietu ko teikt. Ir bijušas tik daudz emocijas, notikumu, sajūtas un pirmās reizes.

Rīt lidoju uz Briseli, domāju, ka pēc atgriešanās arī uzrakstīšu, ko nopietnāku, ko sirdi kustinošāku :D

Es jūtu, ka šodien neesmu pārliecināta. Tikai par sevi esmu.

Šim vakaram piederētu Klāvs Elsbergs ar dzeju, nevis koferi un dzērvenes pūdercukurā.

* * *


veries
viena astes zvaigzne
tā kā roka lejup slīd

piespied sevi nemanāmi
novērsties
un pasmaidīt

svītrojumus neņem vērā
lielās debess karātavas

tikai skavas
tikai skavas

veries
vizuļojošs celiņš
nāk no Lielās Pienotavas

Šim dzejolim ir īpašs zemteksts.

Tagad noklausamies Snow Patrol (Feat. Martha Wainwright) – Set Fire To The Third Bar.mp3

I’m miles from where you are,
I lay down on the cold gound
I, I pray that something picks me up
And sets me down in your warm arms

Naktī es zināju par ko vēlos rakstīt. Tagad vairs nezinu, vai pareizāk būtu teikt, ka neatceros?

Pagājušas ir 6 minūtes, un es vēl aizprojām nezinu…Vai neatceros.

Lai kavētu laiku, es varētu pastāstīt par to, ka mani nomoka sirdsapziņas pārmetumi par kavētajām stundām, kas drīz tuvojas 100, bet vēl nav pagājis pat mēnesis, varētu pastāstīt par to, ka šodien sakārtoju māju, par to, ka man priekšā stāv trīs vāzes pilnas ar ziediem, par to, kā jūtos pēc savas dzimšanas dienas un par visiem citiem mēsliem, kas, laikam nav ievērības cienīgi. Bet es gribēju rakstīt par ko citu.

Pagājušas vēl pāris minūtes. Un es vēl aizprojām nezinu, vai neatceros.

Nu labi. Parunāsim par erotiskajām fantāzijām. Vienmēr esmu zinājusi, ka man ir ārkārtīgi spilgta iztēle un, ka vizualizēju visu, ko kāds teic. Vairs nepsēju saskaitīt, cik reizes ir bijis tā, ka pamostos pilnīgi nosvīdusi, pārkarsusi un neizpratnē par to vai tas notika, vai, varbūt, tomēr nē?

Z. Freids mēdza apgalvot, ka visiem sapņiem ir seksuāls zemteksts. Var jau būt. Nu būtībā jau mani tas nepārsteigtu un citus arī nē. Sapņos[varat lasīt arī: fantāzijās] ir tas, ko mēs baidāmies realizēt dzīvē, tur ir tas, ko mēs vairs nevaram realizēt, un tas, ko mēs neuzdrošinamies sev un citiem atklāt.

Sapņi ir mūsu zemapziņas spogulis.

Erotiskās fantāzijas [šoreiz varat lasīt: sapņi] ļauj mums iztēlē realizēt visneprātīgāko, visnereālāko, viskvēlāko un visādi citādi vis vēlmi.

Cik lieliski ir sapņot par seksu ar vīrieti formas tērpā uz kāda agregāta. Man vienmēr vīrieši formas tērpos ir šķituši iekārojami. [īpaši karavīri] [varbūt, tas tāpēc, ka man pirms pāris gadiem atmiņā iespiedās kareivja un sievietes fiksā seksa aina. Kareivi attēloja Džordžs Klūnijs]. Un, ja tas, savukārt, ir policists – viņam noteikti būs roku dzelži. Cik bezspēcīga Tu justos pieslēgta pie gultas, raustoties konvulsijās un neizsakāmā baudā, bet vīrietis tajā noskatīsies. Tu GRIBĒSI ieķerties ar nagiem mugurā, bet nespēsi, Tu vēlēsies iekost, bet nespēsi. Vienīgais, ko spēsi – Tu varēsi elsot, trīcēt un kliegt. Baudpilnus kliedzienus.

Seksuālās [varat lasīt: erotiskās] fantāzijas trijatā. Vīrietis noteikti ir sapņojis par seksu ar divām sievietēm un viņu priekšgalā. Bet par sievietes dalīšanu ar vēl citu vīrieti, gan viņš tā retāk sapņo. Tomēr arī šādas fantāzijas ir apciemojušas mūs bieži. Daudzi tās arī realizē dzīvē. Un nav noslēpums, ka arī tas sagādā baudu. Redzēt kā divas sievietes skūpstās, aiztiek viena otru, vēlāk pievienojas arī Tev. Divas skaistā dzimuma pārstāves un Tu viens. Dubulta bauda.

Nav noslēpums, ka sapņos mēs neredzam sejas, bet tikai apzinamies, kas tas ir pa cilvēku. Mēs sapnī pazīstam cilvēku, neredzot viņa seju. Bet bieži vien mēs nespējam viņu identificēt šā vai tā.  Tas ir sekss, petings, skūpstīšanās vai kāda cita seksuāla izdarība ar svešinieku..vai svešinieci. Pilnīgi nepazīstams vīrietis Tevi parauj sānieliņā un izģērbj Tevi, nedomādams par izbirušo pogu skaitu un ķīniešu nostrādātajām minūtēm pie šujmašīnas. Tu zini tikai to, ka viņu nepazīsti un tas Tevi vēl vairāk padara traku. Kāpēc mūs uzbudina sekss ar svešinieku? Varbūt tāpēc, ka tas neuzliek saistības? Varbūt, iemesls ir spēja idealizēt svešinieku pēc saviem parametriem? Tam nav nozīmes. Galvenais, ka Tu attjēdzies, gandrīz kā sasniegusi orgasmu.

Bet ir arī tādi, kas pēc beigšanas sapņot, nezina, kur no pārsteiguma likties.  Sapņotājs ir pilnīgi apstulbis. Tādos vīrietis ar saviem “augstajiem” sievietes kritērijiem [lielas krūtis, kājas no padusēm un blondas matu cirtas] mīlejas ar visai korpulentu sievieti, kura pēc seksa visticamāk, ka pieprasīs kādus čīzīti vai frī kartupeļus.  Tādos vispareizākā paimeitiņa piedalās orģijās ar duci vīriešu un pusduci sieviešu. Tādos mēs redzam arī fetišismu un dīvainas patoloģijas.

Ir tač patīkami fantazēt par garkājainu sievieti ar augstpapēžu kurpēm un kārdinošām zeķubiksēm.. Iztēloties jau to vien kā Tu noslidini tās no viņas kājām un pēc tam maigi paver viņas kailās kājas. Arī mani tas padarītu gandrīz nevaldāmu.

Bet erotiskās fantāzijas katram ir tik neprātīgas un neierobežotas, ka tagad viņas visas būtu neiespējami uzskaitīt.

Šis ir iedrošinājums tam, ka nevajag domāt, ka erotiskās fantāzijas ir kkas nepiedienīgs un vulgārs. Tās drīzāk veicina veselīgāku attieksmi pret seksu un papildina Tavu seksa TO DO sarakstu.

Vēlu veiksmi jūsu seksuālajās izvirtībās! Es eju gulēt.

P.S. paldies Raimondam par dažām ierosmēm.

Viss sākās ar to, ka 6dien [lasīt. 16. janvārī] Dāvja 20. gadu dzimšanas dienā runājos ar Krabi un Reini. Pīpējot pīpi sākām runāt par Abu Dabi, jeb AAE. Tad viss turpinājās ar to, ka viņi gribēja, lai dodos uz turieni un aprecu miljonāru, vai vēl labāk miljardieri. Man tas nenākšoties grūti, un uzreiz pē kāzām es varēšot pārvākties uz Slovākiju ar visu viņa naudu un ballēties līdz mūža galam. Nebija slikta doma..vismaz, līdz tam brīdim, kad iedomājos, ka arābi nav simpātiski un es varētu būt viena no viņu daudzajām sievām. Un tad es iedomājos par poligāmiju jebšu poliginiju.

Poliginija – ir laulības paveids, kur vīrietim vienlaikus ir vairākas sievas, arī daudzsievība. Mūsdienās sastopama dažām musulmaņu tautām [harēms]. Saskaņā ar Korānu musulmanim drīkst būt līdz 4 likumīgas sievas. Tomēr vairumā musulmaņu valstu poliginija ir ierobežota.

Un pēc tam es vēl iedomājos par to, kā būtu dalīt savu vīrieti ar vēl kādu. Iedomājos par to, kādas sajūtas ir vīrietim, kad viņam ir iespēja gulēt ar 3 dažādām sievietēm. Tās ir trīs dažādas iespējas, trīs dažādas baudas. Nav slikti. Bieži vien 3 ir labāk kā 1.

Un pēc šī visa iedomājos par to, kā būtu, ja krāptu mani. Nu varbūt, ne krāptu, bet nodarbotos ar poligāmiju. Kā es spētu samierināties ar domu, ka es neesmu vienīgā? Kā es justos, ja zinātu, ka viņš 5dienas vakarā iet pie citas?  Ko es darītu, ja zinātu, ka šobrīd viņš ir pie otras sievietes? Ja dzīvotu kādā no poligāmijas piekopšanas valstīm – es laikam samierinātos. Ne jau es vienīgā tāda būtu, kuri ir jādala savs vīrs ar citām. Tās ir tradīcijas..tas man būtu ieaudzināts ģimenē..tas man liktos pašsaprotami.

Bet, ja mēs šo sasaistam ar mūsdienu pasauli – ar Eiropas, Amerikas un citu teritoriju pieņemtajām sabiedrības normām. Tad iznāk nekas cits, ka vīrietim ar kuru guļu un, kuram veltu lielu daļu sava laika, ir mīļākā. To otru, trešo vai ceturto sauks par mīļāko. Greizsirdīgākās un naidīgākās sauks viņas par slampām, maukām, ielenēm un citos vientiešiem nepieņemamos vārdos. Bet tikai retā aizdomāsies, ka tā otra var dot lielāku labumu gan Tavam vīrietim, gan Tev. [Tagad neklāstīšu kādu, jo man patiesi nāk miegs]

Bet nu atkal par mani. Ko es darītu, ja uzzinātu, ka manam puisim/draugam/vīram/dzīvesdraugam/otrajai pusītei/sirdsāķītim  ir mīļākā.? Es pacietīgi gaidītu, līdz viņam apniks? Sameklētu arī sev kādu izpriecu draudziņu? Sarīkotu mežonīgu scēnu ar puņķiem, asarām un plīstošiem šķīvjiem? Vai piedotu, bet ar ultimātu no sērijas – Viņa vai Es.?  Vai arī savāktu visas nepieciešamākās lietas un aizietu? Hmmm…man jau gribētos domāt, ka būtu prātīgā sieviete – mierīgi, bez scēnām, aprunātos, izskaidrotu kā jūtos un blā blā blā. Bet, ja iejūtos situācijā – visticamāk, ka aizietu. Tikai necirtīšu durvis un neplēsīšu šķīvijus.

Un par piedošanu vēl es varētu padomāt. Tas noteikti būtu atkarīgs no tā krāpnieka, no manām jūtām pret viņu un nākotnes redzējumu pēc šī visa. Nešaubos, ka piedot spētu. Tas jau nav pasaules gals. Tas tik liktu padomāt pie tā vai viss attiecībās ir kārtībā.

Un vēl jau ir iespēja, ka viņš to otru paņem, izdrāž un pamet mēslainē, un pusgadu atkal dzīvo uzticīgs man. Nu labi, tas laikam nav tas labākais attiecību modelis, bet, kas gan šajā pasaulē ir pilnīgs un ideāls?

Un vienmēr jau pastāv kompromisi, alternatīvas un vēl visādas citas lietas. Un ar šo visu tik vēlējos pateikt, ka nevajadzētu strebt karstu. Ne vienam, ne otram. Vīrietim vajadzētu padomāt vai tas ir tā vērts, bet sievietei – vai tas maz ir tik slikti un vai viss ir tiešām tā, kā sieviete to ir iedomājusies [mēs tač zinām, ka mums ir bagāta fantāzija un patīk visu pārspīlēt], un abiem kopā vajadzētu padomāt pie tā  vai attiecības ir veiksmīgas un vai tajās viss ir kārtībā.

Veiksmi jums nākotnē!

Eiropas Savienībā katrai govij atbalsta maksājumos piešķir aptuveni 3 ASV dolārus dienā, tas ir vairāk, nekā puse pasaules iedzīvotāju katru dienu nopelna iztikai.

Tātad, ja man nebūtu darba, vai arī es dzīvotu kādā no trešās pasaules valstīm, vai arī ubagotu un tādējādi pelnītu vidēji 1 dolāru dienā – man būtu jākļūst par ES govi? Vai man būtu jājautā – kāpēc nepiedzimu par govi? Pat Indijā govs ir svētais dzīvnieks. Pat Indijā pret govi izturās ar cieņu..kā pret cilvēku. Tas viss ir šīs pasaules stulbuma paradokss.

Lai visi bērni varētu apmeklēt skolu, būtu nepieciešama tāda naudas summa, kādu ASV iedzīvotāji pusgada  laikā izdod par saldējumu.

Ēdot saldējumu, es tagad atcerēšos par katru, kurš ir analfabēts, par katru, kuram ir vēlme mācīties, bet viņam tas ir liegts. Ēdot saldējumu es domāšu par to, ka šī saldējuma vietā, kāds varētu iemācīties jau pirmos trīs burtus – A B C.
Kāpēc no katra nopirktā saldējuma tikai 1 santīms, 1 cents nevarētu tikt ziedots bērniem. Tāpēc, ka katrs domā, ka no 1 santīma būs paēdis. Man vislabāk garšo pistāciju saldējums, arī meloņu un melleņu saldējums ir burvīgs. Citi pat nezina kā garšo parastais piena saldējums.

Lasot šo uzliec šito.

Vidusmēra latvietis. Sekss gultā, dažreiz virtuvē, no rīta kādreiz dušā, ašais kniebiens mašīnā. Romantiskākie var lepoties ar seksu pie jūras, baseinā, mežā un pļavā. Kad viss ir pie vienas vietas un Tu esi nogribējies – sekss klubā, tualetē vai kādā sānieliņā. Turīgākajiem drāšanās ar pērkamu sievieti.

Bet cik daudziem ir bijis sekss lietū? Uz zirga? Vai esi mēģinājis sniegā? Vienmēr esmu iedomājusies par to, kā tas būtu lidojumā-gaisā.  Cik daudzi ir kniebušies tirdzniecības centrā, uz mājas jumta vai laivā? Iespējas ir simtiem, tūkstošiem.

Ir pusastoņi no rīta. 9. janvāris. Gaisma vēl nav uzaususi, laternas vēl spīd. Pilsēta izskatās vienreizēji. Tu nāc mājās un domā par to, kā tagad būtu mīlēties. Te nav runa konkrēti par mani vai kādu citu.Vispārīgi. Par to..kā tagad būtu mīlēties? Domāju un skatos sniegā. Visapkārt man ir balts, ar sniegu noklāts laukums. Swarovski kristāli. Jā. Tā ir pirmā doma. Sniegā atspīd kristāli. Miljoniem kristālu. Loģiski, ka tie ir tikai gaismā mirdzoši sniega gabaliņi. Bet man liekas, ka būtu skaisti mīlēties sniegā. Tas būtu sekss starp swarovski kristāliem. Un Te nav jādomā par to, ka ārā ir -10 grādi. Ierīko ugunskuru. Tev nav jādomā par to, ka sals viss, kas vien var salt – paliec apakšā zvērādas paklāju. Un, ja būs labs sekss – nemaz nejutīsi, ka ir auksti. Sajūta gandrīz kā pēc pirts. Vispār jau pirms tam varat ieiet pirtī, un tad mīlēties. Tomēr Tu varēsi teikt – Man nekad nebija bijis sekss sniegā. Līdz šim.




Bija jūlijs. Visu dienu neremdināma tveice. Cilvēku prāti bija tik pat pārkarsuši, kā ķermeņi. Visi kaut ko gaidīja. Visi cerēja uz ko tādu, kas liksies kā debesu dāvana. Mēs tač zinām, ka domas spēj materializēties. Līst. Milzīgs un spēcīgas lietus lāses sitās pret jumtiem, mašīnu stikliem, koku lapām. Es izskrēju ārā. Es to daru jau kopš bērnības. Jau kopš bērnības, lietus laikā, es skrienu ārā un sajūtu lietu. Es redzēju, kā no pārkarsušā asfalta paceļas tvaiki, kā tālumā viss bija pelēks. Es sajutu to gaisa dzestrumu. Un atkal iedomājos. Tagad – mīlēties. Stāvēt abiem ārā lietū, ļaut ķermeņiem atdzist. Nenolaist acis vienam no otra un spontāni noraut drēbes. Viss sajaucas kopā ar lietu. Sviedri, skūpsti, elsas. Izklausās pārāk naivi, lai būtu patiesība. Jāāā..Tavs prāts ir apjozts ar metāla dzeloņdrātīm.






23. augusta naktī būs vērojams zvaigžņu lietus. Tas ir parīt. Es, ilgi nedomājot, sazvanu draudzeni un aicinu viņu pastaigā. Satiekoties es izklāstu savu mērķi. Mums vajag sameklēt kādu drošu, pieejamu un salīdiznoši augstu mājas jumtu. Ilgi nav jādomā, kad dodamies uz bloku māju rajonu. Pēc pusstundas meklējumiem mums neko neizdodas atrast. Visur ieeja uz jumtiem ir ciet. Satiekam kopēju paziņu. Izklāsatam savu bēdu. Viņš šeit dzīvo. Šajā vietā. Jau vairāk kā desmit gadus un viņš zina, kur var tikt uz jumta. Skats ir lielisks. 23. augusta naktij kā radīts.
23. augusts. Satumsis. Es zvanu savam vīrietim.”Izejam ārā – Es Tev vēlos ko parādīt!”  Es viņu aizvedu uz to pašu jumtu, kur biju pirms divām dienām. Esmu paķērusi līdzi segu un šokolādes konfekšu kasti. Debesis ir vienreizējas. Absolūti melnas, ar miljons neaizsniedzamām zvaigznēm. Mēs klusējam, ēdam konfektes, vērojam zvaigznes un gaidām, kad ieraudzīsim kādu lejup krītošu spīdekli.  IR! Es iedomājos vēlēšanos. Pēc pusminūtes nākamā. Viņš mani noskūpsta. Loģiski, ka manas domas vairs nav pie zvaigznēm. Tā klusējot mēs mīlējamies. Uz jumta ir mazliet vēsi, bet tas tāpēc, ka atrodamies augstāk kā pārējie, bet zemāk kā zvaigznes.. Sajūtu viņa lūpas garšojam pēc šokolādes. Pēc pusstundas mēs abi guļam puskaili uz jumta. Atkal krītoša zvaigzne. Mana vēlēšanās piepildījās. Nu jau trīs gadus mēs vērojam zvaigžņu lietu uz šī jumta.


Tik nesaki tagad, ka tas ir banāli un salkani. Nevēlos aprobežoties ar misionāru pozu gultā, doggy style virtuvē un kniebienu mašīnā.

Man..arī Tev vēl priekšā ir iespējas mīlēties. Tūkstošos vietu.

Ārā nav -50 grādi – es tikai ilgojos pēc vasaras, pasaulē nav krīze – tā ir jūsu galvās, nav stulbu cilvēku – ir tikai tādi, kas nemāk domāt, man nav vienalga kāda būs mana nākotne – es tikai tagad gribu darīt to pašu neko.

Blue October – Hate Me.mp3

Šodien Alises dienasgrāmatā izlasīju dažas skaistas rindiņas.

I have been the girl with her middle finger in the air,
Unaffected by rumors, the truth: I do not care.

Now I see the world as a candy store,
With a cigarette smile, saying things you can not ignore
Like mummy I love you
Daddy I hate you
Friend I need you
Lover hey, “Fuck you”


Filma Notorious. Es īpaši bieži neskatos filmas, kurās galvenā darbība ir getto un, kurās galvenie varoņi ir melnie. Šo filmu man ieteica Kristaps. Filmas vidū domāju par Ameriku. Par visu iespēju zemi. Bet galvenā doma bija par krasajām atšķirībām. Tur ir viss. Prostitūcija un ideāli priekšpilsētas rajoni, slepkavības un iespējas baudīt dzīvi, narkotikas, cīņa par labāku nākotni, miljons dolāru vērti dzīvokļi Manhetenā, milzīgi debesskrāpji, zemestrīces, mežonīga daba un viss pārējais. Binārās opozīcijas.

We can’t change the world unless we change ourselves.

Moby – Temptation.mp3

Lai arī miegs ir mana viena no lielākajām baudām, es vēlētos negulēt. Vispār. Man būtu pilnas 24 stundas katru dienu. Tas man sagādātu mazāk raižu, jo līdz šim es mēdzu raizēties par lietām, kuras cietīs, ja neiešu laicīgi gulēt. Bet es taču varu atļauties iet gulēt, kad vēlos?

Goran Gora – Slow Down.mp3

Čau, tīģerēn!

Par to kā iesoļoju šajā mežonīgajā gadā.

Viss sākās 30. decembrī, vēl esot 2009. gadā. Ar Ievu un Lauru taisījām sev matus, jo ballītes tēma – ūsas un frizūras. Izdomājām būt mikrafongalvas. Sačinījām frizūras un gaidījām rītdienu. Devos mājās gulēt. Mērķis bija aiziet gulēt laicīgi, lai rītdien var agrāk piecelties un sākt cept pīrāgus. Aizgāju gulēt mazliet pēc vieniem, kad pusčetros naktī/no rīta man zvana nepazīstams numurs. Tikai 11. minūtē uzminēju, kas zvana, lai gan uz minēšanu neiespringu. Beigās izgāju ārā, aprunājos un pēc 4 min nācu atpakaļ gulēt. Tas neizdevās 2h, jo tā nolāpīta frizūra tāāā traucēja. Domāju, ka mazliet pēc pussešiem aizmigu. Piecēlos, sacepu pīrāgus, nolakoju nagus. Un tad sākās puņķi un asaras. Vecgada vakars – mazliet strīdi un blā blā blā. Un tad, kad man jāiet prom – viss nokārtojas.

Esmu Ķiršu ielas rezidencē un ballīte var sākties. Esam izdomājušas, ka dzersim martini bianco. Mums ir trīs pudeles martini un divas šampanieša pudeles. Saprotam, ka būs par īsu un dodamies pakaļ vēl vienam martini un vēl diviem šampjiem. Tagad ballīte tiešām var sākties. Dzeram, dancojam, pīpējam H2O pīpi, dziedājām karaoki, spēlējam spēles.

Viena galvenā spēle  - “Cepumiņš”.  Noteikumi tādi. Visi sēž aplī un katram rokās ir savs kokteilis.  Pa vidu stāv palielāka krūze, kurā jau ir kkas iepildīts [neatceros kas bija šoreiz]. Tad katrs izvelk vienu kārti. Ja izvelc kārti, kas ir mazāka par 10 – Tev ir jaizdzer divi malki no krūzes. Ja izvelc kārti, kas ir lielāka par 10 [ieskaitot] – tad Tev ir krūzē jāpielej kāda daļa no sava dzeramā. Ja izvelc dūzi – tad nedari neko, bet, ja izvelc 2 – tad izdzer visu krūzi.
Man paveicās un pirmo reizi izvilku dūzi. Otro reizi 7. Trešo reizi laikam vairs nespēlējām, jo viena meitene dabūja dzert ārā visu, bet mēs apžēlojāmies un atļāvām dzert tik pusi.

Pa vidam dzeram tequila boom. Tequila kopā ar šampi.

Vēlāk vēl mēģinājām noskaidrot gada nebalss titulu. Dalībnieki tika sadalīti grupās un dziedāja karaoki. Mēs bijām 5. grupa. Kamēr gaidījām pārējos gaudojam – pārmiju dažus vārdus ar Reini. Runājām par medus kūku, par viņa draudzeni, par to, kā viņš Jaunajā gadā izklaidējas un vēl visu ko. Gada nebalss titulu tomēr ieguva 1. grupa, jo mēs centāmies dziedāt pēc iespējas labāk. Mūsu dziesma bija – Ar mani atkal runā kaijas. (rock) Tomēr biju noskaņojusies iegūt gada nebalss titulu.

Nāk jau 00:00 un lielākā daļa taisās uz centru. Mēs arī. Šampis rokās un ejam. Salūtu laikam nokavējām mazliet, jo, kad atnācām jau viss gāja gaisā. Atceros, ka satiku Kristapu un palūdzu viņam, lai viņš attaisa šampanieša pudeli, tālāk vēl atceros, ka slīdēju cauri centram un skaļā balsī atkārtoju – ballītēēē!!! Pēc salūta mēģinājām atrast pārējos un devāmies atpakaļ.  Pa ceļam dzēru kkādu vīnu, šampi un alu. Visvareno GARO. Beigās Dāvim pudele nokrita lejā un Laura vēl nejauši to aizspēra projām. Dāvis bija gandrīz panikā.

Atnākot turpinājām ballīti. Ķērāmies pie deju grīdas utt. Neilgi pirms diviem kļūstu par vakara dārzeni.

Vakara dārzenis – persona, kura pirmā atrubās ballītes laikā. [Krūmiņu skaidrojošā vārdnīca]

Guļu. Nevaru aizmigt. Normāls karuselis. Uzreiz pēc manis seko pārējie. Blakus guļ meitene. Vēlāk Man virsū uzveļ Joņu. Viņš ir drausmīgi smags. Vēlāk man uz galvas uzveļās kāda cita meitene. Drīz pēc tam Joņa sāk šķaudīt. Viņš šķauda kādas padsmit reizes pēc kārtas. Es vairs nevaru izturēt – tāpēc eju gulēt uz gultu. Kādas pāris stundiņas nevaru aizmigt.  Miegs nenāk. Mūzika skan, visi bļaustās. Kkad aizmiegu un pieceļos ap desmitiem. Pareizāk sakot mani piecēla mūzika, kuru vienā brīdī uzgrieza uz visskaļāko.  Izeju no istabas un ieraugu miskasti. Nu neko – palīdzēšu Jānim ar Ievu to savākt. Pārēji vēl kož. Izrādās, ka viņi negāja gulēt, jo gaidīja, kad atvērs veikalu.  Satīram +/-, bet vienalga vēl nekas nav kārtībā. Uzčinīju sev tēju. Vēlāk kopā ar Jāņa vecākiem, Ievu un Jāni dodamies fotogrāfēt dabu. Aizbraucam uz Āraišu vējdzirnavām un uz Kārļkalnu. Viss ir tik skaists, bet ir arī nenormāli auksts.

Pa vidu vēl dažādass darbības.

Un vakarā izdomājam, ka jādzer. Mums vēl ir viens martini, bet neviens izņemot mani viņu negrib dzert. Būtu dzēruši šampi – bet kāds abas noliktās pudeles jau bija izdzēris. Cik nejauki no jūsu puses. Shame on you. Tāpēc beigās nolēmām, ka dzersim karstvīnu. Nopirkām četras pudeles un aizgājām uzsildīt. Ņammmmma.

Ap kādiem septiņiem palikušie viesi tik laipni aicināti ballēties citur, jo jāsakopj māja.  Grīda tiešām bija netīra. Mums arī Laura jāpavada vēl uz staciju.

Tad nu tā – Jaunais gads nosvinēts godam. Tīģeriski.

Āāā…vēl no rīta mēs apkopojām manu izdzerto daudzumu. Sapratām, ka manā kontā ir 11 glāzes martini bianco, pudele šampanieša, četras glāzes tequila bum, kkāds vīns, kkāds alus, kkāds kokteilis.

P.S. gaidu vēl savu diplomu par vakara dārzeni.

Šeit būs kāda daļa no vakara.

1.  Russian Trance. Skanēja brīžos, kad pie DJ pults tika Joņa, Dzilna, Krabis, Andrejs vai kāds cits. Kraski – Oranjevoe Solnce (2003) Russian Trance

2. Šis kļuva par vakara grāvēju. Nespēj negorīties šajos ritmos :D Gop Stop – Superklass (Electro Mix)

3. Mūsu DJ uzlika šo dziesmu tieši tajā brīdī, kad man bija planēšanas apogeja. KC & The Sunshine Band - That’s the way I like it (1974)

4.  Uztaisījām kopbildi. Blondā un tumšmatainā mikrafongalva.

5. Vēl viena kopbilde.

6. Warming up the dance floor.

Īstenībā vecu vecais raksts, kas daudzos izraisīja pretīgumu, jūtīgumu, nepatiku. Bet nu – ne jau visi ir bez aizspriedumiem.

Raksts bija par LIELĀKO DZIMUMLOCEKLI EVER AND EVER.

Bija kāda 2dienas diena, kad satiku tādas personas kā Mārīte un vēl un vēl un es viņai uzdevu mūsu sen sasāpējušos jautājumu – cik liela ir valenes maksts.?  Tas jautājums radās kādā angļu valodas stundā un moka vēl aizprojānm.

p.s. Mēs zinām, ka vaļa dzimumloceklis ir gandrīz klases izmērā – mazliet vairāk par 3 m.

Un tad Mārīte mūs šokēja ar jautājumu. Cik ir lielākais putna dzimumloceklis?

Sākumā bija jāmin kuras sugas putnam tas ir. Es uzminēju, sakot, ka pīlei. Tālāk sekoja cincīša garuma minējumi. Vislielāko skaitli izteica Ieva. Apmēram 25-30 cm? Ja nekļūdos.

Un tad Mārīte mums parādīja bildi. Es no šoka nevarēju kādu laiku parunāt un tad spēju izdvest vienu vienīgu vārdu – Ej Tu nost!

Viņas vidēji sver puskilogramu, ir 40 cm garas. Vienvārdsakot – parasta pīle. Bet viņa māk paslēpt savu gigantu. Viņas gigants ir ~40 cm. Garākais laikam konstatēts – 42.5 cm. Erekcijas stavoklī tas izskatās kā savirpināts makaronu zobens. Bet, kad lnestāv – tad tas ir ~10 cm garš vēl vairāk savēlies makaronu zobens.

Ar ko ir skaidrojuma šī anomālija [man jau liekas, ka tas ir normāli]. Nu skaidrojums ir apmēram šāds. Māte daba šo pīli ir apveltījusi ar tādu draudziņu tāpēc, ka šīm pīlēm ārkārtīgi patīk seksoties, un viņas to dara bieži. Un šis garais dzimumloceklis ir domāts, lai tā īpašnieks var iztīrīt pīlenes maksti no iepriekšējā pīļtēviņa spermas. Un vēl pasakat, ka daba nav gudra?

Še bilžas.

No skata parasta pīle ar zilu knābi.

Bet redz, ko viņa slēpj.


Lai arī jau kādu laiku  man liekas, ka man vajadzētu sajukt prātā – tomēr tas vēl nav noticis, bet ar Holivudu gan.

Vai man vienīgai liekas, ka pēdējā gadā Holivuda [un ne tikai]  ir mazliet ķerta uz pārdabisko un mistisko?

Viss sākās ar to vampīru būšanu. Meiere izdeva savu četrloģiju par vampīru puiku un pelēko peli uz kuru neiedarbojas nekas, kā tikai vampīrēna mīla. Visas meitenes sāka jukt prātā. Un tā visa iespaidā Holivuda uzčinī divas filmas pēc šo grāmatu motīviem. Un nu meitenes tic, ka kkur mīt īsta mīla ar vampīriem priekšgalā. Edvards, Edvards. Viņš ir tik cmukiņš. Un Džeikobs..viņa augums. Arrrr..Rrr.rrR.  Nu es jau neteikšu, ka neesmu izlasījusi šīs grāmatas. Esmu. Man patika. Lai arī otrā daļa bija pilnīgs mēsls, tomēr arī es esmu tikai meitene. Un skatoties filmu 1. reizi es zināju lielāko daļu dialogus no galvas, jo nez kāpēc tie bija tādi paši kā grāmatā. Bet, jo visa šī lieta kļuva tik komerciāla un jo vairāk meitenes juka prātā – jo vairāk mani sāka mākt antipātijas. Nu esmu neitrāli, jo man patīk labas grāmatas, un Meiere ir pacentusies.Un mēs tač` zinām, ka runājam par “Krēslu”?

Bet ar to viss jau tikai sākās. Tālāk nāca nākamais vampīru vilnis. Mēs viņu dēvējam par The Vampire Diaries. Latvijā šis vēl nav tik ļoti uzbangojis, bet pie amīšiem gan. Saturs gandrīz tāds pats kā Tvailaitam, tik VISI aktieri ir nenormāli izskatīgi. To vīriešu dēļ man acis ir kubā un meitene man vispār liekas kā princese. Vienīgais prieciņš, kas mani mierina un liek domāt, ka tas nav plaģiāts ir tāds, ka baumo, ka The Vampire Diaries bija pirms Twilight(a). Bet to es neesmu pārbaudījusi un tikmēr ļaušos tam valdzinājumam, ka Vampīru Pieraksti bija pirmie. Seriālu es tik tiešām iesaku noskatīties. Saturā ir tipiskais love story par parasto nevampīru meiteni, par simpātisko vampīru puisi, un par viņa ļauno vampīru brāli, kurš izskatā ir vēl seksīgāks nekā viņa bračka. Stāstā tipiskā koledžas dzīve un blā blā blā. Tikai šeit pagaidām nav vilkaču.

Bet pēc šiem abiem supergrāvējiem man sāk šķist, ka vampīri pārņem pasauli un, ka kkur mani gaida vampīrpuika. Wooohoo.

Bet es vēl spētu samierināties ar vampīriem un dzīvot vampīru idillē, kur pa visam mitinās kāds iekārojams vilkacis, bet tam pāri gāzās citi mošķi. Transformeri, citplanētieši, terminatori, burvji un elfi. Visa pasaule ir pilna ar brīnišķīgiem brīnumiem, tik man vēl dzīvē nav paveicies un es nevienu no šiem brīnumiem neesmu skatījusi savām acīm.

Man jau atmiņā dziļi savas pēdas ir ieravējuši Transformeri. Sākumā man šitas likās bezjēdzīgs storys, bet noskatījos viņu tik tāpēc, ka tur tēloja visulaiku viens no seksīgakajiem un man bērnībā mīļākajiem aktieriem Shia LaBeouf un tur bija dzeltens vāģis galvenajā lomā. Jūs jau zināt, cik ļoti es dievinu dzeltenas mašīnas.  Nu tad tā. Skatos un manas acis žilbina Megana Foksa, bet sirds pieder Šaijam un tam kā ķirsītis virsū – dzeltenā Kamene. Beigās mana sirds aizlūzt, kad Kamenei draud nāve un sāku raudāt. Brālis par mani smejas. Bet cepuri nost. Vēl aizprojām ceru, ka mana pirmā mašīna arī būs kā Kamene.

Tātad mūsu ķēde tgd ir izveidota no Vampīriem un Transformeriem.

Nākamis Holivudas fantāzijas auglis ir Terminators. Viņš jau aizsākās sen ar Švarcnegeru galvenajās lomās, bet man viņš riebās – līdz ar to man riebās arī Terminators. Līdz mani aizvilka uz pēdējo Terminatora daļu. Un tur man sirds plīsa otro reizi. Bet nu, kā teica viens slavens domātājs – Sirds, kas nav lauzta – nav sirds. Brīdī, kad terminators bija tik cēls un atdeva savu sirdi cita dzīvības dēļ – tas lika man atkal raudāt kā mazam bērnam.  Pēc šīs filmas es ceru, ka man topošais vīrietis arī būs tik pat cēls, ka manis dēļ atdos sirdi, ja nu es izdomāšu negaidīti atstiept kātus.

Bet pirms šiem bija jau vēl tādi bestselleri kā burvju puika Harijs, un elfi no Gredzenu Pavēlnieka. Tie ļāva man sagatavoties šiem pārdabiskajiem spēkiem. Paldies jums.

Tagad mums ir savienojums – vampīri+vilkači+transformeri+terminatori+burvji+elfi.

Bet vēl viens plusiņš nenāks par ļaunu un šoreiz tie būs citplanētieši. Kā pēdējo Holivudas darbiņu pieminēsim Ceturto Kategoriju. Šo filmu tomēr neesmu redzējusi, jo man nekad nav simpatizējuši citplanētieši, bet Milas [lasīt: Mila Jovoviča] dēļ gan es varētu aizkātot un noskatīties. Un citplanētiešiem es ticu jau no bērna kājas, kad pa kluso pa durvju spraugu skatījos X-failus.  Tāpēc formula tiek veiksmīgi papildināta.

Bet 2010. gads nenāk viens – un tam līdzi jauns atklājums. Avatari. Nu šo filmu es arī neesmu redzējusi – tāpēc laikam nevaru neko spriest – un tas būtu pāri visām etiķetes normām, BET daudzi, kuri šo filmu ir redzējuši, teic, ka tā vizuāli esot gana laba, bet saturiski – vēl viens mēsls. Nu tad esmu dillemas priekšā. Bet nu šis esot kkas sensacionāls un tehnoloģiski tehnoloģisks.

Un tā manu formula papildina vēl jaunas sēkliņas.  Tā nu summējot visu kopā sanāk kkas līdzīgs šim: vampīri+vilkači+transformeri+terminatori+burvji+elfi+citplanētieši+avatari=pasaulē vispār vēl ir kādi nepārdabiskie?

Nu ar šito visu es vēlējos tikai paziņot savu neizpratni par to, ka viss kļūst aizvien pārdabiskāks un neviens vairs netaisa filmas  un multenes par Vinniju Pūku, Zaķīšu pirtiņu vai filmas no sērijas Limuzīns Jāņu Nakts Krāsā, Bīstamās spēles ū tē tē.

Un es jau šiem pārdabiskajiem sarakstiem neesmu pievienojusi tādus supervaroņus kā Gludekļu cilvēks [Iron Man], Halks, Karību pirātus un miroņus, Šreku, Zirnekļu cilvēku, WALL-E, Henkoku un visus pārējos. Tas jau ir ļoti jauki, ka cilvēkiem ir fantāzijas lidojumi un viņi tos rada gandrīz reālus un dalās ar mums savās fantāzijās, tomēr ņemot pēdējo gadu, varbūt divus, tas viss ir ārkārtīgi daudz, jo man jau tā liekas, ka pasaulē es būšu vienīgā, kura nav redzējusi nevienu no šiem fantāzijas augļiem.  Man pietrūkst arī tādi komerciāli darbi kā Sex And The City, Get Smart, Titanic uttt :D

Bet še kur re ku ieskats dažos dižgaru darbos.

1. “Krēslas 2. daļa.Vilkacis ir tik seksīgs.

2.  Visi izskatīgie vampīrēni.

3.  Šite 2. filma, trešajai vēl nevarēju atrast oficiālo treileri.

4. Čau, Mila! NLO ir te pat.

5. Izskatās jau dikti forši. Es neko tādu nemācētu.

Pirms šī biju iesākusi rakstīt divus rakstus. Nevienu neesmu publicējusi, jo nevies netika pabeigts. Abi tika iesākti rakstīt naktī, jo tad es varētu sarakstīt grāmatu, bet pēc stundas darba tika pārtraukti, jo miegs vnm ņēma virsroku. Tā nu es neesmu viņus saņēmusies pabeigt un nemaz netaisos.

Šodien ir lielais Ziemassvētku priekšvakars. Wooohooo. Man Ziemassvētki ir riebušies kopš 10 gadu vecuma. Kāpēc? Tāpēc, ka tie ir ģimenes svētki, tāpēc, ka tad visi sūta nekam nederīgus apsveikuma pantiņus, izmantojot opciju copy-paste, visi streso un izmet naudu visādos sūdos un blā blā blā.

Reti kurš vairs svin Ziemīšu tā kā to darīja senlatvieši. Lai arī tas šķiet smieklīgi un dumji –  toties tas Ziemassvētkus padarīja interesantus un ne tik komerciālus. Bluķa velšana, iešana budēļos. Labi, ka vismaz tiek likti galdā deviņi ēdieni, it īpaši, ja viens not tiem – ir zirņi.

Un šogad bija doma nesvinēt Ziemassvētkus. Es būtu samērā apmierināta ar to, bet vakar plāni laikam mainījās. Aizbraukšu uz laukiem pierīties. Starp citu, man Ziemassvētku noskaņa bija. Pirms diviem mēnešiem tā uzradās. Sapņoju par sniedziņu, par to, kā cepšu pīrāgus un piparkūkas, iešu ieprikt dāvanas un saiņošu tās, meklēsim eglīti un to pušķosim, būs pilns ar mandarīniem, klausīsimie BTH – Last Christmas.mp3, dzersim sarkanvīnu un man kājās būs Ziemassvētku zeķes ar Rūdolfu virsū. Kāda idille. Nesen tā izplēnēja kā dūmi no aizpērnā ugunskura. Varbūt tāpēc, ka jau trešo dienu sēžu gultā, puņķojos un nonstopā dzeru upeņu tēju. Man sāk likties, ka drīz čurāšu upenes.

Tagad īstā Ziemassvētku garā man skan Korn – Come Undone.mp3

Lai arī eglīte vakar desmitos vakarā tika atvesta, tomēr viņa izskatās vientuļi. Tāda nekāda. Vispār nav kupla un vienā pusē nokārusies ar bumbuļiem vairāk nekā otrā. Brālis rotāja, lai arī to parasti daru es. Un ārā ir sniegs – nekas vairāk par Ziemassvētkiem neliecina.

Ārī davanas es neesmu sapirkusi. Vienīgo dāvanu es nopirku tēvam pirms kādiem diviem mēnešiem. Rīgā skrēju un gandrīz paskrēju garām grāmatnīcai, kurā bija outlet. Shame on me. Protams, nespēju noturēties un nenopirkt vienu jauku un samērā lētu grāmatu. Tēvs ir labu grāmatu fanāts – tā pat kā. Līdz ar to labums tiks mums abiem. Pārējiem gan dāvanas neesmu sapirkusi. Domāju, ka brālsi arī neko nav pircis. Bet par vecākiem es nezinu.

Bet nu, lai jums priecīgi Ziemassvētki un blā blā blā.

Un prieciņi jaukiem Ziemassvētkiem.

All I Want for Christmas is My Two Front Teeth

Skrien Rūdolf, skrien!

Man vāveres vnm ir patikušas.

Šim ir visīstākā noskaņa.

Klases prāta pērles šajā mācību semestrī.  Paldies Ingai, Dārtai, Initai un man par sadarbību :D

Vēsture.

Skolotāja: Kas ir Lāčplēša diena?
Rihards: Kad lācis cīnījās ar čomiem.

/Skolotāja sauc k.d. jautājumus/
Karīna: Jūs jau zināt, kas būs kontroldarbā?

/Runājam par Pipinu īso./
Sanda: Pipelis īsais.

Ķīmija.

Skolotāja rāda iežus.
Sabīne: Kur tādus var dabūt?
Skolotāja: Nozagt var.
Sabīne: Bet es runāju nopietni.
Skolotāja: Es arī.

Krišs piestā pieš cukuru.
/Klusums/
Džo: Cik jauka skaņa.
Sabīne: Šī skaņa aiziet līdz sprandai.

Sabīne veido atomu krabi.
Sabīne: Skaties, tas ir krabis.
Skolotāja: Pazūdi ārā ar visu savu atomu krabi. Rakstīsi paskaidrojumu.
Karīna: Tā ir, ka veido krabi.
Skolotāja: Redzēs, kā ir, ka veido krabi.

Skolotāja: Skābeklis ir laupītājs.

Ķīmijas stundas atziņa: Jauns galerijas nosaukums dr.lv albumam – “me oksīdos”

Karīna: Kā izgudroja ķīmijas tabulu?
Kāds no klases: Nosapņoja.
Karīna: Tāpēc jau tas ir murgs.

Skolotāja:Cukura formula ir C12H22O11
Džo: Man lūdzu 3 karotes C12H22O11

Ģeogrāfija.

Skolotāja: Ārprāc, mums taču ir divas stundas.
Mārtiņš: Diezgan stulbi – vai ne?
Skolotāja: Ej, Tu nost!

Skolotāja: Man kā ģeogrāfenei…

Matīsam esejā ierakstīts: Vācija krustojas ar daudzām valstīm.
Skolotāja komentē smalkā balstiņā, plaukšķinot rokas: Bioloģijas skolotāja Kriškāne priecātos, ka trusītis baltais kurostojas ar trusīti melno.

/Skolotāja runā par esejām. Sauc visas pēc kārtas. Pienāk Gundara kārta.
Skolotāja: Gundars.. [pauze]
Mārtiņš:..Normāls čalis.

Skolotāja—>Kristiānam: Kā Tev ar ģeogrāfiju?
Kristiāns: Nu pārāk spēcīgs nejūtos.
Skolotāja: Tu neatšķir debespuses.

Vizuālā māksla.

Karīna: Rihard, iedosi sarkanu zīmuli.
/Rihards dod/
Karīna: Ne jau tik garu.
/*knikt* Rihards zīmuli pārlauž uz pusēm/
Rihards: Še.

Politika.

Atnāk sms.
Skolotāja: Tas bija man?
Klase: Jā!!!
Skolotāja: Hmm..cik interesanti.

Skolotāja: Demokrātija.
Rihards: Veidosim ludziņu.
Dārta: Tu būsi Čakste.

Skolotāja zīmē sirpi.
Kristers: Ko Tu tur saskati?
Sabīne: Karlsonu.
Džo: Krītošu zvaigzni.
Sabīne: Krītošu Karlsonu.

Literatūra.

Ilvija lasa tekstu klases priekšā.
Ilvija: Kāds manī vispār klausās?
Klase: NĒĒĒ!!!

Kristers lasa dzejoli.
Skolotāja: Par ko ir dzejolis?
Kristers: Par meitenēm, kuras kož mantībā.

Gaiķe: Man jau liekas, ka man puse dzīves ir nodzīvota.
Simona: Vairāk kā puse.

Dārta: Es nesaprotu.
/Skolotāja paskaidro/
Skolotāja: Saprati?
Dārta: Nē.
Skolotāja: Es pati nesaprotu, ko paskaidroju.

Kristers: Man galva  pilna ar liriskajām muļķībām.

Skolotāja: Kr. Valdemārs bija viens no pirmajiem latviešiem, kurš atzina savu nacionalitāti.  Kurš vēl to izdarīja pirms viņa?
Krišs: Bēthovens.

Angļu valoda.

Čīkst galds.
Skolotāja: Es nezinu kādi fizikas likumi tur darbojas.
Krišs: Izklausās, ka tur putniņš ir galdā.

/Stundā saucam riteņbraukšanas inventāra sastāvdaļas/
Monta: Spidermeter.

Kristers: You can never now what russians do under water.

Vācu valoda.

Kaspars: Kas tad tas, kas tad tas? Tas tač ananāss.
Karīna: Ko??
Kaspars: Sēdies manās kamanās.

Matemātika.

Matemātikas k.d.
Laura: Es laikam kko sajaucu.
Evija: Ooo. Tad jau arī mēs esam kko sajaukuši.

Kristers —> Laurai: Tev kvadrātsakne matos ieķērusies un šodien moduļu lietus līst.

Inga: Es nesaprotu, kura ir augošā un kura ir ilgstošā taisne.

Ekonomika.

Sklotāja: Ir ieņēmumu un izdevumu orderi..
Kristers: ..un joniešu un doriešu orderi

Kultūras vēsture.

Stundas tēma – “Senās Grieķijas teātris”
Skolotāja: Kurš ir populārs komēdiju tēls?
Kristaps: Eiss Ventura.

***

Evija: Kāpēc mums klasē ir tik daudz geju?
Mārtiņš: Tāpēc, ka klasē visas meitenes ir neglītas.

Simona: Es nesaprotu vai tas ir kkas saprotams vai nesaprotams.

Karīna: Ārprāc, cik Mārtiņam ir spalvains vēders. Tev tiešām ziemā ir siltāk?

Sabīne —>Ingai: Tev ir drāžamais uz galdiņa?

Evija: Viņai ausīm mati krīt ciet.

Esmu kā smaržīgs, viegls un seksīgs citrons. Ar to iesākās visa nakts.

Parādu jūra skolā. Kāpēc skolotāji ir tik dulli, ka sabāž svarīgus darbus vienā dienā? Kāpēc man ir tik daudz parādu?

Pirms nedēļas man bija 14 parādi. 5dien vairs tikai 7. Šodien vairs tikai 4.

Mācību slogs man nedeva atlaides. Attapos 7dienas vakarā, kad sapratu, ka nu ir auzas. Nolēmu, ka visu nakti mācīšos un neiešu gulēt. Tajā brīdī vēlmes laikam bija stiprākas par spējām.

ap 23:00 draugiem.lv dienasgrāmatā aizsākās vakars.

Kkas no ieraksta,

Sākums: 23:00

Mērķis: negulēt un izdarīt darbus.

Darāmie darbi: Noskatīties divas filmas, iemācīties publisko runu latviešu valodā, iemācīties stāstīt par globālo sasilšanu angļu valodā, izlasīt politiku, izlasīt ģeogrāfijas grāmatu, uztaisīt prezentāciju kultūr` vēsturē, un noskatīties zvaigžņu lietu ap 24:00.

Beigas: ???

Iespējas: Jūs varat mani izklaidēt un pamodināt, ja aizmiegu. Nedusmošos. Bet nezvanīt laikā no 03:00-04:00.

Nu jā. Biju plānojusi izdarīt daudz darba, produktīvu vakaru un lieliskas atzīmes.

Kuru gan es tobrīd muļķoju?

Līdz diviem es neko no paredzētā neizdarīju. Sarunājos virtuālajā pasaulītē ar Ūdra jaunskungu, arī ar Miku un vēl kādiem indivīdiem. Pa vidam dzēru pretīgu angļu vīnu. Pēc pus pudeles biju jau ķirsī un jutos kā ķirsis, nevis kā citrons.

Nolēmu, ka varētu palūkoties debesīs. Varbūt pelēcīgā debess jums ir pagājusi maliņā un atvēlējusi man debešķīgu skatu no pirmā stāva loga [jo ārā kāju es nesperšu], bet nekā. Zvaigžņu lietu kā neredz – tā neredz ;(`

Tālāk turpinu čillot un sāku skatīties filmu.

Ap trijiem man nereāli sagribas ēst, bet nēēēēē. Nekādu ēdienu. Nevar ēst. Ne-var. Meitenes neēd naktīs. A man pajāt. Makaroni ar sieru ir labākais, ko varu uzčinīt.

Ap četriem noskaos filmu All About Steve. Feina jau. Vismaz beigas nav tādas kā parasti, bet nu nekāds action arī nav.

Šeit var lasīt ierakstus dr.lv dienasgrāmatā.

-) Plkst. ir gandrīz pusviens un es gribu ballīti. Es varu piedāvāt vīnu un kandžu 

-) Plkst. ir gandrīz pusdivi un jūtos kā ķirsis..vai kā ķirsī. Bet nu katrā gadījumā es smaržoju pēc ķiršiem un garša mutē kā rūgtiem ķiršiem. ķiršu vīns  ķirši 

-) Plkst. ir gandrīz divi un debesis nav skaidras. Es gribu zvaigžņu lietu!

-) Plkst. ir gandrīz trīs un es gribu ēst. Jādomā, ko uztaisīt. Makaronus ar sieru? Vai varbūt pankūkas?

-) Plkst. ir gandrīz četri un es noskatījos filmu. Neko neesmu mācījusies. Fak.

Sāku žāvāties un domāju visam atmest ar roku. Neko tā pat neesmu izdarījusi. Bet kāda jēga tad bija palikt augšā? Nē…es izturēšu. Tāpēc sāku zubrīt iekšā publisko runu. Divas reizes skaļi mājās nodeklamēju un gatavs. To es māku. Tālāk pierediģēju tekstu angļu valodā. Pārējam uzmetu. Laika rādis rāda jau 05:35 un es nolemju uz kādu stundiņu atstiepties.

Bet kā nevar – tā nevar aizmigt. Jau gandrīz seši. Notikuma gaitu no gandrīz sešiem līdz 07:00 es neatceros. 07:00 aizmetu telefonu. Guļu tālāk. Zemapziņā sāku domāt, kas šodien jādara – atceros par četriem darbiem, kas jānokārto. Fuck yourself. Pēc divdesmit minūtēm izrāpjos no gultas.

Jāsteidzas. Skolā jābūt. Skrienam. Nežēlīgi auksts.  Skolā ieskrienu ar minūtes nokavēšanos. Un uzzinu, ka šodien nemaz nenotiek pirmā stunda. Ir taču pirmdiena. Pirmdienās stundas sākas ar otru. Piszģec ir vienīgais, ko varu pateikt.                                                                               

Skolā viss jauki, viss izdodas.  Parādus nokārtoju un ar Strazdiņu no skolas izejam pirms pieciem.

Ārā ir kādi -50 grādi. Žokli vairs nejūtu. Gribu vasaru. Man jau riebjas ziema. Es no viņas gribu tikai ragaviņas, plēvi, dēli un sniegavīrus. Neko vairāk. Pa ceļam ieskrienam veikalā pēc tanženīriem, jeb tautā saukatjiem mandarīniem.

Tagad dzeru citronu tēju un ēdu tanženīrus.

Varētu aiziet pagulēt, bet vēl ir palikuši trīs parādi un šovakar ir Mājsaimnieces.

Šoreiz nerunāsim par mīlestību. Par to ir gana runāts, aprunāts un izrunāts. Un tā pat vēl neviens nezina, kas tā tāda ir.

Parunāsim par iemīīīīīlēēēēēšanos. Tā ir otra skaistākā lieta pasaulē pēc brīvības.  Bet nu tā domāju es, un Tev varbūt otra skaistākā lieta būs “Apinīša” kaste vai uzvara UFC demo versijā.

Viss sākās sen. Kādos 12 gados. Es tad iemīlējos pirmo reizi. Tas bija ilgstoši. Apmeram divu gadu ilgumā. Pirmās sajūtas, kas manī iestājās bija – what the hell is that? Es biju pilnīgi norauta. Man trīcēja kājas, drebēja sirsniņa, pāātrinājās pulss, asinis riņķoja un ik pēc minūtes domas aizņēma viņš. Es biju pilnīgi samīlējusies. Viņš bija krievs. Gadu jaunāks kā es. Ne īpaši simpātisks un ļoti slikti runāja mūsu tēvzemes valodā. Bet man viņš bija vislabākais. Es gandrīz sajuku prātā no tā, kas ar mani notika, no tām izjūtām, kuras es agrāk, bērns  būdams, nepazinu. Nu jā..bet šī iemīlēšaās ar to beidzās, ka pēc diviem gadiem viņš man apnika, jo es viņu redzēju aizvien retāk – es sāku iemīlēties citos.

Nākamais upuris bija man ļoti labs draugs. Es nekad nejaucu draudzību ar intīmākām jūtām. Šoreiz gadījās lielāka šmuce. Kad sapratu, ka nu ir ziepes – nelīdu no gultas ārā divas dienas. Domāju, domāju un pārdomājos. Man sāpēja sirsniņa no iemīlēšanās, jo zināju, ka tur nekas nebūs. Pēc divām dienām mamma aizveda mani ieēst soļanku, jo es divas dienas neko īsti neesot ēdusi. Iemīlēšanās beidzās ar to, ka kļuvām vēl labāki draugi un es atradu citu iemīlēšanāns upuri.

Šoreiz neatceros kādu, jo tad sekoja iemīlēšanās viena pēc otras. Sekoja attiecības, vienas nakts bučošanās pēc, kurām varētu sekot iemīlēšanās [bet tā nekad nenotika, jo es nekad negribēju neko] un blā blā blā.  Man vienkārši patika pati doma, ka esmu iemīlējusies. Man nevajadzēja pretiemīlēšanos, jo man bija labi tā pat.

Kad esi iemīlējies Tev visu ir pajāt [nu vismaz lietas, kuras nevajadzētu pajāt]. Un iemīlēšanās vienmēr uzlaboja garastāvokli. Tu cēlies no rīta ar domu, ka šodien viņu varētu satikt, ka varētu parunāt, ka varētu uz viņu paskatīties :D. Tu visu dienu dzīvojies ar domu, ka varētu viņam uzskriet virsū, ka viņš varētu atrakstīt sms un blā blā blā. Tu ej gulēt ar domu, cik forši, ja viņš tagad būtu Tev blakus. Naktī Tu guli un redzi viņu kailu savā sapnī. Izklausās smieklīgi, bet tā ir. Vismaz ar mani.

Iemīlēšanās mūs dara izklaidīgākus, priecīgākus. Bieži notiek garastāvokļa maiņas. Izdalās daudz endrofīna (sun)

Un vēl tās fantāzija. Ei Tu pa gaisu, cik tās ir foršas. Tu guli un fantazē kāds jums būs sekss, kur tas būs un kā tas būs. Tu fantazē par pirmo randiņu un visām tā blakusparādībām. Tu sasapņojies par kaisles pilnām vasaras naktīm, par romantiskām pastaigām, par avantūriskām brīvdienām.

Un ik pa laikam Tevī iesējas šaubu sēkla. Aha – tā tas ir. Tu sāc domāt vai viņam ir kādi mīnusi [jo visu laiku līdz šim, tač ir bijuši tikai plusi], Tu sāc domāt, ko viņš dara šobrīd [varbūt viņš šobdrī pavedina kādu citu]. Ai tā jau vairs nav skaistā iemīlēšanās. No tādas drīzāk nervi ir čupā un garastāvokļa nav, nekā ir kāds labums.

Galvenis ir jāmācās iemīlēties nesavtīgi. Nedomājot par to, kas būs un kā viss būs. Ja Tu vienkārši iemīlēsies – mazāk problēmu un vairāk prieka. Un iemīlies no visas sirds. Un pie kājas, ja piedživo vilšanos.  Jo kā teicis viens megaslavens rakstnieks “Sirds, kas nav lauzta – nav sirds”

Un nekādi nejauc iemīlēšanos ar mīlestību. Tās ir pilnīgi divas dažādas lietas.

Davai – iemīlamies un varbūt Jaunajā gadā būs ar ko skūpstīties vai vismaz būs iemesls ievēlēties vēlēšanos.

Un kāds bija iemesls šim rakstam? Es vēlējos pateikt, ka esmu atkal iemīlējusies (sun)

Tagad uzliekam pasaules slaveno saldo puišu grupu JLS – Everybody In Love.mp3

Gandrīz jau mēnesis pagājis no pēdējā ieraksta.

Iemesls ir pavisam vienkāršsss.

Rudens brīvdienās man mamma ieskaitīja kartē naudu, lai samaksāju par internetu, bet es aizmirsu. Atbraucot viņa atklāja, ka es to neesmu izdarījusi. Izdarīju to 6dien. Naudu, tātad, ieskaitīja tik 1dien. Bet 1dien es jau biju ceļā uz Baltinavu [par to es jums izstāstīju]. Internetu pieslēdza. 3dien atgriežos mājās un māte paziņo, ka brālis ir nometis pc un tagad tas atrodas pie meistara. Nolēmu pagaidīt pāris dienas un atkal tikšu pie viņa. Bet to pāris dienu laikā izšpļāvu joku par to, ka mani met ārā no skolas. [Māte domā tā vēl aizprojām.]  Tā nu viņa atteicās vest datoru mājās, kamēr es panākšu to, ka mani neizmet. Šī joka dēļ es neredzēju datoru. Tagad es viņu redzu un viņš ārkārtīgi gļuko.

Runājot par to, kas ir sadarīts, kopš 18. novembra. hmm…man pārāk klibo atmiņa. arī savu personisko papīra dienasgrāmatu es neesmu rakstījusi ārkārtīgi ilgi.

Tomēr vienu lietu gan es izdarīju.

Es papildināju savu TO DO lietu sarakstu.

Tagad tur ir jaunas un man vēl nezināmas lietas. Viena no tām ir iemācīties slidot. Ceru to realizēt šogad.

Līdz mazliet vēlākam. Šeit ir jāveic izmaiņas.

pirmo reizi savā dzīvē svinēju Latvijas dzimšanas dienu. Tas bija tik forši. aizbraucu uz Rīgu un noliku ziedus pie Mildas tantes kājām. Biju šokā, ka viena mārtiņroze maksā 1.30 Ls :/

Sāku justies kā patriote. Tad no Strēlnieku laukuma 5. stāva skatījos parādi. Pilnīgi ļeva parāde. Vienīgie seši helikopteri bija iespaidīgi. Pārējais nē. Bet jūtos vēl lielāka patriote.

Vēlāk dodos pie Annas un pēc tam domājam doties lāpu gājienā. Lāpu gājiens bija labāks nekā Cēsīs katru gadu. Mums priekšā visu laiku bija trīs forši puiši. Mēs viņiem netīšām kāpām uz kājām.

Tad bijām nosalušas un devāmies pēc sarkanvīna. Tāda ņammma. Ar kanēli. Es apdzedzināju mēli. Tāpēc devāmies meklēt tualeti. GC pārpildīts un iekšā tikt nevar. Dodamies uz Stokmanu. wooohoo. Pačurājam. Tad lēnā ceļā virzamies uz krastmalu. Gaidam, gaidam. Pēkšņi aplausi. Izrādās, ka tikko bija beigusies himnas dziedāšana. Neviens nedziedāja. slikta organizētība. Salūts. Tas man ir kā konfekte. Lai, cik gadu man būtu – es vnm par to priecāšos kā mazs bērns. Šoreiz salūts bija sliktāks kā parasti. Nopietni.

Devāmies pēc tam pakaļ autobusa biļetei uz autoostu. Pērku ‘biļeti uz pēdējo autobusu.  Es dabūju 45ST. t.i. STĀVVIETU :o Es viņu pirku 50 min pirms autobusa iziešanas. 50 min!!! un es stāvu kājās. Līdz Siguldai. Man tač ir beigta kāja :/ Mājās esmu pārgurusi, bet brālis man ir uzcepus omleti. Labu apetīti 24:00 :)))

p.s. Ejot no krastmalas līdz autoostai bija kautiņš. Tik sen neko tādu nebiju redzējusi.

p.s.s. Sabiedriskais transports Rīgā pa brību (suuuun) Vajadzēja aizbraukt līdz Mangaļsalai.

p.s.s.s. Man patīk svinēt Latvijas dzimšanas dienas.

p.s.s.s.s. Neskatoties uz visu – esn eperos pa krīzi un biju sajūsmā.

Nu tad tā. Beidzot esmu izbrīvējusi laiku.

Dziesmiņa: karaļvalsts sirdes.

Foršākie  notikumi:

Baltinava, Madona, Rīga..hmm

Pastāstīšu tikai par šo nedēļu. Viss sākās ar to, ka 1dien vienos devos prom no skolas, paēdu pusdienas un devos uz autobusu. pirms četriem biju rīgā. Skrēju uz biroju. Savācām visu, ko vajadzēja un skrēju atpakaļ uz autobusu. Devāmies uz Baltinavu. Uz Baltinavu devāmies 5.5 h. Skatījāmies pa ceļam filmu. Šopaholiķes atzīšanās. Sakarīga. Man palika slikti un es aizgāju gulēt tālāk. Baltinavā ierodamies 10 min ātrāk. Esam nebrīdinātas un visu iedzīvi vēl neesam sakrāmējušas [datoru, segu, kurpes, bukletus, koferi un blā blā blā.] Šoferi mūs met laukā :/ izkāpjam tādas nekādas :/ Mūs sagaida Irēnas tante. Jauka tante. Viņa mūs aizved uz kojām, jeb internātu. Tur es iepazinos ar latgaļu laipnību. Uzņ’ma tik forši. I smaidīja, i gaļiņu atnesa, i kafiju i tēju, i papļāpāt vēlājās. Tik forši (sun)

Guļam. Pieceļamies kkādos pusastoņos. Šausmas, es knapi varu izkāpt no gultas. Zane nevar vispār. Labi. Esam gatavas un dodamies brokastīs. Jāiet ir uz skolu. 3 min attālumā. Mūs sagaida un aizved uz ēdamzāli. Jūtos kā padomju laikos. Tik forši (sun) Brokastīs – MANNĀ PUTRA AR IEVĀRIJUMU UN DESU MAIZE. Es tik ilgi nebiju ēdusi mannā putru. ņamma. Dodamies uz nodarbību.

Pirmo nodarbību vadām 11. klasei. Tēma: kontracepcija + STI. Viss forši. Puiši ir ļoti jauki.
Otrā nodarbība 12. klasei. Tēma: tā pati. Neviens nerunā, izņemot kkādu Jāni.
Trešo nodarbību vadu viena. 8. klase. Tēma: pubertāte. Tik forša klase.
Ceturtā nodarbība. Atkal vadu viena. 10. klase. Tēma: Kontracepcija un lēmums.  Neviens nerunā, izņemot Sandi.

Pēc nodarbībām ēdam launagu. Pankūkas ar upeņu zapti. ņammmmmma.

Tad dodamies atpakaļ uz internātu. Guļam. Čillojam. Kāds met ar pikām pa logu [āā'jā...iebraucot Baltinavā ir sniegs. Daudz.] ejam skatīties – wtf is going on? nekas. Redzam nāk trīs džeki. Un viņi nāk iekšā. Izliekamies, ka neko neiznām. Klauvē. Dodam atļauju. Runājamies. Pēc vakariņām sarunājam doties pastaigā.

Vakariņa.s Pusdienās kartupeļu biezenis ar biezpienu un marinētiem gurķīšiem. Vot šis ir virens no maniem mīļākajiem ēdieniem. Visi pilsētnieku ēdieni sūkā, salīdzinoši ar šo. Esmu piestūmusi guzu un dodos atpakaļ un kojām.

Spēlēju novusu ar mazo Arniju. [Viņš ir nācis no nelabvēlīgas ģimenes. Tik foršs puika] Atnāk puiši. Šoreiz veseli seši. Nonākam pie lēmuma, ka dosimies prom un mantas atstāsim pie Rolanda. Sapakojam mantas un dodamies. Pa dubļiem un lauku ceļiem. Ejam caur baznīcu. Es neemsu ticīga, bet viņi visi ir, tāpēc ejot gar baznīcas slieksni viņi apstājās un pārmet krustu. Man bija jādara tas pats. Es Atcerējos, ka nemāku pareizi mest. Panikas pārņemta tomēr atceros un viss izdodas, kā nākas. Bet vispār tā baznīca iedvesa bailes. Bija nakts. Milzīgs krusts pļavas vidū. Nakts. Kkur gaismas. Kā amerikāņu mūvijos. Esam nonākuši pie Rolanda. Sēžam un runājamies. Viņam ir divi zili papagaiļi. Spilgti zili. Mums vēl ir 3 stundas līdz autobusam. [viņā attiet 01:10] Tāpēc dodamies pastaigā pa Baltinavu. Tik foršs ciems. Viņiem ir pasts un frizētava, un solārijs, un sporta zāle, un kristīgā skola, un parks, un estrāde, un bīča laukumi, un pieci pārtikas veikali. Tik nav kino ;( Vot tie ir forši lauki. Centrā vēl ir kūts. Vasarā mēs braucam ciemos un guļam teltīs.

Pastaiga beigusies. Mums vēl ir divas stundas. Aizejam atpakaļ pie Rolanda. Vin”s mūs cienā ar samagonku. Par cik es nedzeru – es cenšos atsacīties. Es paostu un secinu, ka smird tā pat kā tā kandža, ko māte man atveda no Čehijas. Es izdzeru vienu 50nieku. Kā sasildīja kunģīti. Kapājam duraku. Pa pāriem. Mēs ar Rolandu bijām nepārspējami. 6 uzvaras no 8 spēlēm. Hāāā. Viņam ir foršs brālis Ilgvars. Un forši draugi. Edijs, Sandris utt. Dodamies prom. Uz labu ceļa kāju vēl vienu 50nieku kandžas. Kunģītī paliek atkal silti. Dodamies uz pieturu. Gaidam. Gaidam. Sagaidam. Atvadas utt. Gaidat mūs nākamvasar.

Rīgā esam 06:15. Visu nakti gulēju. Pilnīgi atrubījos.

06:32 vilciens uz Cēsīm. Skrienu pačurāt. Skrienu pakaļ hotdogam. Skrienu pēdējā brīdī uz vilcienam. Paspēju. kkur pie Čiekurkalna atrubos. Pamostos Ieriķos. Ieripoju Cēsīs. mazliet pirms deviņiem. Uz skolu varētu paspēt. Bet nēēē..nav spēka. nē ir, bet zinu, ka vēlāk nebūs. Eju uz māju un pretī nāk skolotāja. Izliekos, ka neredzu [īstenībā e spatieis nepamanīju. Tik pēdējā brīdī] Aizeju mājās. Sakārtojos. Eju gulēt. uzlieku modinātāju uz 14:30. Zvana modinātājs. Aizguļos. Pirms trijiem lecu ārā no gultas. Saģērbjos un skrienu uz centru. Esmu centrā – savācu materiālus. Dodos uz mājām.  Rīt uz Madonu.

Ceļos sešos no rīta. Ārā nenormāls sniegs. Tik forši.  Septiņos jābrauc uz Madonu. Braucu. esam divas pasažieres. Guļu.  Madonā esmu par pusstundu ātrāk kā paredzēts. Aizeju uz Rimčiku un nopērku šokolādi. Aizjeu uz pluspunktu un nopērku ZZ par 0.99 sant. Eju uz ģimnāziju. Es pazīstu Madonu – tāpēc domāju, ka nevajadzētu būt problēmām atrast MVĢ. Es sajaucu un atrodu Madonas 1. vsk. Prasu, kur ir MVĢ. Te pat lejā. Nu ja – tā jau domāju. Maza skola, bet tik forša. Viņiem ir pašiem savi skapīši, un formas tērpi un izremontētas telpas. Esmu par ātru. Gaidu 20 min.

Nodarbība 8. klasei. Tēma: Attiecības+higiēna. Liela klase. Bet laba.

Nodarbība 10. klasei. Tēma: Kontracepcija. Daudz puišu. Simpātisku puišu [p.s. viņi neizskatījās pēc 10. klases, bet vecāki]

Visu nobeidzu un dodos uz staciju. Stunda jāgaida. Nenormāli vajag čurāt.  Blakus ir maksas WC. Nēēēē…es neiešu. Es jau no rīta viņiem samaksāju 0.20 sant. par nieka pačurāšanu. nemaksāšu otrreiz. Viņiem vajadzēja dod dienas biļeti. Gaidu. Klausos Kristera mp3 un lasu Beigbederu [foršākais rakstnieks]. Sagaidu autobusu. Visi grūstās. Tā ir viena viņi sliktā īpašība un tā nodod, ka viņi ir no laukiem. Tā viņi ir forši cilvēki, bet ja jāstāv rindā – viņi kož un skrāpē. Esmu viena no pēdējām, kas iekāpj – bet es vienalga dabūju vietu priekšpēdejā rindā. Tik forši. Braucam. Šis bija sliktākais brauciens visā vēsturē. Ceļš ir pilnīgi līdzens, bet visa aizmugure lēkā kā trusis Lieldienās. Šoferis pusceļā apstājās un ietur pauzi. protams – visas durvis atstāj vaļā :/ fak. Ir vasara? Pagulēt nevaru, mp3 izlādējās. Tumsa, klusums. Man ir jāsteidzās. Pēc trim stundām esmu Ķengaragā. Pēc trīs ar pus stundām esmu birojā. Viss ir forši. Viss ir labi. Nododu atskaites utt.

Nokavēju pēdējo autobusu uz Cēsīm. Satieku Gvido. Sazvanu Zani. Ar Gvido sēžam Double Caffffffē. Tur neskan mūzika, jo esot saplīsusi. Mūs met ārā. Ārā ir aukstums. Viņš mani pavada. Viss ir forši. Viss ir jauki.

Eju pa Valdemāra ielu. Pēc deviņām min esot 3 trolejbuss. Negaidīšu, bet gan iešu ar kājām. kkur vēlāk trolejbuss mani noķers. Esmu vienu pieturu līdz dzīvoklim, kad trolejbuss pabrauc man garām. Flegma. Tagad sēžu un košļāju košļeni.

Skolā neemsu bijusi. Rīt laikam ar nebūšu. Rīt ir ballē. Un 13. piektdiena. Būs sarkanais paklājs arī. Woooohooo.

Ceļā esmu pavadījusi gandrīz 21 stundu četru dienu laikā. Tas gan ir riebīgi.

Visa nedēļas nogale vēl priekšā. Esmu priecīga.

Ceru, ka jūs arī. [Psaidaks ir mans mīļākais p0k3m0nZ]

Ārā laiks sūkā, bet ceru, ka tas jūs neietekmē. (sun)

Jauku vakaru.psyduck

p.s. es nepārlasīšu šo tekstu – tāpēc atvainojiet par ortogrāfijas un interpunkcijas kļudām.

Tiekamies vēlāk.

Un forši, ja kāds arī izlasīja.

Vakar bija putu balle. Putu, putu, putu balle.

Es jau nemaz nevēlējos uz viņu iet, bet atbraucot 6dien mājās, dažas stundas pirms nāvīgā pasākuma, uzzinu, ka esmu sarakstā un varu paķert vēl vienu cilvēku līdzi. Nu kkā žēl mest vējā divus ielūgumus. Sazinos ar Annu. Viņa ir ar mieru braukt no Rīgas un viss sarunāts, bet uzrodas mamma, kas neļauj. Eu..bet viņai tač ir 18 gadu. ? Es nekad nevaru izprast tādus vecākus :/ Viss atceļās. Es eju gulēt. Acis krīt ciet, jo neesmu normāli gulējusi pāris dienas. Guļot sazvanu Elzu – viņai mamma atļauj (party)

Sarunājam 22:30 satikties. Es visu noguļu. Beigās visu nācās sasteigt. Aizejam. Unm še Tev. Rinda plešas gandrīz pāri ielai. Rindā stāvam +/- pusstundu. Uzejam augšā. Zāle pustukša. Wooohooo.

Gaidām 00:00. Gaidām putas. Sagaidām. Jāāāā. Kāds mani iegrūž tajās un izgrūž. Kāds man sejā iebāž putu kaudzi, kāds aiztiek manas krūtis. Wooohooo. Turpinam ballēties. Viss ir forši. Otrā putu sērija. Atkārtojas tas pats scenārijs. Trešā putu sērija. Cenšos nemanāmi izslīdēt no zāles, bet man uzgrūžas divi tēviņi un aplipina mani ar putām. Pie ceturtās un piektās sērijas man bija vienalga. Sāku domāt kāpēc uzvilku krūšturi bez lencītēm. Un baltas bikses [tgd viņas ir brūnas].

Mums ar Dārtu jau ir izveidojies tāds rituāls [Dārta?]  - tad, kad ir jādejo,bet mēs gribam izārdīties un izcelties – mēs tēlojam, ka esam sarijušās ripas va sapīpējušās zāli [atkarīgs no mūzikas]. Visforšāk ir tad, kad esam sarijušās ripas, jo pēc divu stundu ripu rīšanas  Tev patiešām liekas, ka esi sarijies. Sajūtas vienmēr ir foršas. Tā mēs tur arī dancojām. Ik pa laikam kāds Tev uzmācīgi smērē virsū putas.

Uz pasākuma beigām es sāku tikt iemūžināta kāda puiša kamerā.  Nesaprotu kāpēc. Aizgāju un pajautāju – Tu mani filmē? Nē? A tur neko nevar redzēt? Nevar? Nedari vairs tā.

Ā jā. Ar balsi man ar tā pašvaki tagad. Par sprandu vispār nerunāsim. Un drēbes?  Ko, lai es velku rīt uz skolu? Mati ir pilni ar smiltīm.  Un vēl man sāp sāni. Neizskaidrojami, bet fakts.

Vispār jau es tādu mūziku tik bieži neklausos. Nu neklausos ikdienā. Jau tur pēc divām stundām tā man sāka krist uz nerviem, bet tā bija graujoša ballīte šā vai tā. Lai arī es biju gaidījusi, ko labāku – priekš LV šitas bija woahhh. Bet ballllllīīītēēē. Just like a drug.

05:00 – esmu mājās un mēģinu tikt galā ar sekām. Es knapi varu iekāpt dušā. Varbūt gulēt tur pat?

13:00 – izrāpjos no gultas. Ārā ir pavasaris. Es dzeru kafiju un čilloju pie 80`tajiem. Kkad vēlāk iemetīšu kādas bildes.

DJ Chuckie vs LMFAO – Let The Bass Kick In Miami Bitch.mp3 foam

Esmu tikusi pat pie interneta. Un secināju, ko ļoti svarīgu.  Neesot virtuālajā vidē – es nokavēju ļoti daudz ziņas. [vienkārši arī pie TV man tagad nesanāk būt]

Kas tas par bullšitu – par meteorītu? Es tikko nomainīju LMT tīklu uz TELE 2 tīklu. Prieks, kur tu rodies.

Vēl kas. Es šodien redzēju to vīrieti, kurš rāpās Vanšiniekā. Pareizāk sakot – es redzēju sastrēgumus, pažarnieku mašīnas un pašu Vanšu tiltu. Man bija vienalga, jo man galvenais bija tikt pāri Akmens tiltam.  Bet iemesls bija burvīgs tam puikam - ES VĒLĒJOS APSKATĪT RĪGU.

Jautājums. Kāpēc Polijā visi lauki ir nosēti ar sīpoliem, ābeļu dārziem? Kāpēc Latvijā nav? Kāpēc poļi to visu ved uz Latviju? Kāpēc latvieši neaudzē neko paši tādā apmērā?

Vēl kas..vakar mī bija šocēna. Es satiku Miku [pareizi akuzatīvā ir, ja vārds ir Mikus?]. Viņš bija ļoti gudrs un brīnišķīgs.  Es ar vņu varētu parunāties vēl vienu reizi. Kā minimums.  Un mēs secinājām to, ka viss ir tendēts uz aprobežotību, bet visas dzīves jēga ir mīlestība. Zelta secinājums.

Tagad esmu Jūrmalā. Dzērām vīnu un pļāpājām. Kā jau trīs sievietes un viena mazā, jaukā meitenīte.

Šī nedēļā ir..hmm.. jauna.

Shut Up And Sleep With Me.mp3

No rīta, kā vienmēr, kavēju skolu. Eju..mierīgi. Čilloju un baudu rītu..tā sajūta patiesi ir laba. Eju un kāds no aizmugures sāk skriet. Skrien un saka labdien [08:10 no rīta]. Es paskatos – mazs jauks skuķēns ar rozā Dambo mugursomu un bez viena priekšējā zobiņa.
Viņa man pēkšņi saka:”Jāskrien uz sportu! Es jau kavēju”.
Es:”Skrien, skrien”.
Viņa:”Cikos sākas stunda?”
Es:”Gan jau ka 08:10.”
Viņa:”A cik tagad ir?”
Es:”Gandrīz jau 08:10″
Viņa:”Ak, es jau kavēju!”

Smaids pa visu seju.

Pēcpusdienā braucu uz Rīgu. Satiku Skrulli. Visu ceļu runājām par kontaktiem, par draugiem, par ballītēm utt. Sākumā likās, ka nebūs par ko runāt. Kad būs ballīte?

Bet tātad – pats galvenais. Šodien bija kaut kas līdzīgs lekcijai par Sevis Iepazīšanu. Tika runāts gan par vīriešu dzimumorgāniem, gan par sieviešu. Un es secināju, ka vīrietim var būt milzīgas problēmas ar savām intīmajām daļām. Vēl briesmīgākas, kā sievietēm. Lūdzu – sargiet savus sēkliniekus! Nelecat ūdenī bez apenēm, neskrienat pliki, rūpīgi mazgājaties [vēl aizprojām nemāku pavēles izteiksmi] utt. [sīkāka info pie manis vai LaMSA biedriem]
Pa sieviešu dzimumorgāniem ar runājām, bet tur nebija nekas tāds, ko īsti nezinātu. Tik dažādus interesantus stāstus uzzināju. Piemēram, kā atgadījums par svecītēm. Sievietei ir pamatīgas problēmas ar vesleību tur lejā. Viņa ir stāvoklī, bet smird pa gabalu. Tiek mēģināts viss – svecītes, terapjas utt. Nekas nepalīdz. Beigās ārsts jautā:”Kā jūs liekat svecītes?
” Viņa:”Nu kā – vienkārši paņemu un ielieku.” Izrādās, ka viņa bija visu to likusi iekšā ar visu iepakojumu. Vhēēē :/

Vēl viens svarīgs jaunums. Gribi apdolbīties pa lēto? Nelietojot zāli, nešņaucot, nedzerot, neņuhājot utt.? Izmēģini šādu recepti:

  1. Paņem izskuj galvā laukumu 4kvadrātcm apmērā [īpaši gudrajiem prātiem 2x2 cm]
  2. Paņem acetonu. Un vates tamponu.
  3. Piesūcini vati ar acetonu.
  4. Un uzliec to uz izskūtā pleķa.

Nepaies ilgs laiks, kad apdolbīsies. Nopietni.

Ja Tev būs mati – tas nenostrādās, jo mati to visu aiztur.

Understand?

Vēl kas. Braucot mājās kkur netālu no manis sēdēja divas meitenes. Tas bija vāks. Viņa svisu laiku runāja [labi - tas vēl nekas], bet viņas runāja par MĀCĪBĀM. Visu laiku. Par vāciešiem, Hitleru, revolūciju, arheoloģiju, mācību grāmatām, lektoriem, sesijām un atkal visu no sākuma. Ā..kkur beigās iestarpināja runu par debatēm. Woohooo. WHERE IS YOUR LIFE?

Un vsipār ārā ir burvīgs laiks. Nelīst. Ir mazliet migla. Silts. ļoooti. Kluss un mierīgs. Kā rudenī.

XQfuetVtew7fcZNJzk

Pa šodienu. Secināju divas lietas.

1. Es ilgi nebiju dejojusi. Tiešām. Šodien es atradu tam laiku. 3 h. Biju pilnīgi slapja. Biju pārāk nolgojusies pēc tā. Un tā sajūta..tā sajūta ir tik laba. Kaifs..kaifs..kaifs. Dejojot mājās esmu salauzusi jau vienu galdu, dīvānam salauzusi atsperi vienā vietā, saplēsusi vāzi. Bet es to nekad neesmu nožēlojusi. Tas bieži vien ir daudz labāks par visām citām lietām.

2. Esmu atkarīga. No kā? No ēdiena. Es tagad jūtos briesmīgi un tas ir tikai tāpēc, ka esmu atkal pārēdusies. Es ēdu visu laiku. No rīta, pa dienu un vakarā. [āā nē..naktī gan es neēdu] Es ēdu daudz. Ēdu tik ilgi kamēr vairs nevaru. Tā, ka es stenu un pūšu. Tomēr es ieēdīšu vēl, ja man piedāvās vai būs kaut kas uztaisīts. Es mīlu ēst. Bet pēc tam es nejūtos labi.  Tā ir atkarība un es nezinu kā, lai es ar to cīnos. Ēšana man vairs nesagādā tik bieži baudu. Tas ir gandrīz kā ar narkotikām. Pat tagad es ēdu. Jau ceturto augļu groziņu.

Labi. Grēksūdze izsūdzēta.

Today was..hmm…nasing spešl.                                                            istock_candydinner

Līst jau kādu mēnesi no vietas [ja ne vēl vairāk].

Auzas.

vismaz kaut kas sirdi kustinošs. —>  go-go

/The Gossip – Heavy Cross/

Man, bez īpašām problēmam, izdevās pārliecināt Jāni P., ka esmu lesbiete. Viņš tā domā vēl šobrīd. Bet vienalga viņš man mēģināja sist kkādu kanti, jo pateicu, ka reizēm man patīk puiši.

Bet vakar ar Dāvi un Jāni sēdējām Pankūkās un runājām. Par ko? Par to, ko mēdz runāt ziedieši. Ārkārtīgi daudz par seksu, par pirmajām attiecībām, par nevainību, par gejiem, par lesbietēm, par attiecībām, par to kā meitenei pirmo reizi padarīt nesāpīgāku utt. Un mēs smejamies, pārējie ja vārētu – klausītos un domātu, ka esam ķerti. Bet kāpēc mums tas liekas normāli, mums nav aizspriedumu? Kāpēc mums sarunas par TO liekas tas pats kā sarunas par pienu un maizi, par TV programmu utt.? Kāpēc pārējiem tas liekas nepieņemami, aizspriedumaini? Kāpēc viņi mulst, sarkst un rausta valdou, kad par to runā?

Es to neizpratīšu, jo ar mani tā nekad nav bijis.

Vakarā braucu mājās. Sēdēju vilcienā un apsēdos visiem pretim.Visi sēdēja ar skatu uz Cēsu pusi, bet es apsēdos ar skatu uz Rīgu. Un apsēdos pretim puisim, kuram es blenzu virsū gandrīz visu ceļu. Uzkrītoši, bez kauna apziņas. Viņš mulsa. Tas man sagādāja vēl lielāku prieku. Beigās es aplauzos. Kkur pie Ieriķiem viņš sāka blenzt pretim. Loģiski, ka es samulsu. Bet mēs abi turpinājām smaidīt un skatīties. Beigās sākām arī runāt. Un izrādās, ka Latvija ir pārāk maza. Pārāk maza.

Atbraucot aizgāju pie pokerpuišiem. Woohooo. apmēram 8 puiši un es viena. Mēs nevarējām dabūt meitenes.  tuvojoties rītam – viņi arī sāka runāt par TO. Man nebija, ko teikt, jo man nāca miegs. Piecos es jau gulēju.

Labrīt.!

Mokošais jautājums.                                                                       hitch

Tagad braukt uz Liepāju ar stopiem?

Kā, lai tieku tagad uz Rīgu, lai apsveiktu Rolandu?

Rīt vēl jābūt Siguldā?

Paskaties, kas ārā ir pa laiku?

Vāks.

Līst, bez maz vai vētra, auksts ūtētē. Nav divu domu – pirmā doma – pasaules gals drīz būs klāt.

A kad?

Nu viena versija ir par maijiem un to aizvēsturisko kalendāru. Tas bija kkad sen atpakaļ, ka neviens vēl pat nemācēja lasīt, knapi mācēja runāt. Bet nu neviens neapstrīd to, ka viņi bija gudri, jo viss līdz šim vairāk vai mazāk ir sakritis. Gan mēness aptumsumi utt. Tāpēc pasaules gals būšot 2012. gadā ap Ziemīšiem. Tad beidzas viņu dienuskaitis. Traki. Es nezinu, ko darīt, jo tas tač ir strupceļš.

ček dis aut –

Nu nākamā versija ir par kkādu mistisko planētu X, jeb NIBIR. Tas ir kaut kāds brūns kleksis visumā, kas strauji tuvojas mūsu mātei Zemei un ir gatavs mūs iznīcināt. Un šeit Brūss Villis nelīdzēs, arī Bens Afleksnē. Bet šī planēta ir svarīga ar to, ka vina jau ir atklāta sen un raisa pamatīgas bažas  USAešiem un pārējiem primātiem, bet, ko ta mēs. Mūsu lielākais teleskops mitinās Baldonē un ir gandrīz nulle salīdiznājumā Mauna Kea. Gaidam mistisko planētu X.

I3č3k0Zim šito :

Bet pēc urantiešiem un mīļās Skaidrītes tantes vārdiem vispār mati ceļās stāvus. Viņi saka: “/../2012. gadā noslēdzas kosmisko enerģiju plūsmas jaudas palielināšanās un šobrīd, ik pa brīdim pastiprināto enerģiju plūsma, tad būs sasniegusi maksimumu.” Un viņi sev uzdod arī jautājumu: “/../ āriešus nomaina jaunās  - 6 rases apziņas nesēji jeb indigo. Šobrīd straujā tempā dzimst šīs enerģijas sargātāji. Vai jūs domājat, ka Radītājs būtu izveidojis plānu tā, ka dzimst jaunā rase un tūlīt pat notiek pasaules bojā eja kopā ar jauno rasi?/

Ai..bet šitie ir tik daži pieņēmumi. Dižie lielie prāti sola pasaules galu katru gadu.

2009. gads – kauja pie Armagedona – kauja bez uzvarētājiem
2010. gads – naftas krājumu izbeigšanās. Un karš par derīgajiem izrakteņiem. + vēl galējā klimata kataklizma.
2012. gads – indigo bērni pārņem pasauli un pasaulē 0.5% varbūt izdzīvos. un maiji izbeidz savu kalendāru utt.
2013. gads – Reganarjoks – pēdējā pasaules kauja.
2014. gads- putekļu mākonis, ka noslaucīs visu uz zemes.
2015. gads – Indiešiem ar izrādās ir kalendārs un tam aprit 9576 gadu cikls. Mēs tač zinām, ko tas nozīmē.
2016. gads –  visu pārklās izkusušo polāro ledāju radītie milzu plūdi.
2017. gads – Nostardamus paziņo atomkaru.
2018. gads – viņš atkal paziņo atomkaru.
2019. gads – Zeme sadursies ar asteorīdu.
2020. gads – balstoties uz Jāņa Zeltamutes pareģojumiem – Zeme ies bojā – tā aprēķinājis ģeniālais Īzaks Ņūtons.

/šitas ņemts no dzeltenās preses – kasjauns.lv/

Ā..un vēl jau pasaules gals ir solīts arī Bībelē un to ir pareģojuši arī visādas Vangas un Pāvelu pasugas.

Jauku jums vakaru. Rīt ir jauna diena. Laikam.

Mamma: Tomij, nedari vairs tā.
Es: Kas? Ko viņš izdarīja?
Mamma: Ar roku trina dzēšgumiju.

[mēs ar brāli vārtamies pa grīdu :D]

/Izrādās, ka viņš vnk bija ar dzēšgumiju sev dzēsis roku un izdzēsis to līdz asinīm. Nu kā jau kojās mēdz darīt./

Un tagad TOP 10 prežu reklāmas. Tās ir domātas tieši šādiem, mierīgiem un jaukiem, 7dienas vakariem.

[Patiesība ir tāda, ka šonedēļ tika ļoti daudz apspriesti prezervatīvi.]

p.s. šie video nav sakārtoti pēc foršākuma pakāpes kārtas.  Nejauša kārtība.

1. Man jau liekas, ka viena no labākajām.

2. Kaut kas supergaršīgs laikam :D

3. Latvijā 80% aptaujāto atzina, ka tumšā šokolāde viņiem asociējas ar kaisli.

4. Tāpēc labāk ir dzīvot privātmājā.

5.  Es bērnībā arī nespēlējos ar lellēm.

6. Superprezis

7. Zviedri arī nodarbojas ar seksu?

8.  Velti izniekots prezis.

9.  Vienkārši sirsnīga reklāma.

10. Aktīvs mammuks.

Un vienkārši stulbi jauka reklāma.

[♥] <— re, kas te

You can tell by the wind
By fresh cut wood
All stacked to dry
That autumn’s here
And it makes you sad

Autumn’s here
It’s ok if you want to cry..

Ārā ir nežēlīgs laiks. Nu īstenībā jau nav tik traki. Pūš tikai vējš, līst un ir mazliet auksts.

Bet zini, cik skaists ir brīdis, kad Tu bauc tumsā pa šoseju Valmiera-Cēsis, apkārt ir koki un no tiem krīt lapas. Viena..divas…desmit..un vēl tik pat. Un ne jau parastas, bet gan oranžas un dzeltenas…un tās visas uz piķa melna asfalta. Un kā līst lietus. Uz mašīnas loga. Un skan kkāda mūzika, kuru tu neatceries, bet dzirdēji un Tu klausies sarunās. Es pati gan nerunāju, jo nejutu pēc tā vajadzību. Bija labi taču tā patās.

Par ko tika runāts? Par degradāciju un par to kā jātin makšķere.

Ar ko? Ar Mārci.

atskaņojam šo gara darbu.

Un ārā ir pilnmēness.

Jā…ir 6diena. Tūlīt, tūlīt būs 7diena. Es sēžu mājās un nedaru neko tādu par, ko citi mani varētu apskaust. Es klausos Rolling Stones – Streets Of Love.mp3, nonstopā klikšķiņu peli, graužu burkānus, pa vidam dzeru pienu, domāju par sevi un citiem. Un tomēr, es esmu tik pateicīga un apmierināta ar šo vakaru. Man nekur nav jāskrien, nav jāraizējās, ko vilkt mugurā uz ballīti, nav jāsēž pie spoguļa un pusstundu jāliek meikaps, nav jādomā, ko šovakar dzeršu, nav jauztraucas par laikapstākļiem un blā blā blā.

2822113e094d00e8

Un es domāju. Domāju par to, cik ļoti vēlos skūpstīties. Tieši tagad..Vienalga kur. Bet labāk tomēr iekšā – siltumā..uz grīdas vai gultā..vai uz galda..vai vienkārši stāvot kājās – tam gan nav nozīmes. Es tikai vēlos skūpstīties.

Es vakar biju franču kafejnīcā pie Filipa. Mēs klausījāmies saksofonu. [kad viņi aizgāja - tad franču mūziku], mēs dzērām vīnu un ēdām kūku. Mēs runājām un ārā lija. Un ar mums runāja Valdis Atāls. Viņš bija vulgārs, atklāts un viņš neliekuļoja.

Es atnācu mājās ar kartona lapu, kurā bija rakstīts šis tas.

/Par mīlestību protams/

Velti Tu meklē dzīves jēgu, ja nemīli.

Cilvēks jauc mīlestību ar kaisli.

Es Tevi nepazīstu, bet mīlestība Tavā sejā pazīst manu mīlestību.

The most beautiful season is love.

You cannot hide love.


Es nenoliegšu..esmu iemīlējusies, bet ne ilgstoši. Bet, tomēr patīkami. Tas ir iemesls svinībām? Jāāāāā, jo mums ir jāsvin katra diena. Nu vismaz man. Es tūlīt sākšu svinēt 7dienu. Kā? Aiziešu pakaļ jaunam burkānam. Uzlikšu Daniel Marriweather – Impossible.mp3 un čillošu tālāk.

Ir pilnmēnes – tāpēc šī nakts būs ražīga, gan man, gan citiem. Man pilnmēnes laikā vienmēr paliek gultā karsti un rādās murgi/sapņi – tāpēc man laikam tik ļoti patīk nakts.

Laikam jaaiziet pastaigāties ārā. Gulta pagaidīs.

Džoanna


Hmm…vai prostitūcija/eskorta serviss ir darbs?

kkur virtuālajā pasaulē uzgāju eskortameitene.lv – medusmaize porņiku apmātajiem večiem un brīvi domājošajiem indivīdiem, bet kā sāls brūcē – penšiem un cilvēkiem, kuri nesaprot, negrib saprast, neizprot prostitūciju.

Meitene/sieviete/jaunkundze/kundze raksta par sevi, par savu DARBU, par dzīvi, par meliem, par seksu, par vīriešiem, par sūkāšanu, par apmatojumu, naudu, baudu, riebumu un dzīvi – viņasprāt, labāku kā vairumam pelēkās masas.

Lai arī tiekot jau līdz otrajai nodaļai, nevarēju saprast kā var tik korekti, gramatiski [+/-] un ieinteresēti rakstīt, tomēr visu cieņu – teksts ir interesants un saistošs. Un šoreiz nav nozīmes tam, vai tie ir meli, vai tas ir kāds projekts, vai tā ir patiesība. Galvenais, kā tā ir.. ka tā notiek.

prostitute1-291x300




Ka lielākā daļa patiesi izvēlas šo darbu brīvprātīgi, viņas negrasās pagaidām no tā atteikties, viņas to dara naudas dēļ, viņas negūst baudu un, ka arī viņas gaida lielo lovi.


Un viņas nesaprot kāpēc tas nav oficiāls darbs, kāpēc šīs darba stundas neskaitīs pie viņu pensijām, kāpēc sabiedrība viņas nekad nepieņems.  Jo sabiedrība viņas uztver tikai kā maukas, kuces un blowjob darītājas.


Jā..viņas ir gan nimfomānes, gan nav..viņas ir spiestas to darīt, gan nav..viņas gūst baudu, gan negūst. Viņas ir dažādas – tomēr reizē tik vienādas – sabiedrībā atstumtas, sieviešu nīstas un meles.


Tomēr viņām ir viss, ko viņas kāro. Tu vari pelnīt minimālo mēnešalgu 180 ls mēnesī mazgājot grīdas, tīrot podus, slaukot ielas, strādājot par kasieri utt. Tu strādā 5-8h dienā. Un tev ir jābūt pateicīgai par to, ka tu strādā un saņem iztikas minimumu. Tu iespējams nemaz nevari savilkt galus kopā. Tu no dzīves negūsti baudu. Bet ko dara viņa? Viņa strādā, kad grib. Trīs stundas dienā..varbūt četras, varbūt tik vienu. Un viņa dienā nopelna to, ko tu visa mēneša garumā. Viņa lasa grāmatas, apmeklē pasākumus, iet uz skaistumkopšanas salonu, pērk smaržas un rotas – viņa bauda dzīvi. Un tas viss tikai par pāris drāzieniem, laizieniem, sitieniem, blowjobiem utt. Viņai tas liekas pašsaprotami – tagad tas ir normāli, un viņa nesteidzas nekur iet prom.


Un tāpēc..vai Tev ir tiesības viņu vainot, aizvaiHnot, noniecināt un nopelt?


Ha…varbūt tu pati esi mauka [arī uz vīriešiem]? Dzīve tevi drāž, bet tu pat to neredzi [vai arī vienkārši nevēlies redzēt].

Hmm..vai prostitūcija/eskorta serviss ir darbs?
kkur virtuālajā pasaulē uzgāju eskortameitene.lv – medusmaize porņiku apmātajiem večiem un brīvi domājošajiem indivīdiem, bet kā sāls brūcē – penšiem un cilvēkiem, kuri nesaport un neizprot prostitūciju.
Meitene/sieviete/jaunkundze/kundze raksta par sevi, par savu DARBU, par dzīvi, par meliem, par seksu, par vīriešiem, par sūkāšanu, par apmatojumu, naudu, baudu, riebumu un dzīvi – viņasprāt, labāku kā vairumam pelēkās masas.
Lai arī tiekot jau līdz otrajai nodaļai, nevarēju saprast kā var tik korekti, gramatiski [+/-] un ieinteresēti rakstīt, tomēr visu cieņu – teksts ir interesants un saistošs. Un šoreiz nav nozīmes tam, vai tie ir meli, vai tas ir kāds projekts, vai tā ir patiesība. Galvenais, kā tā ir..ka tā notiek.
Ka lielākā daļa patiesi izvēlas šo darbu brīvprātīgi, viņas negrasās pagaidām no tā atteikties, viņas to dara naudas dēļ, viņas negūst baudu un, ka arī viņas gaida lielo lovi.
Un viņas nesaprot kāpēc tas nav oficiāls darbs, kāpēc šīs darba stundas neskaitīs pie viņu pensijām, kāpēc sabiedrība viņas nekad nepieņems.  Jo sabiedrība viņas uztver tikai kā maukas, kuces un blowjob darītājas.
Jā..viņas ir gan nimfomānes, gan nav..viņas ir spiestas to darīt, gan nav..viņas gūst baudu, gan negūst. Viņas ir dažādas – tomēr reizē tik vienādas – sabiedrībā atstumtas, sieviešu nīstas un meles.
Tomēr viņām ir viss, ko viņas kāro. Tu vari pelnīt minimālo mēnešalgu 180 ls mēnesī mazgājot grīdas, tīrot podus, slaukot ielas, strādājot par kasieri utt. Tu strādā 5-8h dienā. Un tev ir jābūt pateicīgai par to, ka tu strādā un saņem iztikas minimumu. Tu iespējams nemaz nevari savilkt galus kopā. Tu no dzīves negūsti baudu. Bet ko dara viņa? Viņa strādā, kad grib. Trīs stundas dienā..varbūt četras, varbūt tik vienu. Un viņa dienā nopelna to, ko tu visa mēneša garumā. Viņa lasa grāmatas, apmeklē pasākumus, iet uz skaistumkopšanas salonu, pērk smaržas un rotas – viņa bauda dzīvi. Un tas viss tikai par pāris drāzieniem, laizieniem, stieniem, blowjobiem utt. Viņai tas liekas pašsaprotami – tagad tas ir normāli, un viņa nesteidzas nekur iet prom.
Un tāpēc..vai Tev ir tiesības viņu vainot, aizvainot, noniecināt un nopelt?
Ha…varbūt tu pati esi mauka [arī uz vīriešiem]? Dzīve tevi drāž, bet tu pat to neredzi [vai arī vienkārši nevēlies redz

Nekas tagad nebūtu labāks par to kā dejot augstpapēžu kurpēs līdz bezspēkam vai arī nodarboties ar kaislīgu seksu uz grīdas. hmm..varbūt vīns pie vainas?

uzliekam šito.

Un tā, cik ļoti Tavas darbības iet roku rokā ar domām? Vai tad, kad Tu gribi seksu – Tu to dabūj? Ko dari tad, kad gribi vienkārši piedzerties? Vai Tu vienmēr atzīsties, ka esi iemīlējies, ja patiešām tāds esi?

Bet jā..padomā, cik labi tas būtu.

un tagad iedomājies tādu dzīvi.

Tev ir aizraujoša dzīve. Sekss brīžos, kad Tu to vēlies, ballītes līdz bezspēkam, laimes sajūta, ko dod alkohols, dejas..dejas un vēlreiz dejas, skūpsti – kaislīgi..maigi uttttt, UFC kapāšana 4dienas vakaros, sarkanvīns 7dienas vakaros, izbļaustīt balsi hokeja spēlēs, un atkal sekss – tik šoreiz gultā, un atkal dejas, un vakari kopā ar draugiem un drāžšanās ar mašīnu ar 140 km/h. wooohooo.

es pieminu pārāk daudz seksa? Atvainojiet. Tāds noteikti bija mans mēŗkis.170008_f260

Vienkārši es vēlējos parunāt par to, ka tagad cilvēki ir pārāk pasīvi, liekulīgi un dzīvi nemīloši. Liela daļa no viņiem tomēr saka, ka bauda dzīvi katru sekundi; ka saka visu, ko domā; ka dara visu, kas ienāk prātā. Ai, meļi viņi ir. Viņiem patīk izlikties labākiem un aizraujošākiem. Ha – Tu vienkārši sūkā dzīvei, bet viņa no baudas lokās.

Labi. veiksmi jums visiem. Es eju lūkoties, kur varu krist iemīlēšanās. I just wanna say – I`m goin` to fall in love. Searching for more passion. (sun)

..un vairāk kaisles un brīvības jūsu dzīvēs lūdzu (rock)

Citāts no sportacentrs.com basketball-funny-graphic[jeb vecā esports.lv]
“/../Kristaps Valters diskvalificēts uz trijiem gadiem, Armands Šķēle uz diviem gadiem, bet Kasparam Bērziņam, Andrim Biedriņam un Kasparam Kambalam sods piespriests uz vienu gadu nosacīti.”

Pirmo reizi, manurpāt, Latvija [lasīt LBS] ir pastāvējuši par savu. Hūti nost. Es zināju, ka būs kkādas sankcijas, BET, ne tik LIELAS. Tač neviens no tiem diviem nāpšļiem nevēlēsies atgriezties izlasē. Par pārējiem ar vēl nav droši. Kambala tikko iesildījies, sadevis jau pa muti un še tev – viens gads nosacīti, gandrīz kā ķurķī.

Bet bez viņiem jau viegli ar nebūs. Esi sveicināta B grupa 

Kristapiņš bija mans elks jau kādus pēdējos septiņus gadus, bet nu laikam vairs tomēr nebūs :/ Sports ir darbs, līdzjūtēji ir Tavi klienti. Tāds pohujisms nekur neiederās. 

hmm…bet es vienalga šokā, ka LBS izdarīja kko tik radikālu.

Tātad – man jāsaka LIELS paldies komandai, kura palīdzēja un sagatavoja šīs dienas čekpointu :)

Viss sākās ar to, ka mums vajadzēja pasākumu, jo mums vnk viņu vajadzēja. Lēmums: 22. septembrī ir Starptautiskā diena bez auto. Otrs lēmums: rīkosim velo čekpointu.

Sacīts darīts. Uzčinījām plakātus, uztaisījām paziņojumus utt :) Rezultāts pēc piecām dienām – gandrīz piecas komandas. Galīgi sux.  Atlikusi vēl vesela viena diena, lai vērstu kko par labu. Atkārtojam ziņojumu un jā – komandas rodas kā sēnes pēc lietus. [Latvieši tā vnm dara - vilcina līdz pēdējam brīdim]. Pasākuma dienā ir dabūtas veselas +/- 12 komandas. Uz pasākumu ierodas 14. Vot tas bija amazing. Uz ko tādu nemaz necerējām. Mazliet pāri 40 cilvēkiem, tik pat velosipēdu. Sagaidam, iedodam parakstīt noteikumu lapu, kurā ietilpst, ka līdzi jābūt vilnas zeķēm, pumpim, ķiverēm utt. Nevienam, manuprāt, nekas tāds nebija. Bet tās ir tikai just for fun formalitātes.

Sākam sacensības. Sasaucam. Iedodam puzlītes. Saliekam. Saņemam kartes un dodamies ceļā. Laiks apmēram pusotra stunda. Pēc stundas un 10 min ierodas pirmā komanda. Vov. Koka komandai ir veseli 17 punkti no 18 maksimālajiem. Viņi nevarēja dabūt penšus [viens no papilduzdevumiem bija, ka jānofotogrāfējas kopā ar diviem pensionāriem]. Viņi dodas penšu meklējumos. Ierodas arī nākamā komanda. Laikam uzvarētāji. Bravo siškalapi [or smth like that]. Un viņiem pat ir sēne un penši un viņi pat ir uztaisījuši bildi aptiekā.

Tad sāk rasties arī pārējās. Aplausi visiem. Jūs bijāt jauki. Ungurs pat atnes mežonīgi saplosītu sēni.

summējot kopā punktus spēlējam enerdžaizerus. Masējam viens otru, tēlojam zirgus un bučojam dibenus un kreisās paduses.

Apbalvošana.

godpilnā

Rabbit_riding_a_bicycle_by_harveyjames

1. vieta –  Mazīnie Šiškalapi [or smth like that] – Sabīne, Karīna, Skobis un Henrijs.

2. vieta – Rubenis Crew – Kristaps T., Edgars, Mārcis un komandas garīgā dvēsele

Arnolds.

3. vieta – Koka komanda – Dainis, Čiris un Jurģis.

Nu jā. Paldies jums par šo vakaru. Priecājos, ka nebijāt no cukura ū tē tē.

Un jā – cēsinieki ir aktīvi. Un tas ir neglābjami forši. :)

rock u baby (rock)

āāā jāā..svinam to, ka šodien oficiāli kļuvu par skolas padomes iekšlietu ministri (double_rock)

Apollo.lv publicējis šādu rakstu.

Kāpēc labi nebūt sievietei!


1. Neviens no mums nebūs māte varone.
2. Mums nav attaisnojoša iemesla, kāpēc mēnesī četras dienas būt sliktā garastāvoklī un izturēties neciešami.
3. Mums nav mokošās izvēles, ko vilkt — svārkus vai bikses.
4. Mums naktī, tumšā ieliņā neviens nedzīsies pakaļ ar saucienu: «Meitenīt, meitenīt, iedodiet telefona numuriņu!»
5. Mums nedraud izvarošana.
6. Mums ir mazāk mīkstu vietu, un nav jāuztraucas, ka kāds tieši mīkstajā vietā gribēs iekniebt, ja nu vienīgi geju bārā.
7. Mums nav jāskuj paduses.
8. Nav jādepilē bikini zona.
9. Mēs vispār varam neskūties.
10. No dīvainā ieraduma katru dienu nēsāt biksīšu ieliktnīšus esam atvadījušies jau bērnībā.
11. Esam pārliecināti, ka «Tampax» ir «Snikera» paveids.
12. Mēs ekonomējam šampūnu, mazgājot matus. Izņēmumi ir skinhedi (nav ko mazgāt) vai hipiji (nemazgā principā).
13. Mēs nestaigājam augstpapēžu kurpēs, un mūsu apaviem nelūst papēži.
14. Uziris valdziņš jaunajām zeķbiksēm mums nav traģēdija.
15. Mēs nelakojam nagus.
16. Nekrāsojam skropstas.
17. Un lūpas.
18. Astoņu gadu vecumā mums ausīs nedur caurumus, bet 18 gados neduram caurumus nabā.
19. Skolā mums neaizliedz lietot kosmētiku.
20. Neviens neuzmana mūsu svārku garumu.
21. Mēs nenēsājam matu lentes.
22. Mūs nerausta aiz bizēm.
23. Dzimumbrieduma laikā mums nav freidisko kompleksu.
24. Mums neaug krūtis. Ja nu vienīgi situācijā, kad pārmērīgi lietojam treknus ēdienus. Tad mums aug arī vēders.
25. Mēs nevaram palikt stāvoklī.
26. Mums nav jaunavības plēves. Tāpēc nevainības zaudēšana mums ir psiholoģisks, nevis fizioloģisks process. Un kurš to psiholoģiju var ieraudzīt?
27. Mums vieglāk sasniegt orgasmu. Izņēmums — romantiska iepazīšanās ballītē ar bagātīgu noplūdi.
28. Mums nav spirāles, lai izsargātos no grūtniecības, un nav arī raižu, ka tā nepiemērotā brīdī izkritīs.
29. Visi daudzie izsargāšanās līdzekļi, kurus lieto sievietes, mūsos nevieš ne mazāko uzticību. Toties tas vienīgais līdzeklis, kuru izmantojam mēs, ir uzticams kā «kalašņikovs».
30. Mums nav obligāti jāapprecas līdz 25 gadu vecumam.
31. Mums vispār nav jāiziet pie vīra.
32. Nevienu no mums nekad nesauks par vecmeitu.
33. Darba intervijā krūtis–viduklis–gurni nav būtiski.
34. Mēs nestrādājam par «meitenēm pēc izsaukuma».
35. Lai dabūtu algas pielikumu, mums bosam nav jāplikšķina ar acīm.
36. Un mums ar bosu nav jānodarbojas ar seksu viņa kabinetā uz ādas dīvāna.
37. Mēs nemaz neciešam no vīriešu šovinisma, jo tam nemaz neticam.
38. Tā paša iemesla dēļ mēs neciešam arī no feminisma.
39. Krunkas mūs neuztrauc. Tāpat kā rētas, tās mūs tikai rotā. Katrā ziņā tā domā sabiedrība.
40. Sirmums mūs rotā. Arī sabiedrisks viedoklis. (Plikpaurība mūs nerotā. Te pat sabiedrības viedoklis ir bezspēcīgs.)
41. Grūtos brīžos mēs nedrīkstam raudāt spilvenā, mums vīrišķīgi jādzer šņabis. Piekritīsiet, tas ir daudz patīkamāk.
42. Kad sieviete mocās dzemdībās, vīrietim šņabis jādzer ar īpašu vērienu. Citādi viņu apvaino cietsirdībā.
43. Kad mēs ejam parastā gaitā, mums nav jāšūpo gurni. Izņēmums ir tikai soļošanas čempionāts.
44. Mums matos nav jātin ruļļi.
45. Mums nav jāliek matos ķīmiskie ilgviļņi un pēc tam jāsmird pēc mākslīgā mēslojuma.
46. Mēs sev neizraustām uzacis, bet tas ir sāpīgāk, kā raut matiņus no nāsīm.
47. Neviens neprasa, lai mēs visi kā viens pārvērstos par «blondīņiem», jo blondīnes mīlot karstāk.
48. Kad mēs noliecamies, neviens nelūr dekoltē.
49. Kad kāpjam pa kāpnēm augšā, neviens necenšas saskatīt, kādas krāsas un cik mežģīņota ir mūsu veļa.
50. Mēs neraudam, kad 21. reizi noskatāmies «Titāniku». Mēs neiemīlamies Leonardo di Kaprio.

Woman Vs Man

Es publicēju savu atbildi [šī ir jēlu padsmitnieku spēle - tāpēc neņem nopietni, jo es mīlu hokeju, futbolu un spalvainas kājas un zodu un mauku taku un jūtos morāli sagrauta pēc trijām zaudēm pēc kārtas]

1. Neviena no mums nebūs draudzeņu briesmīgais tēvs, ar, kuru visi baidās iepazīties.
2. Mums nav attaisnojoša iemesla kāpēc mēs nevēlamies seksu divpadsmitos naktī [nogurums pēc darba neskaitās]
3. Mums nav mokošās izvēles kuru sporta pārraidi skatīties, ja tās iet vienā laikā.
4. Mums naktī, pie kluba nedzīsies pakaļ ar saucienu: “Davai panāc šurp, ja ne dabūsi pa muti!”
5. Mums nedraud impotence.

6. Mums ir vairāk mīkstu vietu, kas tik ļoti uzbudina vīriešus, bet jums daudz mīkstu vietu nozīmētu: “Tu sporta zāli vispār neapmeklē?”
7. Mums nav jākasa olas.
8. Mums nav jārausta deguna spalvas [atsevišķas indivīdes neskaitās]
9. Mēs arī varam neskūties, bet mums bērnībā, vismaz, ir iemācīts rūpēties par savu izskatu.
10. No dīvainā ieraduma “Kurš nopirdīsies visskaļāk” mēs atvadījāmies ārkārtīgi senos laikos.
11. Esam pārliecinātas, ka vīrieši neorientējas “Snikera” paveidos, jo ejot uz aptieku un atbildot uz jautājumu, ka ejam nopirkt “Tampax”, vīrieši atbild: “Nopērc man ar lūdzu, gribas kko ļoti garšīgu.”
12. Mēs ekonomējam ar dušas želeju, jo mēs ar to nemazgājam matus un ekonomējam šampūnu, jo mēs ar to nemazgājam savu ķermeni.

13. Mēs nestaigājam trīs dienas vienās un tajās pašās zeķēs.
14. Nokavēta PČ hokeja spēle mums nav traģēdija.
15. Mēs nepērkam autožunrālus.
16. Mēs nepērkam pornožurnālus.
17. Un žurnālus par datoriem.
18. Ja mēs esam homoseksuālas [lesbietes] – tas citiem šķiet seksīgi.
19. Skolā mums neaizliedz kauties [mēs to arī nemēģinam darīt]
20. Neviens nešaubās, ka mums var būt vairāk kā trīs orgasmi dienā.
21. Mēs nenēsājam zilu aci vai rētu virs uzacs [atsevišķas indivīdes neskaitās]
22. Mūs nerausta, ja Zidāns ieliek ar galvu Materaci.
23. Dzimumbrieduma laikā mums nav pastiprināta vēlme pēc seksa.
24. Mums neaug briemsīgs apmatojums uz muguras, uz virslūpas un zoda. Ja aug – mēs to likvidējam.
25. Mēs nevaram piecūkot palagus katru reizi kā masturbējam.
26. Mums nav mazvērtības kompleksu par “draudziņa” izmēru. Tāpēc pirmājā reizē mēs neuztaucamies vai tas būs gana labs vai nē.
27. Mums ir vieglāk sasniegt orgasmu izmantojot savus pirkstus vai vibratoru, nevis jūsu dzimumlocekli.
28. Mums nav jauztraucas, ka var nesacelties vai tieši pretēji – sacelties tad, kad tam nevajadzētu sacelties.

29. Visi daudzie izsargāšanās līdzekļi ir domāti, lai jums nebūtu jauztraucas, ka varat palikt par tētukiem būt vainīgiem pie tā, ka pārnēsājat papilomas vīrusu.
30. Mums nav obligāti jāpārguļ līdz 18 gadu vecumam.
31. Mums nav jaaiziet pie sievas.
32. Nevienu no mums nekad nesauks par vecpuisi.
33. Vīriešu populācija lielākoties ir atkarīga no sievietēm. Tāpēc arī darba intervijā sievietēm ir vieglāk.
34. Mēs nestrādājam par žigalo vai čipandeiliem.
35. Lai dabūtu algas pielikumu mums nav jānes ziedi priekšniecei, jāguļ ar viņu utt.
36. Un mums nav jābūt priekšnieču mīļākajām.
37. Mēs nemaz neciešam no blondīnisma, jo zinām, ka tas ir tikai stereotips.
38. Bet tā paša iemesla dēļ mēs to protam izmantot savā labā un jūs uz to uzķeraties.
39. Kailums mūs neuztrauc, jo sievietes kailas izskatās labāk kā vīrieši.
40. Gari mati mūs rotā. Arī sabiedrības viedoklis.
41. Grūtos brīžos mēs nedrīkstam dzert šņabi, tā vietā mums ir jāparaud un jaēd daudz šokolādes. Piekritīsiet – tas ir daudz sievišķīgāk, nekā dzert šņabi.
42. Kad vīrietis vārtās gultā un mokās ar vēdersāpēm, mums ir jauzņemās gādība par viņiem. Savādāk viņi neko nespēj izdarīt vieni paši.
43. Kad mēs ejam parastā gaitā, šūpojot gurnus – tas vīrieti ar padarīt traku. Tas tikai pierāda to, cik viegli ir ar viņiem manipulēt.
44. Mums mati nav obligāti jāgriež reizi mēnesī.
45. Mums nav stundām ilgi jāspēlē futbols vai basketbols un pēc tam jāsmird kā seskam.
46. Mēs sev neizraustām spalvas no nāsīm [skatīt 8. punktu.]
47. Neviens neprasa, lai mēs visas kā viena pārvērstos muskuļu grēdā, jo muskuļainus vīriešus iekāro vairākas.
48. Kad mēs noliecamies, mums neviens nav iesitis pa olām.
49. Kad kāpjam augšā pa kāpnēm mēs varam runāt pa telefonu, ķemmēt matus un iespērt vīrietim, ja tas blenž zem mūsu svārkiem, jo zinātnieki ir apstiprinājuši, ka sievietēm ir lielāka saikne starp abām smadzeņu puslodēm.
50. Mēs neesam morāli sagrautas, kad Latvijas hokeja izlase zaudē trīs spēles pēc kārtas un basketbola izlase netiek ārā no grupas EČ.
51. Nekas neliek justies vīrietim labāk kā sieviete.


mazliet par kaisli un seksu? Labi.

ir mazliet pāri pusnaktij un, kā zināms, cilvēka prāts šajā posmā ir ārkārtīgi jūtīgs. Tas bez problēmām spēj uzbdināties nepilnu sekunžu laikā, cilvēki šajā laikā spēj apcerēt seksu dušā vai nevaldāmu kaisli gultā [pašreiz tieši norit mežonīga seksa aina Vaniļas Debesīs] uzliekam tagad Enriki ar somebody`s me

Sexy_as_hell_by_StickyPumpkin

Puisis vārdā T.B.bija dzēris [es patiesi nezinu bija vai nē], bet viņš runāja par to kā viņš gribētu skaistu seksu, par publisku seksu parkā, par visām citām lietam par ko skaidrā dienas gaismā reti mēdz runāt.  Un es zinu, ka ar šiem vārdiem pietiktu, lai meitenei būtu labi, lai viņa pateiktu AIZVERIES, jo nevēlas vairāk neko dzirdēt – viņai jau tā ir pārāk labi.

Šādā vakarā nevienam nebūtu tiesības nožēlot to, ko viņš ir teicis. Tas būtu tikai pareizi pateikt, par savām seksuālajām fantāzijām, par vēlmēm vai vienkārši parunāt par romantiku un jūtām.

Vēl jaukāk, ja tagad cilvēki nodarbotos ar skaistu seksu, pilnu ar kaisli, jūtām, romantiku un spontanitāti. Bet cik cilvēkiem pašreiz ir tāds sekss? Hmm…

Es labprāt izplūstu tagad erotiskajos stāstos, jo tā ir bijusi mana stiprā puse, kopš sāku lasīt japāņu literatūru, bet tas nebūtu piedienīgi un tas būtu arī pārāk personiski.  Tomēr tikai tie tagad spētu paust pilnīgu manu emociju, domu un sajūtu izklāstu par seksu un kaisli. Varbūt, kādreiz, kad sarīšos drosmi..

Un tagad ejam mīlēties [ej mīlējies tā skaisti, bez vienaldzības un ikdienas sūdiem] – fonā uzliekam atkal Enriki ar Hero..

Ar labunakti.

400_F_11548676_eJJAHBerFCAm3qWauf4jDoYd0E2eNBYsKad lūzt sirds ir dzirdama smalka skaņa… /aizmirsu autoru/

man nekas nelūzt, un sirds ne tuvu, es vienkārši vēlējos parunāt par mīlestību.  Kāpēc?  Es par to ilgi nebiju runājusi, bet tagad man pēc tā ir akūta vajadzība. Un arī pēc sarunas ar puisi vārdā Mikus.

Hmm..cik bieži mēs iemīlamies? laikam pārāk maz. Jo, ja iemīlētos regulāri un tā no visas sirdes, tad mēs visu laiku staigātu apkārt kā pavasara saulītes. Bet mēs iemīlamies reti un tā neriktīgi. Uz īsu brīdi un pārejoši.  [Es iemīlos bieži, un no visas sirdes. lucky me]

Un kā ir ar pirmo mīlestību? Vai Tu esi tik naivs un tici/ticēji, ka būsiet kopā visu atlikušo mūžu? Vai, varbūt, tomēr? Nē, nu, protams, ka ir arī izņēmumi [pati zinu tādus], bet lielākoties, jau tā nav. Vidējā statistika vien liecina, ka sievietēm pirms kāzām ir bijuši vidēji 9 vīrieši. Trakules jūs.

Un kā ir ar Tavu mīlēšanu? Kā mīli Tu? Cik daudz kaisles ir tavās attiecībās? Cik daudz seksa un jūtu? hmm…vai mūsdienās pēc 10 gadu kopā būšanas vēl ir mīlestība, vai vairs tikai pieradums..atkarība vienam no otra.?

/uzliekam šito – OBLIGĀTI/

Un cik stipri katrs no mums mīl? Vīrieši vairāk? Varbūt sievietes? Bet kāds augsti domājošs vīrietis ir teicis: “Ja mēs zinātu, cik stipri mūs mīl sievietes – būtu kauns viņas nemīlēt!” Es atļaušos piekrist. Daudzas tikai tā dēļ dzīvo – dēļ mīlestības un vīriešiem [kāda varbūt dēļ sievietes]

hmm..un šķiršanās? kādēļ jābirdina asaras?  Tev ir tikai lauzta sirds [un, iespējams, ka nekas nav lauzts] – ne kas vairāk.

Tādēļ. interesantāk nav mīlēt? IR! Labāk nav dzīvot ar jūtām un jaunām atklāsmēm? IR! Tāpēc MĪLI, IEMĪLIES un ŠĶIRIES. Nekas nestāv uz vietas…laikam. Mīlestība ir kā radīta Tev.

I`m goin` to fall in love. See yaaa (sun)

I`m happy again. But I don`t know the reason why (wtf_face).

Un nav jau jābūt iemeslam. Ja galvā šaudās domas par to, cik ļoti gribi ballīti, par grāmatām, par hokeju, par seksu, par to, ka gribi kko ņammīgu, par ekstrasensiem, par mazo lovi [angliski - love, red. piez.] un blā blā blā.

Nedēļas nogale? PAUZE. un atskaņojam šo! Bija ļoti jauka.  5dien biju Plakanciemā. kkur tur tuvumā. meklējam kartupeļus, bet beigās atradām makaronus. meklējām vistas un atradām. [kkad ielikšu ar bildes, kur es turu rokās kluksti.]. Biju arī Baltajās naktīs. Tur man patika pats par sevi. Izstāde “Nepanesamā brīvība“.
Skat, ko pierakstīju savā nobeigtajā telefonā.

IMG_6733

  • Brīvību nest ir ļoti skaisti. Nepanesami skaisti.
  • Brīvība ir mirklis.
  • Brīvība birst pie manām kājām.
  • Mīlestība un brīvība – tās abas ir saistītas. Kā divas saistītas rokas.
  • Brīvība – redzēt patiesību.

Tgd uzliekam šito (sun)

tad vēl padarīju šo to un 7dien devos mājās. Dāvis negaidot ieminējās par stopiem. Man tas divreiz nav jāsaka, lai piekristu. Nepilnas divas stundas un esam Cēsīs [caur Valmieru]  Neviens šoferis nerunāja. Tas man vnm liek sirsniņai sāpēt (crying_face).

Āāā…un man ir dreds. Vesels viens, maziņš dreds. Mēs viņu nosaucām par intīmo dredu Mudi. Intīmais dreds Mudis. Mudis – par godu manam kaķim, intīms – jo ja nepaceļ matus – tad neviens neredz. Paldies Mārtiņam.

Un vēl ir citas lietas. Un jā – es kā vnm smaidu un esmu kārtīgi priecīga. Ha

Nekad nebiju iedomājusies kā cilvēks jūtas, ka ir atkarīgs no kkā.  Gunda Vernere “Velna Dzira”. Ārkārtīgi skaudrs un reāls stāsts par to, kā viņa dzēra, par to, kā bija alkoholiķe. māte, sieva, meita – žūpa.  Brrr…alcoholic

Še citāts:
Zvana modinātājs. Pulkstenis ir seši. Ģimene vēl guļ. Es pieceļos. Man sametas melns gar acīm. Uzmācas nelabums. Rokas trīc, sviedri plūst straumēm.
“Nē, ” es domāju, “tas taču nav iespējams! Tikai ne šodien, tikai ne šodien!”
Kungs, Dievs, Kungs, Dievs, ja tu esi, palīdiz man!
Vienīgi šodien! Lūdzu, lūdzu, lūdzu, ļauj man izturēt šo dienu!
Ne jau manis dēļ, bet manu bērnu dēļ! Lūdzu, lūdzu!
Ar mokām nokāpju no kāpnēm. Es salstu un drebu.
“Tur vainīgs tikai aukstums un pagurums, un…”
Tūkstoš iemeslu es atrodu, lai attaisnotu savu stāvokli.
Es taču nespēju sev atzīties, ka mans ķermenis kliedz.
Ka alkst pēc alkohola, ka ikviena mana ķermeņa šķiedriņa tvīkst pēc alkohola.
Nu vairs nelīdz nekas. Es iegāžu degošajā rīklē četrkāršu viskiju. Tas iedarbojas. Man strauju kļūst labāk.

Bet ne jau par to ir stāsts, cik ļoti mani satrieca tās sajūtas, bet gan par to, ka iespējams mani draugi, mani līdzcilvēki arī kkad kļūs par alkoholiķiem. Šīs grāmatas autore sāka dzert kādos 14 gados. Mēs arī. Viņa sāka ar svētku reizēm. Mēs arī. Vēlāk arī weekendos. Mēs arī. Tad pēcpusdienās pie pusdienām. Mēs varbūt arī. Vēlāk pirms miega – lai vieglāk aizmigt. Mēs varbūt arī.  Vēlāk tas sākās regulāri. Varbūt ar mums ar tā būs.
Tik riebīgi apzināties, ka liela daļa no mums ir topošie alkoholiķi. Viņi vairs nespēj ieodmāties brīvdienas bez sejas pielikšanas, ekskursijas bez dzeršanas, dzimšanas dienas bez grādīgā. Jāāā..tas ir jautri, tas ir forši. Patiesi
Es tā regulāri alkoholu sāku lietot kādos 11 gados. Izmēģinājusi, manuprāt, esmu gandrīz visu. Nu jau kādu krietnu laiku nedzeru. Šad tad. Brīvdienās iztieku bez vella dziras, draugu kompānijās man ir labi tā pat. Bet es to daru tāpēc, ka grādīgajā aiziet labs piķis. Tā vietā es labāk pierijos. Ko arī daru. Arī tāpēc, ka man neprasās. Tikai šad tad. Bet tas nav mans pašmērķis. Kā ir ar Tevi?
Un šis nav pārmetošais rakstu darbs. Tik secinājums. Varbūt kādreiz pašai man rādīsies delīriji, būs abstinence un būšu žūpa. Bet nē. Laikam esmu parāk konservatīva.

But wish you luck

pēdējā augusta nedēļa. tieši viņa ir bijusi viena no interesantākajām visā vasarā. izstādes, koncerti, pasākumi, atpūta, grāmatas, dejas, lietus un bauda.
/James Morrison –  Please Don`t Stop The Rain.mp3/

Borisa Bērziņa izstāde.
Ieskrējam tur tā caurejot. Es tik zināju, ka viņš zīmē kailas un apaļīgas sievietes. Bet nezināju, ka viņš zīmē arī instrumentus un meitenes ar bumbieri vai saldējumu. “Meitene ar bumbieri” dzeltenā. Ja man būtu piķis – es pat to varbūt nopirktu. Pierijos savus pirmos cukurīšus [tur tos deva pa velti], apskatīju gleznas, noskatījos ārkārtīgi jauku filmu par mākslinieku un devos prom. /Snow Patrol – Run.mp3/

Pīpe uz AB dambja.
Viss sākās ar to, ka dīcu, ka gribu uz jūru pīpēt pīpi. Viss notika tik negribīgi, bet beigās devāmies uz centru nopirkt tabaku un kārumus. Problēmas sākās ar to, ka nepārdeva tabaku GC, jo nevienai no mums nebija pasas, devāmies laimes meklējumos uz ORIGO – tur pārdeva. yeah baby. tālāk gājām uz Maximu, jo radās doma nebraukt uz jūru, bet gan doties uz Andrejsalu. Iznākot ārā no Maximas izskatījās baigi tumšs. Izlēmām par labu AB dambim. The best choice. AB Tas bija…hmmm..burvīgi. Vecrīgas gaismas, dzelzceļa tilta zilie starmeši, Daugavas tumšie viļņi, Saules akmens izgaismotie stāvi un zvaigznes debesīs [kaut minimālas - tomēr zvaigznes]. Pistāciju tabaka, cukurotas “Gotiņas“, OPTIMAS sula :D, sarunas, klusums, sarunas, klusums…Sezārija Evora, Placebo…klusums..Pienvedēja Piedzīvojumi..sarunas.  Tā būtu jādzīvo cilvēkiem. /S.P.B. – Pearl Tears.mp3/

Zaļumballe 2009.
Ieskrēju tur tik 6dien. 5dien nedevos tur, jo nebija telts un pie kā piemesties [beigās, gan atklājās, ka vietu es būtu atradusi par visiem 100]. 6die ierados. padalīju prežus, palīdzējām ar pamācību to vilkšanā un viss. Tad varēju sākt izbaudīt to, kas jābauda. Akustiskā telts. Ja es būtu miljonārs, man mājās ar tāda būtu. Un dienās, kad gribu – tur spēlētu. Tur sēdēju un klausījos. Jāāā..
Vēl tik ļoti man patika ritmainstituts.lv telts. Nesaprotu, kāpēc tur neviens nedejoja. Ja man būtu laiks – nešauboties dotos tur.
Arī lielajai skatuvei nebija ne vainas. Dziedāja jau labi :)
Un cilvēki, kas lekāja pa kūdras dubļiem. gan piedzērušies, gan nē [lai gan par to neesmu droša], lēkāja un priecājās, un tad nāca čikstēt un pirmās palīdzības telti, ka actiņas grauž un vēl šis tas.
Tādā festivālā, protams, neiztikt bez krišnām. mazliet smadzeņu skalošanas [tik mans viedoklis], jauki zīmējumi uz ģīmetnes, un garšīgs un lēts sautējums (mm)
Lietus. āāāāāā. 1:0 ZB labā. pirmais fests, kur, manuprāt, tik daudz lija. paguvu paslēpties akustiskajā teltī, kur smaržoja pēc zupas un cilvēki, gulēja uz siena maisiem. tajā brīdī pirmais, kas iesaucās galvā bija – lietus blūzs.
pēdējo autobusu uz mājām gandrīz nokavēju. Un nonstopā lija. Autobusā izlasīju Mario Pjuzo “Omerta”. Iesaku, bez šaubām. Vēl līdz rītam lija. /Martin Confused – Boy Who Never Cried.mp3/

Tie ir trīs man spilgtākie notikumi aizvadītajā nedēļā. Bet pieminēšanas vērts būtu arī Valmieras jauniešu diena 2009, dejas Pulkvedī, mierīga pasēdēšana pie kamīna ar draugiem, kailās peldes +8 grādu aukstā upē, Baltijas vienotības skrējiens utt. /Skunk Anansie – Secretly.mp3/

Arlabunakti.

bike-start-linemans pirmais bloga ieraksts. /uzgavilējam/ kāpēc? tāpēc! Tāpēc, ka atmiņa ir palikusi mazliet vājāka kā iepriekš, tāpēc, ka notikumi kļūst aizvien spilgtāki, tāpēc, ka gribu pati lasīt.  un vēl…vēlos, lai citi man nejautā, kā pavadīju mēnesi, brīvdienas, weekendu vai ko citu. Maratons [varbūt tikai stafete] sākās 2009. gada 30. augustā, plkst. 18:56 pēc Latvijas laika. Es vēlu sev veiksmi! Paldies :)

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 244 other followers