Erotiskā TO DO saraksta izveidei nepieciešamas erotiskās fantāzijas.

Naktī es zināju par ko vēlos rakstīt. Tagad vairs nezinu, vai pareizāk būtu teikt, ka neatceros?

Pagājušas ir 6 minūtes, un es vēl aizprojām nezinu…Vai neatceros.

Lai kavētu laiku, es varētu pastāstīt par to, ka mani nomoka sirdsapziņas pārmetumi par kavētajām stundām, kas drīz tuvojas 100, bet vēl nav pagājis pat mēnesis, varētu pastāstīt par to, ka šodien sakārtoju māju, par to, ka man priekšā stāv trīs vāzes pilnas ar ziediem, par to, kā jūtos pēc savas dzimšanas dienas un par visiem citiem mēsliem, kas, laikam nav ievērības cienīgi. Bet es gribēju rakstīt par ko citu.

Pagājušas vēl pāris minūtes. Un es vēl aizprojām nezinu, vai neatceros.

Nu labi. Parunāsim par erotiskajām fantāzijām. Vienmēr esmu zinājusi, ka man ir ārkārtīgi spilgta iztēle un, ka vizualizēju visu, ko kāds teic. Vairs nepsēju saskaitīt, cik reizes ir bijis tā, ka pamostos pilnīgi nosvīdusi, pārkarsusi un neizpratnē par to vai tas notika, vai, varbūt, tomēr nē?

Z. Freids mēdza apgalvot, ka visiem sapņiem ir seksuāls zemteksts. Var jau būt. Nu būtībā jau mani tas nepārsteigtu un citus arī nē. Sapņos[varat lasīt arī: fantāzijās] ir tas, ko mēs baidāmies realizēt dzīvē, tur ir tas, ko mēs vairs nevaram realizēt, un tas, ko mēs neuzdrošinamies sev un citiem atklāt.

Sapņi ir mūsu zemapziņas spogulis.

Erotiskās fantāzijas [šoreiz varat lasīt: sapņi] ļauj mums iztēlē realizēt visneprātīgāko, visnereālāko, viskvēlāko un visādi citādi vis vēlmi.

Cik lieliski ir sapņot par seksu ar vīrieti formas tērpā uz kāda agregāta. Man vienmēr vīrieši formas tērpos ir šķituši iekārojami. [īpaši karavīri] [varbūt, tas tāpēc, ka man pirms pāris gadiem atmiņā iespiedās kareivja un sievietes fiksā seksa aina. Kareivi attēloja Džordžs Klūnijs]. Un, ja tas, savukārt, ir policists – viņam noteikti būs roku dzelži. Cik bezspēcīga Tu justos pieslēgta pie gultas, raustoties konvulsijās un neizsakāmā baudā, bet vīrietis tajā noskatīsies. Tu GRIBĒSI ieķerties ar nagiem mugurā, bet nespēsi, Tu vēlēsies iekost, bet nespēsi. Vienīgais, ko spēsi – Tu varēsi elsot, trīcēt un kliegt. Baudpilnus kliedzienus.

Seksuālās [varat lasīt: erotiskās] fantāzijas trijatā. Vīrietis noteikti ir sapņojis par seksu ar divām sievietēm un viņu priekšgalā. Bet par sievietes dalīšanu ar vēl citu vīrieti, gan viņš tā retāk sapņo. Tomēr arī šādas fantāzijas ir apciemojušas mūs bieži. Daudzi tās arī realizē dzīvē. Un nav noslēpums, ka arī tas sagādā baudu. Redzēt kā divas sievietes skūpstās, aiztiek viena otru, vēlāk pievienojas arī Tev. Divas skaistā dzimuma pārstāves un Tu viens. Dubulta bauda.

Nav noslēpums, ka sapņos mēs neredzam sejas, bet tikai apzinamies, kas tas ir pa cilvēku. Mēs sapnī pazīstam cilvēku, neredzot viņa seju. Bet bieži vien mēs nespējam viņu identificēt šā vai tā.  Tas ir sekss, petings, skūpstīšanās vai kāda cita seksuāla izdarība ar svešinieku..vai svešinieci. Pilnīgi nepazīstams vīrietis Tevi parauj sānieliņā un izģērbj Tevi, nedomādams par izbirušo pogu skaitu un ķīniešu nostrādātajām minūtēm pie šujmašīnas. Tu zini tikai to, ka viņu nepazīsti un tas Tevi vēl vairāk padara traku. Kāpēc mūs uzbudina sekss ar svešinieku? Varbūt tāpēc, ka tas neuzliek saistības? Varbūt, iemesls ir spēja idealizēt svešinieku pēc saviem parametriem? Tam nav nozīmes. Galvenais, ka Tu attjēdzies, gandrīz kā sasniegusi orgasmu.

Bet ir arī tādi, kas pēc beigšanas sapņot, nezina, kur no pārsteiguma likties.  Sapņotājs ir pilnīgi apstulbis. Tādos vīrietis ar saviem “augstajiem” sievietes kritērijiem [lielas krūtis, kājas no padusēm un blondas matu cirtas] mīlejas ar visai korpulentu sievieti, kura pēc seksa visticamāk, ka pieprasīs kādus čīzīti vai frī kartupeļus.  Tādos vispareizākā paimeitiņa piedalās orģijās ar duci vīriešu un pusduci sieviešu. Tādos mēs redzam arī fetišismu un dīvainas patoloģijas.

Ir tač patīkami fantazēt par garkājainu sievieti ar augstpapēžu kurpēm un kārdinošām zeķubiksēm.. Iztēloties jau to vien kā Tu noslidini tās no viņas kājām un pēc tam maigi paver viņas kailās kājas. Arī mani tas padarītu gandrīz nevaldāmu.

Bet erotiskās fantāzijas katram ir tik neprātīgas un neierobežotas, ka tagad viņas visas būtu neiespējami uzskaitīt.

Šis ir iedrošinājums tam, ka nevajag domāt, ka erotiskās fantāzijas ir kkas nepiedienīgs un vulgārs. Tās drīzāk veicina veselīgāku attieksmi pret seksu un papildina Tavu seksa TO DO sarakstu.

Vēlu veiksmi jūsu seksuālajās izvirtībās! Es eju gulēt.

P.S. paldies Raimondam par dažām ierosmēm.

Man lūdzu divas gultas.

Viss sākās ar to, ka 6dien [lasīt. 16. janvārī] Dāvja 20. gadu dzimšanas dienā runājos ar Krabi un Reini. Pīpējot pīpi sākām runāt par Abu Dabi, jeb AAE. Tad viss turpinājās ar to, ka viņi gribēja, lai dodos uz turieni un aprecu miljonāru, vai vēl labāk miljardieri. Man tas nenākšoties grūti, un uzreiz pē kāzām es varēšot pārvākties uz Slovākiju ar visu viņa naudu un ballēties līdz mūža galam. Nebija slikta doma..vismaz, līdz tam brīdim, kad iedomājos, ka arābi nav simpātiski un es varētu būt viena no viņu daudzajām sievām. Un tad es iedomājos par poligāmiju jebšu poliginiju.

Poliginija – ir laulības paveids, kur vīrietim vienlaikus ir vairākas sievas, arī daudzsievība. Mūsdienās sastopama dažām musulmaņu tautām [harēms]. Saskaņā ar Korānu musulmanim drīkst būt līdz 4 likumīgas sievas. Tomēr vairumā musulmaņu valstu poliginija ir ierobežota.

Un pēc tam es vēl iedomājos par to, kā būtu dalīt savu vīrieti ar vēl kādu. Iedomājos par to, kādas sajūtas ir vīrietim, kad viņam ir iespēja gulēt ar 3 dažādām sievietēm. Tās ir trīs dažādas iespējas, trīs dažādas baudas. Nav slikti. Bieži vien 3 ir labāk kā 1.

Un pēc šī visa iedomājos par to, kā būtu, ja krāptu mani. Nu varbūt, ne krāptu, bet nodarbotos ar poligāmiju. Kā es spētu samierināties ar domu, ka es neesmu vienīgā? Kā es justos, ja zinātu, ka viņš 5dienas vakarā iet pie citas?  Ko es darītu, ja zinātu, ka šobrīd viņš ir pie otras sievietes? Ja dzīvotu kādā no poligāmijas piekopšanas valstīm – es laikam samierinātos. Ne jau es vienīgā tāda būtu, kuri ir jādala savs vīrs ar citām. Tās ir tradīcijas..tas man būtu ieaudzināts ģimenē..tas man liktos pašsaprotami.

Bet, ja mēs šo sasaistam ar mūsdienu pasauli – ar Eiropas, Amerikas un citu teritoriju pieņemtajām sabiedrības normām. Tad iznāk nekas cits, ka vīrietim ar kuru guļu un, kuram veltu lielu daļu sava laika, ir mīļākā. To otru, trešo vai ceturto sauks par mīļāko. Greizsirdīgākās un naidīgākās sauks viņas par slampām, maukām, ielenēm un citos vientiešiem nepieņemamos vārdos. Bet tikai retā aizdomāsies, ka tā otra var dot lielāku labumu gan Tavam vīrietim, gan Tev. [Tagad neklāstīšu kādu, jo man patiesi nāk miegs]

Bet nu atkal par mani. Ko es darītu, ja uzzinātu, ka manam puisim/draugam/vīram/dzīvesdraugam/otrajai pusītei/sirdsāķītim  ir mīļākā.? Es pacietīgi gaidītu, līdz viņam apniks? Sameklētu arī sev kādu izpriecu draudziņu? Sarīkotu mežonīgu scēnu ar puņķiem, asarām un plīstošiem šķīvjiem? Vai piedotu, bet ar ultimātu no sērijas – Viņa vai Es.?  Vai arī savāktu visas nepieciešamākās lietas un aizietu? Hmmm…man jau gribētos domāt, ka būtu prātīgā sieviete – mierīgi, bez scēnām, aprunātos, izskaidrotu kā jūtos un blā blā blā. Bet, ja iejūtos situācijā – visticamāk, ka aizietu. Tikai necirtīšu durvis un neplēsīšu šķīvijus.

Un par piedošanu vēl es varētu padomāt. Tas noteikti būtu atkarīgs no tā krāpnieka, no manām jūtām pret viņu un nākotnes redzējumu pēc šī visa. Nešaubos, ka piedot spētu. Tas jau nav pasaules gals. Tas tik liktu padomāt pie tā vai viss attiecībās ir kārtībā.

Un vēl jau ir iespēja, ka viņš to otru paņem, izdrāž un pamet mēslainē, un pusgadu atkal dzīvo uzticīgs man. Nu labi, tas laikam nav tas labākais attiecību modelis, bet, kas gan šajā pasaulē ir pilnīgs un ideāls?

Un vienmēr jau pastāv kompromisi, alternatīvas un vēl visādas citas lietas. Un ar šo visu tik vēlējos pateikt, ka nevajadzētu strebt karstu. Ne vienam, ne otram. Vīrietim vajadzētu padomāt vai tas ir tā vērts, bet sievietei – vai tas maz ir tik slikti un vai viss ir tiešām tā, kā sieviete to ir iedomājusies [mēs tač zinām, ka mums ir bagāta fantāzija un patīk visu pārspīlēt], un abiem kopā vajadzētu padomāt pie tā  vai attiecības ir veiksmīgas un vai tajās viss ir kārtībā.

Veiksmi jums nākotnē!

Cow or ice-cream?

Eiropas Savienībā katrai govij atbalsta maksājumos piešķir aptuveni 3 ASV dolārus dienā, tas ir vairāk, nekā puse pasaules iedzīvotāju katru dienu nopelna iztikai.

Tātad, ja man nebūtu darba, vai arī es dzīvotu kādā no trešās pasaules valstīm, vai arī ubagotu un tādējādi pelnītu vidēji 1 dolāru dienā – man būtu jākļūst par ES govi? Vai man būtu jājautā – kāpēc nepiedzimu par govi? Pat Indijā govs ir svētais dzīvnieks. Pat Indijā pret govi izturās ar cieņu..kā pret cilvēku. Tas viss ir šīs pasaules stulbuma paradokss.

Lai visi bērni varētu apmeklēt skolu, būtu nepieciešama tāda naudas summa, kādu ASV iedzīvotāji pusgada  laikā izdod par saldējumu.

Ēdot saldējumu, es tagad atcerēšos par katru, kurš ir analfabēts, par katru, kuram ir vēlme mācīties, bet viņam tas ir liegts. Ēdot saldējumu es domāšu par to, ka šī saldējuma vietā, kāds varētu iemācīties jau pirmos trīs burtus – A B C.
Kāpēc no katra nopirktā saldējuma tikai 1 santīms, 1 cents nevarētu tikt ziedots bērniem. Tāpēc, ka katrs domā, ka no 1 santīma būs paēdis. Man vislabāk garšo pistāciju saldējums, arī meloņu un melleņu saldējums ir burvīgs. Citi pat nezina kā garšo parastais piena saldējums.

Crystal of fucking..

Lasot šo uzliec šito.

Vidusmēra latvietis. Sekss gultā, dažreiz virtuvē, no rīta kādreiz dušā, ašais kniebiens mašīnā. Romantiskākie var lepoties ar seksu pie jūras, baseinā, mežā un pļavā. Kad viss ir pie vienas vietas un Tu esi nogribējies – sekss klubā, tualetē vai kādā sānieliņā. Turīgākajiem drāšanās ar pērkamu sievieti.

Bet cik daudziem ir bijis sekss lietū? Uz zirga? Vai esi mēģinājis sniegā? Vienmēr esmu iedomājusies par to, kā tas būtu lidojumā-gaisā.  Cik daudzi ir kniebušies tirdzniecības centrā, uz mājas jumta vai laivā? Iespējas ir simtiem, tūkstošiem.

Ir pusastoņi no rīta. 9. janvāris. Gaisma vēl nav uzaususi, laternas vēl spīd. Pilsēta izskatās vienreizēji. Tu nāc mājās un domā par to, kā tagad būtu mīlēties. Te nav runa konkrēti par mani vai kādu citu.Vispārīgi. Par to..kā tagad būtu mīlēties? Domāju un skatos sniegā. Visapkārt man ir balts, ar sniegu noklāts laukums. Swarovski kristāli. Jā. Tā ir pirmā doma. Sniegā atspīd kristāli. Miljoniem kristālu. Loģiski, ka tie ir tikai gaismā mirdzoši sniega gabaliņi. Bet man liekas, ka būtu skaisti mīlēties sniegā. Tas būtu sekss starp swarovski kristāliem. Un Te nav jādomā par to, ka ārā ir -10 grādi. Ierīko ugunskuru. Tev nav jādomā par to, ka sals viss, kas vien var salt – paliec apakšā zvērādas paklāju. Un, ja būs labs sekss – nemaz nejutīsi, ka ir auksti. Sajūta gandrīz kā pēc pirts. Vispār jau pirms tam varat ieiet pirtī, un tad mīlēties. Tomēr Tu varēsi teikt – Man nekad nebija bijis sekss sniegā. Līdz šim.

Bija jūlijs. Visu dienu neremdināma tveice. Cilvēku prāti bija tik pat pārkarsuši, kā ķermeņi. Visi kaut ko gaidīja. Visi cerēja uz ko tādu, kas liksies kā debesu dāvana. Mēs tač zinām, ka domas spēj materializēties. Līst. Milzīgs un spēcīgas lietus lāses sitās pret jumtiem, mašīnu stikliem, koku lapām. Es izskrēju ārā. Es to daru jau kopš bērnības. Jau kopš bērnības, lietus laikā, es skrienu ārā un sajūtu lietu. Es redzēju, kā no pārkarsušā asfalta paceļas tvaiki, kā tālumā viss bija pelēks. Es sajutu to gaisa dzestrumu. Un atkal iedomājos. Tagad – mīlēties. Stāvēt abiem ārā lietū, ļaut ķermeņiem atdzist. Nenolaist acis vienam no otra un spontāni noraut drēbes. Viss sajaucas kopā ar lietu. Sviedri, skūpsti, elsas. Izklausās pārāk naivi, lai būtu patiesība. Jāāā..Tavs prāts ir apjozts ar metāla dzeloņdrātīm.

23. augusta naktī būs vērojams zvaigžņu lietus. Tas ir parīt. Es, ilgi nedomājot, sazvanu draudzeni un aicinu viņu pastaigā. Satiekoties es izklāstu savu mērķi. Mums vajag sameklēt kādu drošu, pieejamu un salīdiznoši augstu mājas jumtu. Ilgi nav jādomā, kad dodamies uz bloku māju rajonu. Pēc pusstundas meklējumiem mums neko neizdodas atrast. Visur ieeja uz jumtiem ir ciet. Satiekam kopēju paziņu. Izklāsatam savu bēdu. Viņš šeit dzīvo. Šajā vietā. Jau vairāk kā desmit gadus un viņš zina, kur var tikt uz jumta. Skats ir lielisks. 23. augusta naktij kā radīts.
23. augusts. Satumsis. Es zvanu savam vīrietim.”Izejam ārā – Es Tev vēlos ko parādīt!”  Es viņu aizvedu uz to pašu jumtu, kur biju pirms divām dienām. Esmu paķērusi līdzi segu un šokolādes konfekšu kasti. Debesis ir vienreizējas. Absolūti melnas, ar miljons neaizsniedzamām zvaigznēm. Mēs klusējam, ēdam konfektes, vērojam zvaigznes un gaidām, kad ieraudzīsim kādu lejup krītošu spīdekli.  IR! Es iedomājos vēlēšanos. Pēc pusminūtes nākamā. Viņš mani noskūpsta. Loģiski, ka manas domas vairs nav pie zvaigznēm. Tā klusējot mēs mīlējamies. Uz jumta ir mazliet vēsi, bet tas tāpēc, ka atrodamies augstāk kā pārējie, bet zemāk kā zvaigznes.. Sajūtu viņa lūpas garšojam pēc šokolādes. Pēc pusstundas mēs abi guļam puskaili uz jumta. Atkal krītoša zvaigzne. Mana vēlēšanās piepildījās. Nu jau trīs gadus mēs vērojam zvaigžņu lietu uz šī jumta.

Tik nesaki tagad, ka tas ir banāli un salkani. Nevēlos aprobežoties ar misionāru pozu gultā, doggy style virtuvē un kniebienu mašīnā.

Man..arī Tev vēl priekšā ir iespējas mīlēties. Tūkstošos vietu.

Everything must be so perfect..not always.

Ārā nav -50 grādi – es tikai ilgojos pēc vasaras, pasaulē nav krīze – tā ir jūsu galvās, nav stulbu cilvēku – ir tikai tādi, kas nemāk domāt, man nav vienalga kāda būs mana nākotne – es tikai tagad gribu darīt to pašu neko.

Blue October – Hate Me.mp3

Šodien Alises dienasgrāmatā izlasīju dažas skaistas rindiņas.

I have been the girl with her middle finger in the air,
Unaffected by rumors, the truth: I do not care.

Now I see the world as a candy store,
With a cigarette smile, saying things you can not ignore
Like mummy I love you
Daddy I hate you
Friend I need you
Lover hey, “Fuck you”

Filma Notorious. Es īpaši bieži neskatos filmas, kurās galvenā darbība ir getto un, kurās galvenie varoņi ir melnie. Šo filmu man ieteica Kristaps. Filmas vidū domāju par Ameriku. Par visu iespēju zemi. Bet galvenā doma bija par krasajām atšķirībām. Tur ir viss. Prostitūcija un ideāli priekšpilsētas rajoni, slepkavības un iespējas baudīt dzīvi, narkotikas, cīņa par labāku nākotni, miljons dolāru vērti dzīvokļi Manhetenā, milzīgi debesskrāpji, zemestrīces, mežonīga daba un viss pārējais. Binārās opozīcijas.

We can’t change the world unless we change ourselves.

Moby – Temptation.mp3

Lai arī miegs ir mana viena no lielākajām baudām, es vēlētos negulēt. Vispār. Man būtu pilnas 24 stundas katru dienu. Tas man sagādātu mazāk raižu, jo līdz šim es mēdzu raizēties par lietām, kuras cietīs, ja neiešu laicīgi gulēt. Bet es taču varu atļauties iet gulēt, kad vēlos?

Goran Gora – Slow Down.mp3

ArrRRRrrr. Tiger never sleeps.

Čau, tīģerēn!

Par to kā iesoļoju šajā mežonīgajā gadā.

Viss sākās 30. decembrī, vēl esot 2009. gadā. Ar Ievu un Lauru taisījām sev matus, jo ballītes tēma – ūsas un frizūras. Izdomājām būt mikrafongalvas. Sačinījām frizūras un gaidījām rītdienu. Devos mājās gulēt. Mērķis bija aiziet gulēt laicīgi, lai rītdien var agrāk piecelties un sākt cept pīrāgus. Aizgāju gulēt mazliet pēc vieniem, kad pusčetros naktī/no rīta man zvana nepazīstams numurs. Tikai 11. minūtē uzminēju, kas zvana, lai gan uz minēšanu neiespringu. Beigās izgāju ārā, aprunājos un pēc 4 min nācu atpakaļ gulēt. Tas neizdevās 2h, jo tā nolāpīta frizūra tāāā traucēja. Domāju, ka mazliet pēc pussešiem aizmigu. Piecēlos, sacepu pīrāgus, nolakoju nagus. Un tad sākās puņķi un asaras. Vecgada vakars – mazliet strīdi un blā blā blā. Un tad, kad man jāiet prom – viss nokārtojas.

Esmu Ķiršu ielas rezidencē un ballīte var sākties. Esam izdomājušas, ka dzersim martini bianco. Mums ir trīs pudeles martini un divas šampanieša pudeles. Saprotam, ka būs par īsu un dodamies pakaļ vēl vienam martini un vēl diviem šampjiem. Tagad ballīte tiešām var sākties. Dzeram, dancojam, pīpējam H2O pīpi, dziedājām karaoki, spēlējam spēles.

Viena galvenā spēle  - “Cepumiņš”.  Noteikumi tādi. Visi sēž aplī un katram rokās ir savs kokteilis.  Pa vidu stāv palielāka krūze, kurā jau ir kkas iepildīts [neatceros kas bija šoreiz]. Tad katrs izvelk vienu kārti. Ja izvelc kārti, kas ir mazāka par 10 – Tev ir jaizdzer divi malki no krūzes. Ja izvelc kārti, kas ir lielāka par 10 [ieskaitot] – tad Tev ir krūzē jāpielej kāda daļa no sava dzeramā. Ja izvelc dūzi – tad nedari neko, bet, ja izvelc 2 – tad izdzer visu krūzi.
Man paveicās un pirmo reizi izvilku dūzi. Otro reizi 7. Trešo reizi laikam vairs nespēlējām, jo viena meitene dabūja dzert ārā visu, bet mēs apžēlojāmies un atļāvām dzert tik pusi.

Pa vidam dzeram tequila boom. Tequila kopā ar šampi.

Vēlāk vēl mēģinājām noskaidrot gada nebalss titulu. Dalībnieki tika sadalīti grupās un dziedāja karaoki. Mēs bijām 5. grupa. Kamēr gaidījām pārējos gaudojam – pārmiju dažus vārdus ar Reini. Runājām par medus kūku, par viņa draudzeni, par to, kā viņš Jaunajā gadā izklaidējas un vēl visu ko. Gada nebalss titulu tomēr ieguva 1. grupa, jo mēs centāmies dziedāt pēc iespējas labāk. Mūsu dziesma bija – Ar mani atkal runā kaijas. (rock) Tomēr biju noskaņojusies iegūt gada nebalss titulu.

Nāk jau 00:00 un lielākā daļa taisās uz centru. Mēs arī. Šampis rokās un ejam. Salūtu laikam nokavējām mazliet, jo, kad atnācām jau viss gāja gaisā. Atceros, ka satiku Kristapu un palūdzu viņam, lai viņš attaisa šampanieša pudeli, tālāk vēl atceros, ka slīdēju cauri centram un skaļā balsī atkārtoju – ballītēēē!!! Pēc salūta mēģinājām atrast pārējos un devāmies atpakaļ.  Pa ceļam dzēru kkādu vīnu, šampi un alu. Visvareno GARO. Beigās Dāvim pudele nokrita lejā un Laura vēl nejauši to aizspēra projām. Dāvis bija gandrīz panikā.

Atnākot turpinājām ballīti. Ķērāmies pie deju grīdas utt. Neilgi pirms diviem kļūstu par vakara dārzeni.

Vakara dārzenis – persona, kura pirmā atrubās ballītes laikā. [Krūmiņu skaidrojošā vārdnīca]

Guļu. Nevaru aizmigt. Normāls karuselis. Uzreiz pēc manis seko pārējie. Blakus guļ meitene. Vēlāk Man virsū uzveļ Joņu. Viņš ir drausmīgi smags. Vēlāk man uz galvas uzveļās kāda cita meitene. Drīz pēc tam Joņa sāk šķaudīt. Viņš šķauda kādas padsmit reizes pēc kārtas. Es vairs nevaru izturēt – tāpēc eju gulēt uz gultu. Kādas pāris stundiņas nevaru aizmigt.  Miegs nenāk. Mūzika skan, visi bļaustās. Kkad aizmiegu un pieceļos ap desmitiem. Pareizāk sakot mani piecēla mūzika, kuru vienā brīdī uzgrieza uz visskaļāko.  Izeju no istabas un ieraugu miskasti. Nu neko – palīdzēšu Jānim ar Ievu to savākt. Pārēji vēl kož. Izrādās, ka viņi negāja gulēt, jo gaidīja, kad atvērs veikalu.  Satīram +/-, bet vienalga vēl nekas nav kārtībā. Uzčinīju sev tēju. Vēlāk kopā ar Jāņa vecākiem, Ievu un Jāni dodamies fotogrāfēt dabu. Aizbraucam uz Āraišu vējdzirnavām un uz Kārļkalnu. Viss ir tik skaists, bet ir arī nenormāli auksts.

Pa vidu vēl dažādass darbības.

Un vakarā izdomājam, ka jādzer. Mums vēl ir viens martini, bet neviens izņemot mani viņu negrib dzert. Būtu dzēruši šampi – bet kāds abas noliktās pudeles jau bija izdzēris. Cik nejauki no jūsu puses. Shame on you. Tāpēc beigās nolēmām, ka dzersim karstvīnu. Nopirkām četras pudeles un aizgājām uzsildīt. Ņammmmma.

Ap kādiem septiņiem palikušie viesi tik laipni aicināti ballēties citur, jo jāsakopj māja.  Grīda tiešām bija netīra. Mums arī Laura jāpavada vēl uz staciju.

Tad nu tā – Jaunais gads nosvinēts godam. Tīģeriski.

Āāā…vēl no rīta mēs apkopojām manu izdzerto daudzumu. Sapratām, ka manā kontā ir 11 glāzes martini bianco, pudele šampanieša, četras glāzes tequila bum, kkāds vīns, kkāds alus, kkāds kokteilis.

P.S. gaidu vēl savu diplomu par vakara dārzeni.

Šeit būs kāda daļa no vakara.

1.  Russian Trance. Skanēja brīžos, kad pie DJ pults tika Joņa, Dzilna, Krabis, Andrejs vai kāds cits. Kraski – Oranjevoe Solnce (2003) Russian Trance

2. Šis kļuva par vakara grāvēju. Nespēj negorīties šajos ritmos :D Gop Stop – Superklass (Electro Mix)

3. Mūsu DJ uzlika šo dziesmu tieši tajā brīdī, kad man bija planēšanas apogeja. KC & The Sunshine Band - That’s the way I like it (1974)

4.  Uztaisījām kopbildi. Blondā un tumšmatainā mikrafongalva.

5. Vēl viena kopbilde.

6. Warming up the dance floor.

Māte daba

Īstenībā vecu vecais raksts, kas daudzos izraisīja pretīgumu, jūtīgumu, nepatiku. Bet nu – ne jau visi ir bez aizspriedumiem.

Raksts bija par LIELĀKO DZIMUMLOCEKLI EVER AND EVER.

Bija kāda 2dienas diena, kad satiku tādas personas kā Mārīte un vēl un vēl un es viņai uzdevu mūsu sen sasāpējušos jautājumu – cik liela ir valenes maksts.?  Tas jautājums radās kādā angļu valodas stundā un moka vēl aizprojānm.

p.s. Mēs zinām, ka vaļa dzimumloceklis ir gandrīz klases izmērā – mazliet vairāk par 3 m.

Un tad Mārīte mūs šokēja ar jautājumu. Cik ir lielākais putna dzimumloceklis?

Sākumā bija jāmin kuras sugas putnam tas ir. Es uzminēju, sakot, ka pīlei. Tālāk sekoja cincīša garuma minējumi. Vislielāko skaitli izteica Ieva. Apmēram 25-30 cm? Ja nekļūdos.

Un tad Mārīte mums parādīja bildi. Es no šoka nevarēju kādu laiku parunāt un tad spēju izdvest vienu vienīgu vārdu – Ej Tu nost!

Viņas vidēji sver puskilogramu, ir 40 cm garas. Vienvārdsakot – parasta pīle. Bet viņa māk paslēpt savu gigantu. Viņas gigants ir ~40 cm. Garākais laikam konstatēts – 42.5 cm. Erekcijas stavoklī tas izskatās kā savirpināts makaronu zobens. Bet, kad lnestāv – tad tas ir ~10 cm garš vēl vairāk savēlies makaronu zobens.

Ar ko ir skaidrojuma šī anomālija [man jau liekas, ka tas ir normāli]. Nu skaidrojums ir apmēram šāds. Māte daba šo pīli ir apveltījusi ar tādu draudziņu tāpēc, ka šīm pīlēm ārkārtīgi patīk seksoties, un viņas to dara bieži. Un šis garais dzimumloceklis ir domāts, lai tā īpašnieks var iztīrīt pīlenes maksti no iepriekšējā pīļtēviņa spermas. Un vēl pasakat, ka daba nav gudra?

Še bilžas.

No skata parasta pīle ar zilu knābi.

Bet redz, ko viņa slēpj.

Can you smell it?

Lai arī jau kādu laiku  man liekas, ka man vajadzētu sajukt prātā – tomēr tas vēl nav noticis, bet ar Holivudu gan.

Vai man vienīgai liekas, ka pēdējā gadā Holivuda [un ne tikai]  ir mazliet ķerta uz pārdabisko un mistisko?

Viss sākās ar to vampīru būšanu. Meiere izdeva savu četrloģiju par vampīru puiku un pelēko peli uz kuru neiedarbojas nekas, kā tikai vampīrēna mīla. Visas meitenes sāka jukt prātā. Un tā visa iespaidā Holivuda uzčinī divas filmas pēc šo grāmatu motīviem. Un nu meitenes tic, ka kkur mīt īsta mīla ar vampīriem priekšgalā. Edvards, Edvards. Viņš ir tik cmukiņš. Un Džeikobs..viņa augums. Arrrr..Rrr.rrR.  Nu es jau neteikšu, ka neesmu izlasījusi šīs grāmatas. Esmu. Man patika. Lai arī otrā daļa bija pilnīgs mēsls, tomēr arī es esmu tikai meitene. Un skatoties filmu 1. reizi es zināju lielāko daļu dialogus no galvas, jo nez kāpēc tie bija tādi paši kā grāmatā. Bet, jo visa šī lieta kļuva tik komerciāla un jo vairāk meitenes juka prātā – jo vairāk mani sāka mākt antipātijas. Nu esmu neitrāli, jo man patīk labas grāmatas, un Meiere ir pacentusies.Un mēs tač` zinām, ka runājam par “Krēslu”?

Bet ar to viss jau tikai sākās. Tālāk nāca nākamais vampīru vilnis. Mēs viņu dēvējam par The Vampire Diaries. Latvijā šis vēl nav tik ļoti uzbangojis, bet pie amīšiem gan. Saturs gandrīz tāds pats kā Tvailaitam, tik VISI aktieri ir nenormāli izskatīgi. To vīriešu dēļ man acis ir kubā un meitene man vispār liekas kā princese. Vienīgais prieciņš, kas mani mierina un liek domāt, ka tas nav plaģiāts ir tāds, ka baumo, ka The Vampire Diaries bija pirms Twilight(a). Bet to es neesmu pārbaudījusi un tikmēr ļaušos tam valdzinājumam, ka Vampīru Pieraksti bija pirmie. Seriālu es tik tiešām iesaku noskatīties. Saturā ir tipiskais love story par parasto nevampīru meiteni, par simpātisko vampīru puisi, un par viņa ļauno vampīru brāli, kurš izskatā ir vēl seksīgāks nekā viņa bračka. Stāstā tipiskā koledžas dzīve un blā blā blā. Tikai šeit pagaidām nav vilkaču.

Bet pēc šiem abiem supergrāvējiem man sāk šķist, ka vampīri pārņem pasauli un, ka kkur mani gaida vampīrpuika. Wooohoo.

Bet es vēl spētu samierināties ar vampīriem un dzīvot vampīru idillē, kur pa visam mitinās kāds iekārojams vilkacis, bet tam pāri gāzās citi mošķi. Transformeri, citplanētieši, terminatori, burvji un elfi. Visa pasaule ir pilna ar brīnišķīgiem brīnumiem, tik man vēl dzīvē nav paveicies un es nevienu no šiem brīnumiem neesmu skatījusi savām acīm.

Man jau atmiņā dziļi savas pēdas ir ieravējuši Transformeri. Sākumā man šitas likās bezjēdzīgs storys, bet noskatījos viņu tik tāpēc, ka tur tēloja visulaiku viens no seksīgakajiem un man bērnībā mīļākajiem aktieriem Shia LaBeouf un tur bija dzeltens vāģis galvenajā lomā. Jūs jau zināt, cik ļoti es dievinu dzeltenas mašīnas.  Nu tad tā. Skatos un manas acis žilbina Megana Foksa, bet sirds pieder Šaijam un tam kā ķirsītis virsū – dzeltenā Kamene. Beigās mana sirds aizlūzt, kad Kamenei draud nāve un sāku raudāt. Brālis par mani smejas. Bet cepuri nost. Vēl aizprojām ceru, ka mana pirmā mašīna arī būs kā Kamene.

Tātad mūsu ķēde tgd ir izveidota no Vampīriem un Transformeriem.

Nākamis Holivudas fantāzijas auglis ir Terminators. Viņš jau aizsākās sen ar Švarcnegeru galvenajās lomās, bet man viņš riebās – līdz ar to man riebās arī Terminators. Līdz mani aizvilka uz pēdējo Terminatora daļu. Un tur man sirds plīsa otro reizi. Bet nu, kā teica viens slavens domātājs – Sirds, kas nav lauzta – nav sirds. Brīdī, kad terminators bija tik cēls un atdeva savu sirdi cita dzīvības dēļ – tas lika man atkal raudāt kā mazam bērnam.  Pēc šīs filmas es ceru, ka man topošais vīrietis arī būs tik pat cēls, ka manis dēļ atdos sirdi, ja nu es izdomāšu negaidīti atstiept kātus.

Bet pirms šiem bija jau vēl tādi bestselleri kā burvju puika Harijs, un elfi no Gredzenu Pavēlnieka. Tie ļāva man sagatavoties šiem pārdabiskajiem spēkiem. Paldies jums.

Tagad mums ir savienojums – vampīri+vilkači+transformeri+terminatori+burvji+elfi.

Bet vēl viens plusiņš nenāks par ļaunu un šoreiz tie būs citplanētieši. Kā pēdējo Holivudas darbiņu pieminēsim Ceturto Kategoriju. Šo filmu tomēr neesmu redzējusi, jo man nekad nav simpatizējuši citplanētieši, bet Milas [lasīt: Mila Jovoviča] dēļ gan es varētu aizkātot un noskatīties. Un citplanētiešiem es ticu jau no bērna kājas, kad pa kluso pa durvju spraugu skatījos X-failus.  Tāpēc formula tiek veiksmīgi papildināta.

Bet 2010. gads nenāk viens – un tam līdzi jauns atklājums. Avatari. Nu šo filmu es arī neesmu redzējusi – tāpēc laikam nevaru neko spriest – un tas būtu pāri visām etiķetes normām, BET daudzi, kuri šo filmu ir redzējuši, teic, ka tā vizuāli esot gana laba, bet saturiski – vēl viens mēsls. Nu tad esmu dillemas priekšā. Bet nu šis esot kkas sensacionāls un tehnoloģiski tehnoloģisks.

Un tā manu formula papildina vēl jaunas sēkliņas.  Tā nu summējot visu kopā sanāk kkas līdzīgs šim: vampīri+vilkači+transformeri+terminatori+burvji+elfi+citplanētieši+avatari=pasaulē vispār vēl ir kādi nepārdabiskie?

Nu ar šito visu es vēlējos tikai paziņot savu neizpratni par to, ka viss kļūst aizvien pārdabiskāks un neviens vairs netaisa filmas  un multenes par Vinniju Pūku, Zaķīšu pirtiņu vai filmas no sērijas Limuzīns Jāņu Nakts Krāsā, Bīstamās spēles ū tē tē.

Un es jau šiem pārdabiskajiem sarakstiem neesmu pievienojusi tādus supervaroņus kā Gludekļu cilvēks [Iron Man], Halks, Karību pirātus un miroņus, Šreku, Zirnekļu cilvēku, WALL-E, Henkoku un visus pārējos. Tas jau ir ļoti jauki, ka cilvēkiem ir fantāzijas lidojumi un viņi tos rada gandrīz reālus un dalās ar mums savās fantāzijās, tomēr ņemot pēdējo gadu, varbūt divus, tas viss ir ārkārtīgi daudz, jo man jau tā liekas, ka pasaulē es būšu vienīgā, kura nav redzējusi nevienu no šiem fantāzijas augļiem.  Man pietrūkst arī tādi komerciāli darbi kā Sex And The City, Get Smart, Titanic uttt :D

Bet še kur re ku ieskats dažos dižgaru darbos.

1. “Krēslas 2. daļa.Vilkacis ir tik seksīgs.

2.  Visi izskatīgie vampīrēni.

3.  Šite 2. filma, trešajai vēl nevarēju atrast oficiālo treileri.

4. Čau, Mila! NLO ir te pat.

5. Izskatās jau dikti forši. Es neko tādu nemācētu.

All I want for Christmas is summer..

Pirms šī biju iesākusi rakstīt divus rakstus. Nevienu neesmu publicējusi, jo nevies netika pabeigts. Abi tika iesākti rakstīt naktī, jo tad es varētu sarakstīt grāmatu, bet pēc stundas darba tika pārtraukti, jo miegs vnm ņēma virsroku. Tā nu es neesmu viņus saņēmusies pabeigt un nemaz netaisos.

Šodien ir lielais Ziemassvētku priekšvakars. Wooohooo. Man Ziemassvētki ir riebušies kopš 10 gadu vecuma. Kāpēc? Tāpēc, ka tie ir ģimenes svētki, tāpēc, ka tad visi sūta nekam nederīgus apsveikuma pantiņus, izmantojot opciju copy-paste, visi streso un izmet naudu visādos sūdos un blā blā blā.

Reti kurš vairs svin Ziemīšu tā kā to darīja senlatvieši. Lai arī tas šķiet smieklīgi un dumji –  toties tas Ziemassvētkus padarīja interesantus un ne tik komerciālus. Bluķa velšana, iešana budēļos. Labi, ka vismaz tiek likti galdā deviņi ēdieni, it īpaši, ja viens not tiem – ir zirņi.

Un šogad bija doma nesvinēt Ziemassvētkus. Es būtu samērā apmierināta ar to, bet vakar plāni laikam mainījās. Aizbraukšu uz laukiem pierīties. Starp citu, man Ziemassvētku noskaņa bija. Pirms diviem mēnešiem tā uzradās. Sapņoju par sniedziņu, par to, kā cepšu pīrāgus un piparkūkas, iešu ieprikt dāvanas un saiņošu tās, meklēsim eglīti un to pušķosim, būs pilns ar mandarīniem, klausīsimie BTH – Last Christmas.mp3, dzersim sarkanvīnu un man kājās būs Ziemassvētku zeķes ar Rūdolfu virsū. Kāda idille. Nesen tā izplēnēja kā dūmi no aizpērnā ugunskura. Varbūt tāpēc, ka jau trešo dienu sēžu gultā, puņķojos un nonstopā dzeru upeņu tēju. Man sāk likties, ka drīz čurāšu upenes.

Tagad īstā Ziemassvētku garā man skan Korn – Come Undone.mp3

Lai arī eglīte vakar desmitos vakarā tika atvesta, tomēr viņa izskatās vientuļi. Tāda nekāda. Vispār nav kupla un vienā pusē nokārusies ar bumbuļiem vairāk nekā otrā. Brālis rotāja, lai arī to parasti daru es. Un ārā ir sniegs – nekas vairāk par Ziemassvētkiem neliecina.

Ārī davanas es neesmu sapirkusi. Vienīgo dāvanu es nopirku tēvam pirms kādiem diviem mēnešiem. Rīgā skrēju un gandrīz paskrēju garām grāmatnīcai, kurā bija outlet. Shame on me. Protams, nespēju noturēties un nenopirkt vienu jauku un samērā lētu grāmatu. Tēvs ir labu grāmatu fanāts – tā pat kā. Līdz ar to labums tiks mums abiem. Pārējiem gan dāvanas neesmu sapirkusi. Domāju, ka brālsi arī neko nav pircis. Bet par vecākiem es nezinu.

Bet nu, lai jums priecīgi Ziemassvētki un blā blā blā.

Un prieciņi jaukiem Ziemassvētkiem.

All I Want for Christmas is My Two Front Teeth

Skrien Rūdolf, skrien!

Man vāveres vnm ir patikušas.

Šim ir visīstākā noskaņa.

Prāta pērles 2

Klases prāta pērles šajā mācību semestrī.  Paldies Ingai, Dārtai, Initai un man par sadarbību :D

Vēsture.

Skolotāja: Kas ir Lāčplēša diena?
Rihards: Kad lācis cīnījās ar čomiem.

/Skolotāja sauc k.d. jautājumus/
Karīna: Jūs jau zināt, kas būs kontroldarbā?

/Runājam par Pipinu īso./
Sanda: Pipelis īsais.

Ķīmija.

Skolotāja rāda iežus.
Sabīne: Kur tādus var dabūt?
Skolotāja: Nozagt var.
Sabīne: Bet es runāju nopietni.
Skolotāja: Es arī.

Krišs piestā pieš cukuru.
/Klusums/
Džo: Cik jauka skaņa.
Sabīne: Šī skaņa aiziet līdz sprandai.

Sabīne veido atomu krabi.
Sabīne: Skaties, tas ir krabis.
Skolotāja: Pazūdi ārā ar visu savu atomu krabi. Rakstīsi paskaidrojumu.
Karīna: Tā ir, ka veido krabi.
Skolotāja: Redzēs, kā ir, ka veido krabi.

Skolotāja: Skābeklis ir laupītājs.

Ķīmijas stundas atziņa: Jauns galerijas nosaukums dr.lv albumam – “me oksīdos”

Karīna: Kā izgudroja ķīmijas tabulu?
Kāds no klases: Nosapņoja.
Karīna: Tāpēc jau tas ir murgs.

Skolotāja:Cukura formula ir C₁₂H₂₂O₁₁
Džo: Man lūdzu 3 karotes C₁₂H₂₂O₁₁

Ģeogrāfija.

Skolotāja: Ārprāc, mums taču ir divas stundas.
Mārtiņš: Diezgan stulbi – vai ne?
Skolotāja: Ej, Tu nost!

Skolotāja: Man kā ģeogrāfenei…

Matīsam esejā ierakstīts: Vācija krustojas ar daudzām valstīm.
Skolotāja komentē smalkā balstiņā, plaukšķinot rokas: Bioloģijas skolotāja Kriškāne priecātos, ka trusītis baltais kurostojas ar trusīti melno.

/Skolotāja runā par esejām. Sauc visas pēc kārtas. Pienāk Gundara kārta.
Skolotāja: Gundars.. [pauze]
Mārtiņš:..Normāls čalis.

Skolotāja—>Kristiānam: Kā Tev ar ģeogrāfiju?
Kristiāns: Nu pārāk spēcīgs nejūtos.
Skolotāja: Tu neatšķir debespuses.

Vizuālā māksla.

Karīna: Rihard, iedosi sarkanu zīmuli.
/Rihards dod/
Karīna: Ne jau tik garu.
/*knikt* Rihards zīmuli pārlauž uz pusēm/
Rihards: Še.

Politika.

Atnāk sms.
Skolotāja: Tas bija man?
Klase: Jā!!!
Skolotāja: Hmm..cik interesanti.

Skolotāja: Demokrātija.
Rihards: Veidosim ludziņu.
Dārta: Tu būsi Čakste.

Skolotāja zīmē sirpi.
Kristers: Ko Tu tur saskati?
Sabīne: Karlsonu.
Džo: Krītošu zvaigzni.
Sabīne: Krītošu Karlsonu.

Literatūra.

Ilvija lasa tekstu klases priekšā.
Ilvija: Kāds manī vispār klausās?
Klase: NĒĒĒ!!!

Kristers lasa dzejoli.
Skolotāja: Par ko ir dzejolis?
Kristers: Par meitenēm, kuras kož mantībā.

Gaiķe: Man jau liekas, ka man puse dzīves ir nodzīvota.
Simona: Vairāk kā puse.

Dārta: Es nesaprotu.
/Skolotāja paskaidro/
Skolotāja: Saprati?
Dārta: Nē.
Skolotāja: Es pati nesaprotu, ko paskaidroju.

Kristers: Man galva  pilna ar liriskajām muļķībām.

Skolotāja: Kr. Valdemārs bija viens no pirmajiem latviešiem, kurš atzina savu nacionalitāti.  Kurš vēl to izdarīja pirms viņa?
Krišs: Bēthovens.

Angļu valoda.

Čīkst galds.
Skolotāja: Es nezinu kādi fizikas likumi tur darbojas.
Krišs: Izklausās, ka tur putniņš ir galdā.

/Stundā saucam riteņbraukšanas inventāra sastāvdaļas/
Monta: Spidermeter.

Kristers: You can never now what russians do under water.

Vācu valoda.

Kaspars: Kas tad tas, kas tad tas? Tas tač ananāss.
Karīna: Ko??
Kaspars: Sēdies manās kamanās.

Matemātika.

Matemātikas k.d.
Laura: Es laikam kko sajaucu.
Evija: Ooo. Tad jau arī mēs esam kko sajaukuši.

Kristers —> Laurai: Tev kvadrātsakne matos ieķērusies un šodien moduļu lietus līst.

Inga: Es nesaprotu, kura ir augošā un kura ir ilgstošā taisne.

Ekonomika.

Sklotāja: Ir ieņēmumu un izdevumu orderi..
Kristers: ..un joniešu un doriešu orderi

Kultūras vēsture.

Stundas tēma – “Senās Grieķijas teātris”
Skolotāja: Kurš ir populārs komēdiju tēls?
Kristaps: Eiss Ventura.

***

Evija: Kāpēc mums klasē ir tik daudz geju?
Mārtiņš: Tāpēc, ka klasē visas meitenes ir neglītas.

Simona: Es nesaprotu vai tas ir kkas saprotams vai nesaprotams.

Karīna: Ārprāc, cik Mārtiņam ir spalvains vēders. Tev tiešām ziemā ir siltāk?

Sabīne —>Ingai: Tev ir drāžamais uz galdiņa?

Evija: Viņai ausīm mati krīt ciet.

I lost my teddy bear..

Esmu kā smaržīgs, viegls un seksīgs citrons. Ar to iesākās visa nakts.

Parādu jūra skolā. Kāpēc skolotāji ir tik dulli, ka sabāž svarīgus darbus vienā dienā? Kāpēc man ir tik daudz parādu?

Pirms nedēļas man bija 14 parādi. 5dien vairs tikai 7. Šodien vairs tikai 4.

Mācību slogs man nedeva atlaides. Attapos 7dienas vakarā, kad sapratu, ka nu ir auzas. Nolēmu, ka visu nakti mācīšos un neiešu gulēt. Tajā brīdī vēlmes laikam bija stiprākas par spējām.

ap 23:00 draugiem.lv dienasgrāmatā aizsākās vakars.

Kkas no ieraksta,

Sākums: 23:00

Mērķis: negulēt un izdarīt darbus.

Darāmie darbi: Noskatīties divas filmas, iemācīties publisko runu latviešu valodā, iemācīties stāstīt par globālo sasilšanu angļu valodā, izlasīt politiku, izlasīt ģeogrāfijas grāmatu, uztaisīt prezentāciju kultūr` vēsturē, un noskatīties zvaigžņu lietu ap 24:00.

Beigas: ???

Iespējas: Jūs varat mani izklaidēt un pamodināt, ja aizmiegu. Nedusmošos. Bet nezvanīt laikā no 03:00-04:00.

Nu jā. Biju plānojusi izdarīt daudz darba, produktīvu vakaru un lieliskas atzīmes.

Kuru gan es tobrīd muļķoju?

Līdz diviem es neko no paredzētā neizdarīju. Sarunājos virtuālajā pasaulītē ar Ūdra jaunskungu, arī ar Miku un vēl kādiem indivīdiem. Pa vidam dzēru pretīgu angļu vīnu. Pēc pus pudeles biju jau ķirsī un jutos kā ķirsis, nevis kā citrons.

Nolēmu, ka varētu palūkoties debesīs. Varbūt pelēcīgā debess jums ir pagājusi maliņā un atvēlējusi man debešķīgu skatu no pirmā stāva loga [jo ārā kāju es nesperšu], bet nekā. Zvaigžņu lietu kā neredz – tā neredz ;(`

Tālāk turpinu čillot un sāku skatīties filmu.

Ap trijiem man nereāli sagribas ēst, bet nēēēēē. Nekādu ēdienu. Nevar ēst. Ne-var. Meitenes neēd naktīs. A man pajāt. Makaroni ar sieru ir labākais, ko varu uzčinīt.

Ap četriem noskaos filmu All About Steve. Feina jau. Vismaz beigas nav tādas kā parasti, bet nu nekāds action arī nav.

Šeit var lasīt ierakstus dr.lv dienasgrāmatā.

-) Plkst. ir gandrīz pusviens un es gribu ballīti. Es varu piedāvāt vīnu un kandžu 

-) Plkst. ir gandrīz pusdivi un jūtos kā ķirsis..vai kā ķirsī. Bet nu katrā gadījumā es smaržoju pēc ķiršiem un garša mutē kā rūgtiem ķiršiem. ķiršu vīns  ķirši 

-) Plkst. ir gandrīz divi un debesis nav skaidras. Es gribu zvaigžņu lietu!

-) Plkst. ir gandrīz trīs un es gribu ēst. Jādomā, ko uztaisīt. Makaronus ar sieru? Vai varbūt pankūkas?

-) Plkst. ir gandrīz četri un es noskatījos filmu. Neko neesmu mācījusies. Fak.

Sāku žāvāties un domāju visam atmest ar roku. Neko tā pat neesmu izdarījusi. Bet kāda jēga tad bija palikt augšā? Nē…es izturēšu. Tāpēc sāku zubrīt iekšā publisko runu. Divas reizes skaļi mājās nodeklamēju un gatavs. To es māku. Tālāk pierediģēju tekstu angļu valodā. Pārējam uzmetu. Laika rādis rāda jau 05:35 un es nolemju uz kādu stundiņu atstiepties.

Bet kā nevar – tā nevar aizmigt. Jau gandrīz seši. Notikuma gaitu no gandrīz sešiem līdz 07:00 es neatceros. 07:00 aizmetu telefonu. Guļu tālāk. Zemapziņā sāku domāt, kas šodien jādara – atceros par četriem darbiem, kas jānokārto. Fuck yourself. Pēc divdesmit minūtēm izrāpjos no gultas.

Jāsteidzas. Skolā jābūt. Skrienam. Nežēlīgi auksts.  Skolā ieskrienu ar minūtes nokavēšanos. Un uzzinu, ka šodien nemaz nenotiek pirmā stunda. Ir taču pirmdiena. Pirmdienās stundas sākas ar otru. Piszģec ir vienīgais, ko varu pateikt.                                                                               

Skolā viss jauki, viss izdodas.  Parādus nokārtoju un ar Strazdiņu no skolas izejam pirms pieciem.

Ārā ir kādi -50 grādi. Žokli vairs nejūtu. Gribu vasaru. Man jau riebjas ziema. Es no viņas gribu tikai ragaviņas, plēvi, dēli un sniegavīrus. Neko vairāk. Pa ceļam ieskrienam veikalā pēc tanženīriem, jeb tautā saukatjiem mandarīniem.

Tagad dzeru citronu tēju un ēdu tanženīrus.

Varētu aiziet pagulēt, bet vēl ir palikuši trīs parādi un šovakar ir Mājsaimnieces.

Fools in love

Šoreiz nerunāsim par mīlestību. Par to ir gana runāts, aprunāts un izrunāts. Un tā pat vēl neviens nezina, kas tā tāda ir.

Parunāsim par iemīīīīīlēēēēēšanos. Tā ir otra skaistākā lieta pasaulē pēc brīvības.  Bet nu tā domāju es, un Tev varbūt otra skaistākā lieta būs “Apinīša” kaste vai uzvara UFC demo versijā.

Viss sākās sen. Kādos 12 gados. Es tad iemīlējos pirmo reizi. Tas bija ilgstoši. Apmeram divu gadu ilgumā. Pirmās sajūtas, kas manī iestājās bija – what the hell is that? Es biju pilnīgi norauta. Man trīcēja kājas, drebēja sirsniņa, pāātrinājās pulss, asinis riņķoja un ik pēc minūtes domas aizņēma viņš. Es biju pilnīgi samīlējusies. Viņš bija krievs. Gadu jaunāks kā es. Ne īpaši simpātisks un ļoti slikti runāja mūsu tēvzemes valodā. Bet man viņš bija vislabākais. Es gandrīz sajuku prātā no tā, kas ar mani notika, no tām izjūtām, kuras es agrāk, bērns  būdams, nepazinu. Nu jā..bet šī iemīlēšaās ar to beidzās, ka pēc diviem gadiem viņš man apnika, jo es viņu redzēju aizvien retāk – es sāku iemīlēties citos.

Nākamais upuris bija man ļoti labs draugs. Es nekad nejaucu draudzību ar intīmākām jūtām. Šoreiz gadījās lielāka šmuce. Kad sapratu, ka nu ir ziepes – nelīdu no gultas ārā divas dienas. Domāju, domāju un pārdomājos. Man sāpēja sirsniņa no iemīlēšanās, jo zināju, ka tur nekas nebūs. Pēc divām dienām mamma aizveda mani ieēst soļanku, jo es divas dienas neko īsti neesot ēdusi. Iemīlēšanās beidzās ar to, ka kļuvām vēl labāki draugi un es atradu citu iemīlēšanāns upuri.

Šoreiz neatceros kādu, jo tad sekoja iemīlēšanās viena pēc otras. Sekoja attiecības, vienas nakts bučošanās pēc, kurām varētu sekot iemīlēšanās [bet tā nekad nenotika, jo es nekad negribēju neko] un blā blā blā.  Man vienkārši patika pati doma, ka esmu iemīlējusies. Man nevajadzēja pretiemīlēšanos, jo man bija labi tā pat.

Kad esi iemīlējies Tev visu ir pajāt [nu vismaz lietas, kuras nevajadzētu pajāt]. Un iemīlēšanās vienmēr uzlaboja garastāvokli. Tu cēlies no rīta ar domu, ka šodien viņu varētu satikt, ka varētu parunāt, ka varētu uz viņu paskatīties :D. Tu visu dienu dzīvojies ar domu, ka varētu viņam uzskriet virsū, ka viņš varētu atrakstīt sms un blā blā blā. Tu ej gulēt ar domu, cik forši, ja viņš tagad būtu Tev blakus. Naktī Tu guli un redzi viņu kailu savā sapnī. Izklausās smieklīgi, bet tā ir. Vismaz ar mani.

Iemīlēšanās mūs dara izklaidīgākus, priecīgākus. Bieži notiek garastāvokļa maiņas. Izdalās daudz endrofīna (sun)

Un vēl tās fantāzija. Ei Tu pa gaisu, cik tās ir foršas. Tu guli un fantazē kāds jums būs sekss, kur tas būs un kā tas būs. Tu fantazē par pirmo randiņu un visām tā blakusparādībām. Tu sasapņojies par kaisles pilnām vasaras naktīm, par romantiskām pastaigām, par avantūriskām brīvdienām.

Un ik pa laikam Tevī iesējas šaubu sēkla. Aha – tā tas ir. Tu sāc domāt vai viņam ir kādi mīnusi [jo visu laiku līdz šim, tač ir bijuši tikai plusi], Tu sāc domāt, ko viņš dara šobrīd [varbūt viņš šobdrī pavedina kādu citu]. Ai tā jau vairs nav skaistā iemīlēšanās. No tādas drīzāk nervi ir čupā un garastāvokļa nav, nekā ir kāds labums.

Galvenis ir jāmācās iemīlēties nesavtīgi. Nedomājot par to, kas būs un kā viss būs. Ja Tu vienkārši iemīlēsies – mazāk problēmu un vairāk prieka. Un iemīlies no visas sirds. Un pie kājas, ja piedživo vilšanos.  Jo kā teicis viens megaslavens rakstnieks “Sirds, kas nav lauzta – nav sirds”

Un nekādi nejauc iemīlēšanos ar mīlestību. Tās ir pilnīgi divas dažādas lietas.

Davai – iemīlamies un varbūt Jaunajā gadā būs ar ko skūpstīties vai vismaz būs iemesls ievēlēties vēlēšanos.

Un kāds bija iemesls šim rakstam? Es vēlējos pateikt, ka esmu atkal iemīlējusies (sun)

Tagad uzliekam pasaules slaveno saldo puišu grupu JLS – Everybody In Love.mp3

Hi. My name is..

Gandrīz jau mēnesis pagājis no pēdējā ieraksta.

Iemesls ir pavisam vienkāršsss.

Rudens brīvdienās man mamma ieskaitīja kartē naudu, lai samaksāju par internetu, bet es aizmirsu. Atbraucot viņa atklāja, ka es to neesmu izdarījusi. Izdarīju to 6dien. Naudu, tātad, ieskaitīja tik 1dien. Bet 1dien es jau biju ceļā uz Baltinavu [par to es jums izstāstīju]. Internetu pieslēdza. 3dien atgriežos mājās un māte paziņo, ka brālis ir nometis pc un tagad tas atrodas pie meistara. Nolēmu pagaidīt pāris dienas un atkal tikšu pie viņa. Bet to pāris dienu laikā izšpļāvu joku par to, ka mani met ārā no skolas. [Māte domā tā vēl aizprojām.]  Tā nu viņa atteicās vest datoru mājās, kamēr es panākšu to, ka mani neizmet. Šī joka dēļ es neredzēju datoru. Tagad es viņu redzu un viņš ārkārtīgi gļuko.

Runājot par to, kas ir sadarīts, kopš 18. novembra. hmm…man pārāk klibo atmiņa. arī savu personisko papīra dienasgrāmatu es neesmu rakstījusi ārkārtīgi ilgi.

Tomēr vienu lietu gan es izdarīju.

Es papildināju savu TO DO lietu sarakstu.

Tagad tur ir jaunas un man vēl nezināmas lietas. Viena no tām ir iemācīties slidot. Ceru to realizēt šogad.

Līdz mazliet vēlākam. Šeit ir jāveic izmaiņas.

18. novembris

pirmo reizi savā dzīvē svinēju Latvijas dzimšanas dienu. Tas bija tik forši. aizbraucu uz Rīgu un noliku ziedus pie Mildas tantes kājām. Biju šokā, ka viena mārtiņroze maksā 1.30 Ls :/

Sāku justies kā patriote. Tad no Strēlnieku laukuma 5. stāva skatījos parādi. Pilnīgi ļeva parāde. Vienīgie seši helikopteri bija iespaidīgi. Pārējais nē. Bet jūtos vēl lielāka patriote.

Vēlāk dodos pie Annas un pēc tam domājam doties lāpu gājienā. Lāpu gājiens bija labāks nekā Cēsīs katru gadu. Mums priekšā visu laiku bija trīs forši puiši. Mēs viņiem netīšām kāpām uz kājām.

Tad bijām nosalušas un devāmies pēc sarkanvīna. Tāda ņammma. Ar kanēli. Es apdzedzināju mēli. Tāpēc devāmies meklēt tualeti. GC pārpildīts un iekšā tikt nevar. Dodamies uz Stokmanu. wooohoo. Pačurājam. Tad lēnā ceļā virzamies uz krastmalu. Gaidam, gaidam. Pēkšņi aplausi. Izrādās, ka tikko bija beigusies himnas dziedāšana. Neviens nedziedāja. slikta organizētība. Salūts. Tas man ir kā konfekte. Lai, cik gadu man būtu – es vnm par to priecāšos kā mazs bērns. Šoreiz salūts bija sliktāks kā parasti. Nopietni.

Devāmies pēc tam pakaļ autobusa biļetei uz autoostu. Pērku ‘biļeti uz pēdējo autobusu.  Es dabūju 45ST. t.i. STĀVVIETU :o Es viņu pirku 50 min pirms autobusa iziešanas. 50 min!!! un es stāvu kājās. Līdz Siguldai. Man tač ir beigta kāja :/ Mājās esmu pārgurusi, bet brālis man ir uzcepus omleti. Labu apetīti 24:00 :)))

p.s. Ejot no krastmalas līdz autoostai bija kautiņš. Tik sen neko tādu nebiju redzējusi.

p.s.s. Sabiedriskais transports Rīgā pa brību (suuuun) Vajadzēja aizbraukt līdz Mangaļsalai.

p.s.s.s. Man patīk svinēt Latvijas dzimšanas dienas.

p.s.s.s.s. Neskatoties uz visu – esn eperos pa krīzi un biju sajūsmā.

Pirdējzivs un citi zvēri

Nu tad tā. Beidzot esmu izbrīvējusi laiku.

Dziesmiņa: karaļvalsts sirdes.

Foršākie  notikumi:

Baltinava, Madona, Rīga..hmm

Pastāstīšu tikai par šo nedēļu. Viss sākās ar to, ka 1dien vienos devos prom no skolas, paēdu pusdienas un devos uz autobusu. pirms četriem biju rīgā. Skrēju uz biroju. Savācām visu, ko vajadzēja un skrēju atpakaļ uz autobusu. Devāmies uz Baltinavu. Uz Baltinavu devāmies 5.5 h. Skatījāmies pa ceļam filmu. Šopaholiķes atzīšanās. Sakarīga. Man palika slikti un es aizgāju gulēt tālāk. Baltinavā ierodamies 10 min ātrāk. Esam nebrīdinātas un visu iedzīvi vēl neesam sakrāmējušas [datoru, segu, kurpes, bukletus, koferi un blā blā blā.] Šoferi mūs met laukā :/ izkāpjam tādas nekādas :/ Mūs sagaida Irēnas tante. Jauka tante. Viņa mūs aizved uz kojām, jeb internātu. Tur es iepazinos ar latgaļu laipnību. Uzņ’ma tik forši. I smaidīja, i gaļiņu atnesa, i kafiju i tēju, i papļāpāt vēlājās. Tik forši (sun)

Guļam. Pieceļamies kkādos pusastoņos. Šausmas, es knapi varu izkāpt no gultas. Zane nevar vispār. Labi. Esam gatavas un dodamies brokastīs. Jāiet ir uz skolu. 3 min attālumā. Mūs sagaida un aizved uz ēdamzāli. Jūtos kā padomju laikos. Tik forši (sun) Brokastīs – MANNĀ PUTRA AR IEVĀRIJUMU UN DESU MAIZE. Es tik ilgi nebiju ēdusi mannā putru. ņamma. Dodamies uz nodarbību.

Pirmo nodarbību vadām 11. klasei. Tēma: kontracepcija + STI. Viss forši. Puiši ir ļoti jauki.
Otrā nodarbība 12. klasei. Tēma: tā pati. Neviens nerunā, izņemot kkādu Jāni.
Trešo nodarbību vadu viena. 8. klase. Tēma: pubertāte. Tik forša klase.
Ceturtā nodarbība. Atkal vadu viena. 10. klase. Tēma: Kontracepcija un lēmums.  Neviens nerunā, izņemot Sandi.

Pēc nodarbībām ēdam launagu. Pankūkas ar upeņu zapti. ņammmmmma.

Tad dodamies atpakaļ uz internātu. Guļam. Čillojam. Kāds met ar pikām pa logu [āā'jā...iebraucot Baltinavā ir sniegs. Daudz.] ejam skatīties – wtf is going on? nekas. Redzam nāk trīs džeki. Un viņi nāk iekšā. Izliekamies, ka neko neiznām. Klauvē. Dodam atļauju. Runājamies. Pēc vakariņām sarunājam doties pastaigā.

Vakariņa.s Pusdienās kartupeļu biezenis ar biezpienu un marinētiem gurķīšiem. Vot šis ir virens no maniem mīļākajiem ēdieniem. Visi pilsētnieku ēdieni sūkā, salīdzinoši ar šo. Esmu piestūmusi guzu un dodos atpakaļ un kojām.

Spēlēju novusu ar mazo Arniju. [Viņš ir nācis no nelabvēlīgas ģimenes. Tik foršs puika] Atnāk puiši. Šoreiz veseli seši. Nonākam pie lēmuma, ka dosimies prom un mantas atstāsim pie Rolanda. Sapakojam mantas un dodamies. Pa dubļiem un lauku ceļiem. Ejam caur baznīcu. Es neemsu ticīga, bet viņi visi ir, tāpēc ejot gar baznīcas slieksni viņi apstājās un pārmet krustu. Man bija jādara tas pats. Es Atcerējos, ka nemāku pareizi mest. Panikas pārņemta tomēr atceros un viss izdodas, kā nākas. Bet vispār tā baznīca iedvesa bailes. Bija nakts. Milzīgs krusts pļavas vidū. Nakts. Kkur gaismas. Kā amerikāņu mūvijos. Esam nonākuši pie Rolanda. Sēžam un runājamies. Viņam ir divi zili papagaiļi. Spilgti zili. Mums vēl ir 3 stundas līdz autobusam. [viņā attiet 01:10] Tāpēc dodamies pastaigā pa Baltinavu. Tik foršs ciems. Viņiem ir pasts un frizētava, un solārijs, un sporta zāle, un kristīgā skola, un parks, un estrāde, un bīča laukumi, un pieci pārtikas veikali. Tik nav kino ;( Vot tie ir forši lauki. Centrā vēl ir kūts. Vasarā mēs braucam ciemos un guļam teltīs.

Pastaiga beigusies. Mums vēl ir divas stundas. Aizejam atpakaļ pie Rolanda. Vin’’s mūs cienā ar samagonku. Par cik es nedzeru – es cenšos atsacīties. Es paostu un secinu, ka smird tā pat kā tā kandža, ko māte man atveda no Čehijas. Es izdzeru vienu 50nieku. Kā sasildīja kunģīti. Kapājam duraku. Pa pāriem. Mēs ar Rolandu bijām nepārspējami. 6 uzvaras no 8 spēlēm. Hāāā. Viņam ir foršs brālis Ilgvars. Un forši draugi. Edijs, Sandris utt. Dodamies prom. Uz labu ceļa kāju vēl vienu 50nieku kandžas. Kunģītī paliek atkal silti. Dodamies uz pieturu. Gaidam. Gaidam. Sagaidam. Atvadas utt. Gaidat mūs nākamvasar.

Rīgā esam 06:15. Visu nakti gulēju. Pilnīgi atrubījos.

06:32 vilciens uz Cēsīm. Skrienu pačurāt. Skrienu pakaļ hotdogam. Skrienu pēdējā brīdī uz vilcienam. Paspēju. kkur pie Čiekurkalna atrubos. Pamostos Ieriķos. Ieripoju Cēsīs. mazliet pirms deviņiem. Uz skolu varētu paspēt. Bet nēēē..nav spēka. nē ir, bet zinu, ka vēlāk nebūs. Eju uz māju un pretī nāk skolotāja. Izliekos, ka neredzu [īstenībā e spatieis nepamanīju. Tik pēdējā brīdī] Aizeju mājās. Sakārtojos. Eju gulēt. uzlieku modinātāju uz 14:30. Zvana modinātājs. Aizguļos. Pirms trijiem lecu ārā no gultas. Saģērbjos un skrienu uz centru. Esmu centrā – savācu materiālus. Dodos uz mājām.  Rīt uz Madonu.

Ceļos sešos no rīta. Ārā nenormāls sniegs. Tik forši.  Septiņos jābrauc uz Madonu. Braucu. esam divas pasažieres. Guļu.  Madonā esmu par pusstundu ātrāk kā paredzēts. Aizeju uz Rimčiku un nopērku šokolādi. Aizjeu uz pluspunktu un nopērku ZZ par 0.99 sant. Eju uz ģimnāziju. Es pazīstu Madonu – tāpēc domāju, ka nevajadzētu būt problēmām atrast MVĢ. Es sajaucu un atrodu Madonas 1. vsk. Prasu, kur ir MVĢ. Te pat lejā. Nu ja – tā jau domāju. Maza skola, bet tik forša. Viņiem ir pašiem savi skapīši, un formas tērpi un izremontētas telpas. Esmu par ātru. Gaidu 20 min.

Nodarbība 8. klasei. Tēma: Attiecības+higiēna. Liela klase. Bet laba.

Nodarbība 10. klasei. Tēma: Kontracepcija. Daudz puišu. Simpātisku puišu [p.s. viņi neizskatījās pēc 10. klases, bet vecāki]

Visu nobeidzu un dodos uz staciju. Stunda jāgaida. Nenormāli vajag čurāt.  Blakus ir maksas WC. Nēēēē…es neiešu. Es jau no rīta viņiem samaksāju 0.20 sant. par nieka pačurāšanu. nemaksāšu otrreiz. Viņiem vajadzēja dod dienas biļeti. Gaidu. Klausos Kristera mp3 un lasu Beigbederu [foršākais rakstnieks]. Sagaidu autobusu. Visi grūstās. Tā ir viena viņi sliktā īpašība un tā nodod, ka viņi ir no laukiem. Tā viņi ir forši cilvēki, bet ja jāstāv rindā – viņi kož un skrāpē. Esmu viena no pēdējām, kas iekāpj – bet es vienalga dabūju vietu priekšpēdejā rindā. Tik forši. Braucam. Šis bija sliktākais brauciens visā vēsturē. Ceļš ir pilnīgi līdzens, bet visa aizmugure lēkā kā trusis Lieldienās. Šoferis pusceļā apstājās un ietur pauzi. protams – visas durvis atstāj vaļā :/ fak. Ir vasara? Pagulēt nevaru, mp3 izlādējās. Tumsa, klusums. Man ir jāsteidzās. Pēc trim stundām esmu Ķengaragā. Pēc trīs ar pus stundām esmu birojā. Viss ir forši. Viss ir labi. Nododu atskaites utt.

Nokavēju pēdējo autobusu uz Cēsīm. Satieku Gvido. Sazvanu Zani. Ar Gvido sēžam Double Caffffffē. Tur neskan mūzika, jo esot saplīsusi. Mūs met ārā. Ārā ir aukstums. Viņš mani pavada. Viss ir forši. Viss ir jauki.

Eju pa Valdemāra ielu. Pēc deviņām min esot 3 trolejbuss. Negaidīšu, bet gan iešu ar kājām. kkur vēlāk trolejbuss mani noķers. Esmu vienu pieturu līdz dzīvoklim, kad trolejbuss pabrauc man garām. Flegma. Tagad sēžu un košļāju košļeni.

Skolā neemsu bijusi. Rīt laikam ar nebūšu. Rīt ir ballē. Un 13. piektdiena. Būs sarkanais paklājs arī. Woooohooo.

Ceļā esmu pavadījusi gandrīz 21 stundu četru dienu laikā. Tas gan ir riebīgi.

Visa nedēļas nogale vēl priekšā. Esmu priecīga.

Ceru, ka jūs arī. [Psaidaks ir mans mīļākais p0k3m0nZ]

Ārā laiks sūkā, bet ceru, ka tas jūs neietekmē. (sun)

Jauku vakaru.

p.s. es nepārlasīšu šo tekstu – tāpēc atvainojiet par ortogrāfijas un interpunkcijas kļudām.

Tiekamies vēlāk.

Un forši, ja kāds arī izlasīja.